Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā Svetlana Smirnova izveidojusi tūrisma objektu – kultūrvietu "Augustplatz", un cienā tūristus ar skursteņkūkām. Kalkūnos pavadīta bērnība, un mazajam ciemam ir liela vēsture, ar ko lepoties, tāpēc tas jāpopularizē, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti”.
Marta beigās uz Ukrainu, lai palīdzētu ārstēt civiliedzīvotājs un karavīrus, devās mikroķirurgs Olafs Libermanis un traumatologs, ortopēds un mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris. Tā rīkoties pamudināja ne tikai abu avantūrisms, bet arī jau 2015. gadā Ukrainas kolēģiem dotais solījums, ka arī sliktākajā situācijā palīdzība tiks sniegta, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" stāstīja Malzubris, norādot, ka pieredze tur izmainījusi viņa kā ārsta skatījumu uz lietām.
Romāna Sauša mūžs līdz šim ir bijis raibu raibais, bet visos laikos un pie visām varām centrālā vieta viņa dzīvē allaž tikusi atvēlēta sportam. Pa šiem gadiem slēpošanas, riteņbraukšanas vai skriešanas sacensībās izcīnītās medaļas un kausi vairs netiek skaitīti, bet joprojām turpina krāties. Tas varbūt nebūtu nekas īpašs, ja vien pašam diendienā Vaboles stadionā skrienošajam sportistam devītais gadu desmits nebūtu rokas stiepiena attālumā.
Visās ēkās vides pieejamība netiks nodrošināta, bet galvenais ir gribēšana. Tā intervijā norādīja vieglatlēts, vairākkārtējais paraolimpisko spēļu čempions Aigars Apinis. Latvijas Radio ar Apini sarunājās par Eiropas nākotni un vērtēja vides pieejamību cilvēkiem ar dažādiem kustību vai citiem traucējumiem. Cik iekļaujošas un atvērtas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un sabiedrība, kāda Eiropa šajā ziņā būs nākotnē?
Anglijas Banka brīdina, ka inflācija Lielbritānijā tuvākajos mēnešos var sasniegt augstāko punktu pēdējo 30 gadu laikā – pat 10%. Kara Ukrainā dēļ degvielas cena ir sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, par 30–50% cēlušās enerģijas cenas, ietekmējot arī pārtikas cenas, kas pēdējā gada laikā pieaugušas par 5,9%. Palielinājušies arī nodokļi, prognozējot, ka gala rezultātā pusotram miljonam mājsaimniecību (no 27,8 miljoniem) tuvākā gada laikā nāksies izvēlēties – paēst vai dzīvot siltumā. Kā cenu celšanos izjūt Lielbritānijā dzīvojošās latviešu ģimenes?
Ikviens cilvēks var paveikt daudz, ja vien viņš meklē iespējas darīt, nevis atrod iemeslus nedarīt – var teikt, ka šis ir ģeogrāfijas zinātņu doktora Jāņa Kauliņa dzīves moto. Lai arī varētu būt jau pelnītā atpūtā, viņš turpina strādāt kosmosa izpētes jomā un arī kāpt kalnos. Pirms astoņiem gadiem Kauliņš ģimeni no Rīgas pārcēlās uz dzīvi laukos – Ķoņu pagastā pašā Igaunijas pierobežā.
Nav lielāka gandarījuma, kā strādāt savas valsts labā, uzskata Ārlietu ministrijas Eiroatlantiskās drošības nodaļas otrā sekretāre Linda Jaunarāja-Janvāre. Pēc piecpadsmit gadiem dienestā joprojām no rīta Ārlietu ministrijas durvis viņa ver ar lielu prieku. Par augsti motivētu un neatlaidīgu darbu viņa saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu.
Kad Madarai Senkanei bija 28 gadi, viņa ar vīru devās ceļojumā pa Eiropu, dzīvojot busiņā. Romantiskajā plānā ietilpa arī cerība par bērniņa ieņemšanu, taču tas nepiepildījās. Kopš tā laika ir pagājuši trīsarpus gadi – iegūts neauglības zīmogs, pārdzīvotas mākslīgās apaugļošanas procedūras, zaudēts bērns, bet joprojām ir saglabājusies cerība – kļūt par sava bērna vecākiem, viņa stāstīja Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt”.
Aira Gribonika-Upeniece ir pirmsskolas mūzikas skolotāja, kura jau vairākus gadus līdzās darbam skolā audzē un pārdod rozes un vēl citus stādus. Ar izaudzēto viņa dodas arī uz tirgu, kur ļoti labi jūtas, jo tirgus ir kā sava veida skatuve, – pircējiem ir svarīga ne vien stādu kvalitāte, bet arī pats pārdevējs.
Bauskas novada Iecavas pagastā Hēlija Feldmane un Andris Stepanovičs-Monkevičs izveidojuši uzņēmumu "Letis". Viņi jau pirms 12 gadiem nelielā platībā – 2,4 hektāros – gan uz lauka, gan siltumnīcās sāka audzēt salātus, baziliku un ķiršu tomātus. Tagad uzcelta arī ražošanas ēka, kur atrodas noliktava un telpas salātu mazgāšanai, kā arī darbinieku ģērbtuves un neliela virtuvīte, saimnieki stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Par augsti profesionālu un nesavtīgu darbu, sekmējot Latvijas starptautisko sadarbību un Latvijas tēlu diplomātiskā protokola jomā, Ministru kabineta Atzinības rakstu saņēmusi Inese Liepiņa. Viņa ir Valsts protokola vadītājas vietniece, kuru kolēģi dēvē pār Ārlietu ministrijas dvēseli.
Lielo Eirovīzijas finālu skatījās arī ukraiņi, kuri pagaidām dzīvo Latvijā. Zālē, kurā nesen atradās palīdzības pakas, tika klāti galdi. Pēc pārdzīvotajām ciešanām, daudzu sejās kaut uz brīdi pavīdēja smaids par grupas "Kalush Orchestra" uzvaru.
Kanādas latvietis, pilots Guntis Tannis pamatoti ir saukts par vienu no trimdas neparastākajām un aizrautīgākajām personībām. Ne velti mākslinieks Kristaps Epners veidojis par viņu izstādi “Nenorunātās tikšanās”, kurā apskatīta Taņņa ideja par pilnības pilsētu Utopiju. Lai arī Tannis visu laiku bija pārņemts ar dažādām pārdrošām idejām, viņš nekad nezaudēja saikni ar realitāti un savu ģimeni, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” stāstīja viņa meita, dzejniece Lilita Tanne.
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā savu darbu turpina arī latviešu mirkoķirurgi, kuri brīvprātīgi ārstē karā cietušos ukraiņu karavīrus.
Bēgļu straumes no kara plosītās Ukrainas pierimušas. Lai gan Krievija turpina uzbrukumus savai kaimiņvalstij un tās civiliedzīvotājiem, netrūkst ukraiņu, kas jau atgriežas dzimtenē. Viena no šīm drosmīgajām sievietēm ir Oksana, kuras ilgas pēc dzimtenes un tuviniekiem ir spēcīgākas par bailēm no kara.
Ukrainas tālmācības vidusskolas "Optima" līdzdibinātājs Roberts Vaišļa Kijivā dzīvo jau astoņus gadus. Sākoties karam, viņš bija viens no Latvijas valsts piederīgajiem, kas izvēlējās palikt tur un vairākkārt Latvijas medijiem stāstījis par apstākļiem Ukrainas galvaspilsētā. Šajās nedēļās viņš bija ieradies Latvijā un Latvijas Radio pastāstīja par ikdienu Kijivā, Ukrainas bērnu izglītības nākotni, par 9.maiju un sabiedrību Latvijā.
Ārstniecības metodei cigunam ārsts, rakstnieks un ciguna skolotājs Igors Kudrjavcevs pievērsās pēc tam, kad atgriezās no Čornobiļas avārijas seku likvidēšanas darbiem, jo toreiz kā vienīgo metodi, lai ārstētos, ārsti tikai spējuši ieteikt ēst marmelādi, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Monopols”.
Latvijas Sporta muzeja direktorei Agrai Brūnei Ministru kabinets piešķīris Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas sporta kultūras materiālā un nemateriālā mantojuma saglabāšanā un sporta vēstures popularizēšanā. Brūne atzina, ka darbs sakrīt ar hobiju un viņa ir laimīgs cilvēks.
Meža īpašnieks Juris Ozoliņš Valmieras novada Trikātas pagastā apsaimnieko 500 hektārus meža, lai gan pirms 20 gadiem sāka tikai ar 17. Lielākos izaicinājumus Ozoliņa ikdienā sagādā meža zvēri un stādu nepieejamība Latvijas tirgū, bet galvenais darba princips ir, ka tur, kur ir nocirsts mežs, tas no jauna atkal jāiestāda, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Stiprie stāsti”.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekle, anestezioloģe, reanimatoloģe Zane Straume nupat kā saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas bērnu veselības aprūpes attīstībā. Ārstes ceļš medicīnā sācies jau agrā bērnībā, ejot līdzi mammai uz darbu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
