Panorāma

Sestdien Sv. Pāvila baznīcā maratons "Māksla pret karu"

Panorāma

Panorāma

Medmāsa no Mariupoles: Mūsu slimnīcu okupēja

Medmāsa no Mariupoles: Izbeidzās medikamenti un cilvēki puva dzīvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mariupole ir kļuvusi par vienu no simboliem Krievijas nežēlībai. Ap 150 tūkstoši pilsētnieku tiek turēti aplenkumā – bez elektrības, gāzes, ūdens padeves un pārtikas piegādēm. Medikamentu trūkst pat slimnīcām. Ar kādu medmāsu, kam izdevies no Mariupoles izkļūt, sarunājās Latvijas Televīzija.

Taņa ar vīru Aleksandru ir starp tiem, kas no Mariupoles aizbēguši uz Zaporižju. "Mēs braucām prom zem apšaudēm. Pilsēta dega. Mēs teju teju izkļuvām ārā. Mums vajadzēja tikt uz citu rajonu," atcerējās Taņa. "To daļu vēl joprojām kontrolē mūsu Ukrainas armija. Caur Primorskas rajonu izbraucām," stāstīja Aleksandrs. 

Ar gaisa uzlidojuma triecienā norautu jumtu palika viņu māja Mariupolē. Tur pagrabā arvien vēl slēpjas citi, kas nevar no pilsētas izkļūt. 

Taņa bija medmāsa apgabala slimnīcā Mariupolē, bet viņas vīrs Aleksandrs – metālapstrādes uzņēmuma strādnieks, vadāja viņu uz darbu un piegādāja slimnīcai ūdeni. Visas komunikācijas bija pārrautas, bet cietušo civiliedzīvotāju arvien vairāk.

"Kad mēs braucām uz slimnīcu – līdzīgi kā tagad rāda, kā Bučā guļ cilvēki, tāpat arī mums gulēja tie līķi tieši uz ceļiem vienkārši.

Netālu no mūsu rajona cilvēks brauca prom un rakstīja – mēs izbraucām, mums kaimiņi gulēja uz ielas. Un viņš saka – lai suņi neapgrauztu, mēs viņus savācām un apbērām ar zemi. Slimnīcā apgaismojuma nebija, darbojās ģenerators tikai, lai apkalpotu uzņemšanas nodaļu un operāciju bloku. Visas operāciju zāles bija aizņemtas, traumatoloģija strādāja bez pārtraukuma," stāstīja medmāsa.

Kad Krievijas armija sabombardēja otru pilsētas slimnīcu, kur bija dzemdību nams, pacientu skaits vēl vairāk pieauga. Taņa uzskata, ka Ukrainas sniegtā statistika nav precīza, noteikti nogalināto ir daudz vairāk.

"Tikai mūsu slimnīcā vien pirmajās dienās bija 16 bērnu. No tiem daudzi miruši. Morgi bija jau pārpildīti. Mums mirušos lika pirmajā stāvā vienkārši istabā. Tagad sazinājāmies ar dakteriem, viņi deva intervijas mūsu Mariupoles žurnālistiem. 

Viņi līdz pēdējam bija slimnīcā, bet nebija vairs, ne ar ko ārstēt, ne sniegt palīdzību – ne materiālu, ne medikamentu, nekā. Cilvēki vienkārši dzīvi puva kopā," stāstīja medmāsa.

Krievijas armijai nākot arvien vairāk pilsētā, Taņai no sava rajona tikt līdz slimnīcai kļuva neiespējami. Tad slimnīcu ieņēma okupanti.

"Slimnīcu – viss... sagrāba tie orki. Viņi iegāja slimnīcā, nolika pie sienas medpersonālu. It kā jau viņiem izvēles nebija, viņi vēl turpināja sniegt palīdzību. (..) Atbrauca civiliedzīvotāji, un pie slimnīcas divas mašīnas viņu acu priekšā sašāva. Cilvēki atveda savus radus, lai sniegtu viņiem palīdzību, bet viņi vienkārši ņirgājās," stāstīja Taņa. 

To, ka Krievijas armija tēmēja tieši pa civiliedzīvotājiem, apliecina Mariupoles teātra bombardēšana, ignorējot uzrakstus, ka tur ir bērni. Bet bija vēl citi piemēri. Tēmēts pa ūdens ņemšanas un humānās palīdzības punktiem, kur bērniem dalīja cepumus, bet pieaugušajiem – vienu burciņu gurķu un vienu ar zirnīšiem.

"Un, pat lai dabūtu burciņu ar gurķiem un burciņu ar zirnīšiem, vajadzēja pierakstīties. Rinda bija ap 2000 cilvēku. Vedekla gāja pierakstīties, viņa bija kaut kur ap 1600. vietu," pastāstīja Taņa.

"Izsniegšanas brīdī, kad deva humāno palīdzību, no lidmašīnas bumba trāpīja. Bija dzirdams, kā pārlido lidmašīna, sprādziens caur jumtu tieši trāpīja. Bojā gājušo skaitu es nezinu, bet aculiecinieks, kurš tur bija, teica, ka cēla augšā plāksnes un zem tām sievietei, grūtniecei devītajā mēnesī bija sadragātas kājas," stāstīja Aleksandrs. Taņa atcerējās, ka pēc tam diemžēl neizdevās izglābt ne sievietes, ne bērna dzīvību.

Taņa uzsvēra, ka Krievijas spēki šāva tieši pa vietām, kur bija civiliedzīvotāji: "Konkrēti – kur pēc ūdens gāja, kur kaut ko izsniedza. Tādās vietās viņi šāva." 

Taņa un Aleksandrs saka – viņi nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties Mariupolē un dzīvot tur, ja to pilnībā okupēs Krievija.  

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti