ĪSUMĀ:
- Pieprasījums pēc šāda pakalpojuma pašvaldībās ir liels.
- Biedrības: Grupu māju pakalpojumi visvairāk nepieciešami jauniešiem ar smagiem un vidēji smagiem garīgiem traucējumiem.
- Šogad beidzas dāsnais Eiropas Savienības finansējums.
- Pašvaldībām lielas šaubas, vai tās nākamgad pakalpojumu varēs segt no saviem makiem.
- Labklājības ministrijā par budžeta izdevumu palielināšanu runā negribīgi.
Pieprasījums liels; grupu māju pakalpojumi visvairāk nepieciešami jauniešiem ar smagiem un vidēji smagiem garīgiem traucējumiem
Deinstitucionalizācija ir plašs, visu Latviju aptverošs projekts. Tā mērķis – lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem tiktu nevis izolēti pansionātos, bet no pasīviem palīdzības saņēmējiem kļūtu par pilntiesīgiem un aktīviem sabiedrības locekļiem. Ja tiek veicināta šo cilvēku patstāvība – gan sadzīviskā, gan nodarbinātības vai saturīgas laika pavadīšanas ziņā –, ieguvēji ir ne tikai viņi paši, bet arī viņu ģimenes: vecāki var strādāt algotu darbu, nevis būt tikai par savu mūžīgo bērnu aprūpētājiem.
Biedrības "Cerību spārni" vadītāja Eva Viļķina norādīja: "Ja mēs skatāmies tikai Siguldas novadā, tad nu jau ap130–140 ģimenēm vecāki vairāk nekā 90% ir strādājoši. Tas ir ieguvums arī pašvaldībai. Mēs arī paši veicam regulārus pētījumus un analizējam mūsu ģimeņu situāciju: ir tā, ka ļoti mazinās pabalstu saņēmēju skaits vai praktiski viņu gandrīz vairs nav. Cilvēks var iet strādāt. Viņam ir nodrošināts viss, lai viņš var savu bērnu atstāt pakalpojumos. Mums ir arī gan bērniem pakalpojumi, gan skolas infrastruktūra. Viss ir izveidots, lai cilvēks var no rīta savu bērnu palaist un vakarā saņemt."
Biedrība "Cerību spārni" ir viena no pieredzējušākajām deinstitucionalizācijas pakalpojumu sniedzējām Latvijā. Tās paspārnē Siguldas un Cēsu novados izveidotas gan grupu mājas, gan dienas centri, gan darbnīcas; sociālās un medicīniskās reabilitācijas pakalpojumus saņem arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
Kāds ir pieprasījums, skaidroja biedrības vadītāja Viļķina: "Man smaga nopūta, jo, ja godīgi, es katru nedēļu saņemu zvanus. Saņemu no vecākiem. Gan no Rīgas, gan no citām pašvaldībām – ar lūgumu rezervēt vietas, paņemt rindās, jo ir nepieciešami grupu māju pakalpojumi. Visvairāk tie ir nepieciešami jauniešiem ar smagiem un vidēji smagiem garīgiem traucējumiem."
Pirms apmēram astoņiem gadiem, valstī uzsākot deinstitucionalizācijas projektu, piemēram, Vidzemes plānošanas reģionā, kas aptver astoņus novadus, bija divi grupu dzīvokļi un divi dienas centri bērniem ar invaliditāti.
Nu par Eiropas Savienības naudu gandrīz katrā novadā ir uzceltas gan grupu mājas, gan dienas centri un ar vērienu tiek sniegti daudz un dažādi pakalpojumi, taču šogad dāsnais finansējums beidzas.
Lielas šaubas, vai pašvaldības nākamgad pakalpojumu varēs segt no saviem makiem
Par to, vai nākamgad pašvaldības no savas kabatas spēs apmaksāt pakalpojumus tādā pašā apjomā, ir lielas šaubas, norādīja projekta "Vidzeme iekļauj" vadītāja Ina Miķelsone: "Ja mēs raudzītos, piemēram, 2016. gada cenās, tad, lai mēs varētu nodrošināt tādu labu pakalpojumu vienam cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, tas pašvaldībai izmaksātu apmēram 8000 eiro gadā. Ja mēs skatāmies šodienas cenās, tie ir apmēram 18 000 eiro gadā vienam cilvēkam."
Pašvaldības, kuras pirms gandrīz astoņiem gadiem iesaistījās deinstitucionalizācijas projektā, apņēmās vēl vismaz piecus gadus pēc tā beigām turpināt sniegt jaunieviestos pakalpojumus, bet izmaksu kāpums liek apsvērt, kur ietaupīt – vai sašaurināt klientu loku, vai samazināt pakalpojumu apjomu.
Izskan, ka vajadzīgs finansiāls atbalsts arī no valsts puses, taču tas netiek solīts, pauda Cēsu Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks: "Iznāk tāds grieziens. Tā kā mēs esam ieskrējušies, esam visu attīstījuši, ņēmušies ar būvniecību, ņēmušies ar visiem līgumiem, papīriem… Tur ir ļoti, ļoti, ļoti liels darbs ieguldīts. Runājot gan ar projekta vadītājiem, gan Labklājības ministriju, šobrīd tā skaidrība ir tāda, ka viss paliek uz pašvaldības pleciem."
Cēsu novada pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība") pastāstīja – jau pēdējo infrastruktūras objektu izveidē pašvaldība piedalījusies ar līdzfinansējumu, lai segtu arvien pieaugošās izmaksas; esot diezgan skaidrs, ka bez atbalsta no valsts maka deinstitucionalizācijas pakalpojumus nākamgad nāksies ierobežot.
Rozenbergs sacīja: "Ja tikai pašvaldība nodrošina šo pakalpojumu uzturēšanu, tad tas ir pie miljona eiro liels budžets, kas ir nepieciešams šo pakalpojumu nodrošināšanai. Sociālā dienesta gada budžets ir 4,5 miljoni."
Labklājības ministrijā par budžeta izdevumu palielināšanu runā negribīgi
Deinstitucionalizācijas projekta kontekstā ne Cēsis, ne Vidzeme nav izņēmums, bet gan parāda situāciju valstī kopumā. Par risku, ka sekmīgi iesākto tikai ar vietvaru finansējumu vien nebūs iespējams tikpat sekmīgi turpināt, Latvijas
Pašvaldību savienība esot brīdinājusi atbildīgo ministriju un mudinājusi laikus 2024. gada budžeta projektā šim nolūkam ietvert papildu naudu.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš skaidroja – par katram pansionātu pametušajam sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības varot rēķināties ar mērķdotācijām.
Dūdiņš norādīja: "Ja cilvēks parastā kārtā izstājas no sociālās aprūpes institūcijas, aiziet dzīvot sabiedrībā, dzīvo vai nu pašvaldības sociālajā dzīvoklī, vai atgriežas savā ģimenē, vai dzīvo grupu mājā, tātad pašvaldība nodrošina nepieciešamos pakalpojumus, tad no valsts budžeta, ja ir visi apliecinošie dokumenti pretī, no valsts budžeta par šo cilvēku var saņemt plus/mīnus 7000 eiro gadā."
Ministrijas pārstāvis norādīja uz iespēju pārskatīt mērķdotācijas lielumu vai cilvēku grupas, par kurām to iespējams saņemt, taču par budžeta izdevumu palielināšanu šai vajadzībai runāja negribīgi: "Nav jau tā, ka mēs te sēdētu Labklājības ministrijā, te ir, rekur, naudas skapis, viens milzīgs seifs, un mēs te izdalām, kuram vajag vai kas mums labāk patīk."
Līdz šī gada sākumam deinstitucionalizācijas projektā no Eiropas struktūrfondu naudas skapja izlietoti vairāk nekā 72 miljoni eiro; tie ir 65% no pieejamajiem 111 miljoniem.
