Ministrija meklēs iespējas ieviest ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Veselības ministrijā (VM) veidos darba grupu, kura gatavos priekšlikumus ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas modelim. Tas nepieciešams, lai nozarei atvēlēto līdzekļu apjoms gadu no gada nebūtu atkarīgs tikai no politiskas izšķiršanās. Izskan jau agrāk daudz apspriesta ideja veselības aprūpes finansējumu sasaistīt ar nodokļu ieņēmumiem. 

ĪSUMĀ:

  • VM darba grupa vērtēs, vai finansējumu veselības aprūpei var sasaistīt ar sociālo nodokli.
  • Priekšlikumu par šādu nodokļu maksājumu jau agrāk virzījusi valdošā partija "Jaunā Vienotība".
  • Ideja ir par solidāru sistēmu – piedalās ikviens ar ienākumiem, bet valsts apdrošina mazaizsargātās grupas.
  • Premjers aicinājis vispirms sakārtot sistēmu un tad prasīt papildu naudu.
  • Esošā un bijusī ministre uzskata – tā varētu veicināt ēnu ekonomikas mazināšanos.
  • Nozarē strādājošie uzsver – medicīna nav caurums, kurā pazūd miljoniem eiro.

Ministrija meklēs iespējas ieviest ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli
00:00 / 04:50
Lejuplādēt

Veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") izteicās, ka veselības aprūpei būtu nepieciešams novirzīt 14% no sociālajām iemaksām, bet tagad spiesta taisnoties, ka ar to noteikti neesot domājusi kaut ko atņemt pensiju budžetam, kurš veidojas no sociālajām iemaksām. Par jebkādām izmaiņām nodokļu politikā lemšot nevis viņas vadītā ministrija, bet gan Finanšu ministrijā izveidota darba grupa. 

VM darba grupai viens no jautājumiem būšot, vai Latvijā iespējams ieviest līdzīgu sistēmu kā Igaunijā, kur finansējums veselības aprūpei ir sasaistīts ar sociālo nodokli. 

Meņģelsone norādīja: "[Igaunijā] valsts sociālās apdrošināšanas nodoklis, kurš pamatā ir, protams, pensijai, tātad – ilgtermiņa apdrošināšanai, otrām kārtām tas ir veselībai – tā ir tāda apdrošināšanas forma, kas var būt tūlīt un tagad, bet var arī iestāties vēlāk, un bezdarba apdrošināšana."

Priekšlikumu par šādu nodokļu maksājumu jau agrāk virzījusi valdošā partija "Jaunā Vienotība": 2020. gadā izskanēja ideja ieviest 5% veselības nodokli, vienlaikus nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu. 

Kādreizējā "Jaunās Vienotības" veselības ministre, tagad – Saeimas deputāte Ingrīda Circene uzskata, ka pie šī principa ir vērts atgriezties: "Mums ir jābūt personificētam, iezīmētam nodokļu maksājumam, un ir jābūt fondam, kurā šis maksājums nonāk. Daļu [fondā] maksā no nodokļiem un daļu maksā no valsts, jo jebkurā situācijā kādam ir jāmaksā par valsts apmaksātu pakalpojumu. Ja cilvēks ir strādājošā vecumā, vesels un darbaspējīgs, tad viņam ir jāpiedalās nodokļu maksāšanā, vienalga, vai tā ir minimālā alga 620 [eiro] vai alga var būt arī 6200 vai 12 000."

Runa ir par solidāru sistēmu, kurā piedalās ikviens, kuram ir ienākumi, bet valsts apdrošina mazaizsargātās grupas – kā pensionārus un bērnus. Gan esošā, gan bijusī ministre uzskata, ka tādējadi varētu veicināt ēnu ekonomikas mazināšanos. 

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") gan aicinājis vispirms sakārtot sistēmu un tad prasīt papildu naudu, taču nozarē strādājošie uzsvēruši – medicīna nav caurums, kurā pazūd miljoniem eiro, tā objektīvi ir ļoti dārga. 

Piemērus valsts apmaksātas ārstēšanas izmaksām minēja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš: "Pieņemsim, dzemdības. Slimnīcā notiek vairāki tūkstoši dzemdību katru gadu, un šeit izmaksas par vienu gadījumu ir pēc valsts noteiktajiem tarifiem, sākot no 660 eiro līdz 1100 eiro, kas ir ķeizargrieziens. Vai, piemēram, vēdera aortas endoprotezēšana – operācija kopā ar pacienta atveseļošanās periodu – maksā 13 000 eiro viens gadījums. Ja mēs runājam par transplantācijām, tad sirds transplantācijai ir 35 000, aknu transplantācijai – 44 000 eiro."

Stradiņa slimnīcā arī aprēķināts, ka viena pacienta ārstēšanās izmaksā vidēji 2625 eiro, ja vidējais uzturēšanās ilgums ir 5 dienas, bet valsts par to samaksā atbilstīgi tarifam – tikai 1800 eiro; piemērs atklāj, ko konkrētai iestādei nozīmē finansējuma trūkums. 

Deficītu varētu aizpildīt, ieviešot ar nodokļiem sasaistītu obligāto veselības apdrošināšanu, ir pārliecināta Circene. Turpretī bijusī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") tam nepiekrīt: viņasprāt, iztikt tikai ar esošajiem nodokļu ieņēmumiem, tos pārbīdot no vienas valsts kases malas uz otru, nav iespējams, jo tad līdzekļu nebūs citām vajadzībām. 

Papildu nauda jāpaņem tur, kur pagaidām politiķi to neuzdrošinās darīt, uzskata Viņķele: "Eiropas Komisija mums atkal un atkal, un atkal atgādina par pozīcijām, kurās mēs esam saudzīgi: nekustamā īpašuma nodoklis, kapitāla nodoklis, progresivitāte. Vienreiz ir arvien skaļāk jāsaka, ka, šīs izvēles sargājot, mēs finansējam mazāk veselību un arī pensiju neatbilstošo pietiekamību. Tieši tādas tās izvēles ir. Ja mēs gribam būt salīdzinoši lēta zeme bagātiem cilvēkiem, tad veselībā mums vienmēr pietrūks. Punkts."

Bijusī ministre Viņķele arī norādīja, ka gadiem ilgā sistēmas badināšana naudas apriti tajā padara vēl neefektīvāku, proti, liela nauda tiek izmantota dārgiem veselības aprūpes pakalpojumiem hronisku un sarežģītu pacientu ārstēšanai, tāpēc dažādas profilakses programmas, piemēram, smēķēšanas mazināšanai un citas, darbojas tikai kā īslaicīgi projekti, bet tieši prevencija un savlaicīgi uzsākta ārstēšana izmaksā lētāk.

 KONTEKSTS:

Vienas no kaismīgākajām un garākajām debatēm, Saeimai pieņemot šī gada budžetu, bija par finansējumu veselības nozarei. Tai šogad nauda būs 1,6 miljardi eiro, papildus piešķirti 85,8 miljoni eiro. Tomēr ar to nav gana. Mediķi iepriekš pauda, ka papildus būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Un bažas par nepietiekamo finansējumu nezūd aizvien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti