Latvijas Radio viesojās Rīgas 40. vidusskolā, kur tobrīd 9. klasei sākās Latvijas vēstures stunda. Iepriekšējā reizē bija uzrakstīts kontroldarbs, tāpēc šoreiz tika sākta jauna tēma – par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Visu Latvijas vēstures stundu skolotājs vada bilingvāli jeb divās valodās – latviešu un krievu, sākumā izstāsta latviski, bet pēc tam pārtulko to krieviski.
Arī skolēni, atbildot uz skolotāja jautājumiem, izsakās abās valodās, jo pirms trim nedēļām 9. klasei pievienojās piecpadsmitgadīgais Kirils. Viņš ar ģimeni ieradās Latvijā, bēgot no kara Ukrainā.
Rīgas 40. vidusskolā skolotājiem nav obligātas prasības stundu vadīt divās valodās, arī skolēniem neviens neliek komunicēt svešvalodā, taču Latvijas vēstures skolotājs Aleksandrs Teišerskis uzskata, ja solā sēž cilvēks, kurš nesaprot latviešu valodu, ir pieklājīgi teikto iztulkot.
“Lai cilvēks justos puslīdz komfortabli šajā jaunajā kolektīvā, jaunajā vietā, un lai papildus kaut ko saprot no vēstures. Latvijas vēsturē viņam pat nav jākārto ne eksāmens, ne atzīmes viņam liks, tikai jānoklausās tas kurss, un viss,” pastāstīja Teišerskis.
Kirila klases audzinātāja, direktores vietniece un latviešu valodas un literatūras skolotāja Zita Zvejniece stāstīja – kopš skolā ieradās skolēni no Ukrainas, skola cenšas, lai bērni pilnvērtīgi varētu turpināt mācības.
“Ir mums viena skolotāja, kas darba lapas jau ir uztaisījusi ukraiņu valodā, pati mācu latviešu valodu ar bildītēm un vārdiņiem kopā, arī gatavojos stundai,” sacīja Zvejniece.
Skolā šobrīd ir 18 ukraiņu skolēni, kuri mācās no 1. līdz 11. klasei, katram skolotāji palīdz iejusties un ir blakus.
Zvejniece pauda: “Domāju, katrs klases audzinātājs vispirms vēro bērnu, saprot, vai ir traumas vai nav psiholoģiskas traumas; un tikai tad mēs mēģinām pietuvoties un izzināt vairāk, arī es pati tā darīju.
Pirmo nedēļu priecājos par viņu, ka viņš šeit ir starp mums, klase ļoti labi uzņēma, vēroju viņu, palīdzēju neapmaldīties, informēju ļoti, sazvanījos katru vakaru – vai ir skaidrs par nākošo dienu, un tad šonedēļ, kas jau ir otrā nedēļa, es atļāvos arī viņam pajautāt, kā viņam ir bijis – vai ir arī nācies pagrabos pārlaist kādu laiku, atbildēja, ka jā. Arī pajautāju, kā tur radinieki palikušie, tēvs tur ir palicis, vai visi ir sveiki un veseli, atbilde ir – jā, māja arī nav aizskarta. Bet būsim vienmēr līdzās, arī kolektīvā nospriedām – būsim līdzās, vērosim, palīdzēsim un cerēsim, ka tas [karš] būs īstermiņā.”
Kirils Latvijā dzīvo jau aptuveni mēnesi, šeit viņš ieradās kopā ar mammu Iru un savu trīspadsmitgadīgo brāli Egonu, kas mācās 7. klasē šajā pašā skolā.
Šobrīd viņi dzīvo dzīvoklī, ko īrē kopā ar mammas draudzeni. Kirils atzina, ka dzīvesvieta ir neliela, taču viņam tā ļoti patīk, jo atrodas vien piecu minūšu attālumā no skolas.
Puisis stāstīja, ka viņam patīk spēlēt volejbolu un elektrisko ģitāru, ko atvedis līdzi. Ukrainā viņš pabeidza mūzikas skolu:
“Mācību stundas Ukrainā notika attālināti, taču mamma baidījās, ka skola jebkurā brīdī tiks slēgta, tāpēc gribēja, lai sāku ar brāli mācīties Latvijā.”
Kirils Latvijā apgūst tos pašus mācību priekšmetus, ko Ukrainā, piemēram, matemātiku, angļu valodu, ķīmiju, fiziku, taču nu jau trešo nedēļu viņš mācās arī Latvijas vēsturi un latviešu valodu. Par šiem diviem priekšmetiem vērtējumus gan neizliks, taču mācību gada beigās skolas vadība plāno veidot darba lapas krievu vai ukraiņu valodā, lai pārbaudītu ukraiņu skolēnu iegūtās zināšanas.
“Šajā skolā es jūtos ļoti labi, arī vairākās mācību stundās man ir ļoti viegli sekot līdzi, jo Ukrainā lielāko daļu no tēmām, kuras Latvijā māca tagad, 9. klasē, es apguvu jau 8. klasē.
Man ļoti patīk mani klasesbiedri, viņi ir ļoti draudzīgi, palīdz iejusties, stāsta par skolu, latviešu valodu un Latviju. Mēs runājam krievu valodā, arī skolotāji vienmēr stundās, pasakot ko latviešu valodā, uzreiz pārtulko to krievu valodā,” pastāstīja Kirils.
Viņš šogad pabeigs 9. klasi, taču par eksāmeniem, vidusskolu vai citiem nākotnes plāniem nav domājis, jo visa uzmanība pievērsta Ukrainai, kurā viņš grib atgriezties, līdzko būs beidzies karš.
Latvijā mācās 2734 skolēni no Ukrainas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati līdz 6. aprīlim. Izglītības iestādes no valsts mēnesī saņems 257 eiro par katru skolēnu, un vienu reizi tiks izmaksāts 50 eiro pabalsts, lai iegādātos mācību līdzekļus.
