Panorāma

Mēģinājumi evakuēt no Mariupoles - apgrūtināti

Panorāma

Panorāma

Mariupoles iedzīvotāja: Cilvēki mirst ceļā pēc ūdens

Mariupoles iedzīvotāja: Cilvēki mirst ceļā pēc ūdens

Pārtikas, medikamentu un ūdens tūkums Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē ir radījis pilsētā humāno katastrofu. Mirušie cilvēki guļ uz ielām un zem drupām, Latvijas Televīzijas stāstīja no Mariupoles izglābusies iedzīvotāja Ira.   

“Asiņojoša brūce Eiropas sirdī” – tā tiek raksturota Mariupoles pilsēta. Pēc Ukrainas varas iestāžu aplēsēm Mariupolē kopš kara sākuma ir gājuši bojā ap 5000 iedzīvotāju, bet ap 150 000 joprojām paliek ieslodzīti Mariupolē. Tā ir gandrīz pilnībā sagrauta. Krievijas armija turpina Mariupoli aplenkt. Bloķē pievedceļus un neielaiž ne piegādes kravas, ne palīdzības sniedzējus. 

Dzīve pagrabā Mariupolē daudziem ir realitāte jau vairāk nekā mēnesi. Komunikācijas ir sagrautas, tāpēc pirms gaisa uzlidojumiem vairs nedzird pat sirēnas, nav telefonsakaru, nav elektrības, nav apkures, bet visbriesmīgāk – nav ūdens.

“Kopā ar mums pagrabā bija ģimene, kam tētis bija gājis bojā.

Viņiem bija astoņus mēnešus veca meitenīte, un tētis gāja bojā, jo viņš bija devies pēc ūdens uz vietu, kur saspridzināts ūdensvads. Viņu nogalināja ar šķembām,” stāstīja Ira.

Sievietes mājai sākumā trāpīja aviobumba, lai gan tā visu izārdīja, bet vēl bija iespējams savākt kaut kādas mantas. Dažas dienas vēlāk otrais trāpījums mājai bija šāviens no tanka un tad sākās ugunsgrēks. 

“Dega mūsu māja, mēs dzīvojām ceturtajā stāvā, un virs mums dzīvoja ļoti veca sieviete. Viņa tur arī palika. Viņa vienkārši sadega. Ja viņa avio triecienā izdzīvoja, tad pēc tam viņa vienkārši tur palika – ugunī.  Es nezinu, kā to lai apraksta… Tas ir vienkārši tāds tukšums. Tāds caurums iekšpusē. Pat nav asaru. Bija viens brīdis, kad bija niknums. Krist izmisumā man nav tiesību. Bet reāli – ir tukšums,” atzina Ira.

Skatu, kas bija redzams, izejot pagalmā, sieviete raksturoja “kā kino”: “Bet kino, kas nebeidzas dienām ilgi un nav beidzies joprojām. Tu atver acis un domā: nu, viss, tas  pāries. Bet tas nepāriet. Tās degošās mašīnas... viss.”

Kad pagrabā bija pavadītas jau 10 dienas, viņi  nolēma, ka jātiek laukā no pilsētas: “Man ir maza meita. Viņai deviņi gadi. Es nedrīkstēju izrādīt nekādu vājumu, lai viņai nebūtu bail. Tādēļ vajadzēja rīkoties ar lielāku pārliecību. Es nevarēju atļauties noskatīties, kā viņa tur sēž pagrabā. Vienkārši vairs nevarēju. Tāpēc mēs tikām laukā, aizbraucām.”

Irai esot palaimējies, ka viņas mašīnai bija sašauts tikai viens ritenis: “Mašīna pati bija ļoti cietusi. Izskatījās briesmīgi – nebija neviena stikla, visa sacaurumota, caurums bija arī blakus benzīna tvertnei. Ļoti skumjš skats. Pilnībā bija izkrituši priekšējie lukturi un radiatora restes. Neizskatījās, ka būtu dzīvotājs, bet izrādījās, ka ir vēl cīnītājs! Un aizveda mūs 300 kilometrus, braucām, protams bez neviena stikla un mums bija visbriesmīgākā mašīna uz ceļa”

Ierodoties Zaporižjē, Irai vēl bija palikusi piecu litru burka ar ūdeni, ko viņa nespēja izmest: “Tas ir tik jocīgi! Jo Mariupolē ūdens praktiski cilvēkiem nav.”

Doneckas apgabals, kur atrodas Mariupole, ir Krievijas īpaši iekārota vieta, kur līdzās ir jau Krievija iepriekš sagrābtā teritorija jeb tā sauktā Doneckas Tautas republika. Mariupoli Ukrainai toreiz izdevās atgūt. Pirms kara Mariupolē dzīvoja ap 450 000 cilvēku. 

“Bija vienkārši krāšņa pilsēta. Krāšņa Eiropas pilsēta. To tagad vienkārši metodiski ir noslaucījuši, it kā aiz atriebības… Es nezinu… Man pat nav vārdu,” sacīja Ira.

Sieviete cer, ka pilsētu varēs atjaunot, bet vienlaikus viņa atzina, ka nezina, kad tas būs iespējams: “Tas ir kaut kāds liels memoriāls tagad. Reāli – katrā pagalmā ir kapi. Cilvēki mira no šķembām, veci cilvēki vienkārši mira ne tikai no šķembām, no tā, ka sagruva māja, no aukstuma. Tur mira cilvēki un [viņus] nebija iespējams aizvest uz kapiem. Cilvēkus apglabāja pagalmos. Mani paziņas savu mammu apglabāja, jo kapos nevarēja. Arī kaimiņu pagalmā vairākus apglabāja. Kad viņi gatavoja ēst, uzkrita šāviņš vai no mīnmetēja, vai kā – es nezinu. Tur uzsprāga mašīna un bija ļoti daudz šķembu, vairāki cilvēki gāja bojā.”

Ira stāstīja, ka daudzus pilsētas iedzīvotājus okupanti ar viltu vai ar varu aizveduši uz Krieviju. Solījuši, ka būs evakuācija, bet izrādījies, ka tās gala mērķis ir robežas otrā pusē. 

“Es ļoti ceru uz atbalstu no visām valstīm, kuras var sniegt Ukrainai atbalstu... Tādēļ, ka mana lielā, skaistā valsts.. Tai tik un tā palīdzība ir vajadzīga. Jo bez šī atbalsta vienai to izturēt būs ļoti smagi.  Bet es arī ceru uz mūsu uzvaru. Viennozīmīgi. Jo vienkārši tāds bezgalīgs ļaunums nevar uzvarēt visu laiku,” pauda Ira. 

Taču pagaidām prognozes pilsētai nav labvēlīgas un  tiek uzskatīts, ka Krievijas karaspēks plāno uzbrukumu Mariupolei, lai pilsētu ne tikai aplenktu, bet arī pilnībā ieņemtu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt