ĪSUMĀ:
- Sieviete pie staru terapijas tiek tikai pēc meitas sašutuma ieraksta "Facebook".
- Veidojot nacionālo Vēža centru, problēmas izgaismojušās vēl spilgtāk.
- Norāda uz personāla trūkumu, zemo atalgojumu, pārslodzi.
- VM nevēlas, lai taptu tikai kārtējais skaistais plāns, kas nedarbojas.
Aparāts, kas nedarbojas
Pirms pāris gadiem Jolantas Kalniņas mammai Edītei uz sejas atklāja bazaliomu – vienu no ādas vēža veidiem. To sekmīgi izārstēja, taču pērn slimība atgriezās: bazalioma parādījās uz auss, arī padusē. Meita māti pieteica pie ādas ārsta, kurš norīkoja uz starošanu Latvijas Onkoloģijas centrā. Kad pienāca noteiktais oktobra datums, izrādījās, ka aparāts nedarbojas.
"Kad mamma vaicāja, kad varētu uzsākt starošanas kursu, teica, ka šobrīd nevar pateikt. Gada sākumā. Nu, labi. Tad gada sākumā zvanījām. Joprojām aparāts nebija," stāstīja Jolanta Kalniņa.
Pagājušajā nedēļā Jolantas mamma zvanījusi meitai, lai pažēlotos, jo sāp, nevar gulēt, uzradies vēl viens veidojums. Latvijas Onkoloģijas centrā vēlreiz apliecināja – aparāts vēl arvien nedarbojas, taču mammu pierakstīja uz konsultāciju, kurā iepriecināja ar ziņu: tiklīdz aparāts būs salabots, Edīte terapiju saņemšot prioritāri, kā viena no pirmajām, bet kad tas būs, neesot zināms.
Tad Jolantas mērs bija pilns – sociālās saziņas vietnē "Facebook" viņa ar sašutumu aprakstīja šo situāciju. Slimnīca reaģēja nekavējoties – Jolantas mamma tiks uz terapiju nākamnedēļ.
"Mana mamma nav vienīgā. Vienkārši ir tā, ka es par saviem tuvajiem cīnos, es par saviem tuvajiem rūpējos, tāpēc tapa tas "posts" feisbukā, bet ir cilvēki, kas varbūt dzīvo laukos, un viņiem nav feisbuks, un viņi nevar publiski savu sāpi izlikt, iespējams, jo mana mamma arī nerunā ar medijiem, viņai nav interneta, viņa ir jau gados sieviete. Viņa tā arī būtu sēdējusi mājās un raudājusi!" sacīja Jolanta.
Veselības ministrijā teica – ja vienā iestādē aparāts nedarbojās, bijis jāmeklē citā.
Veidojot nacionāla mēroga Vēža centru, problēmas izgaismojušās vēl spilgtāk
Ministrija arī solīja šo gadījumu rūpīgi izmeklēt, taču tas ir tikai kārtējais notikums veselā virknē nebūšanu onkoloģisko pacientu aprūpē un šajā medicīnas nozarē kopumā. Veidojot nacionāla mēroga Vēža centru un gatavojoties tā starptautiskai akreditācijai, problēmas izgaismojušās vēl spilgtāk. Dažas no tām uzskaitīja Vēža centra akreditācijas komandas vadītāja profesore Sandra Lejniece:
"Būtībā sākas ar profilaksi: kas ir smēķēšana, uzturs utt., kas ir ļoti nozīmīgi Eiropā, bet Latvijā tas tik nozīmīgi diemžēl vēl neizskan.
Nākošais ir skrīnings, kas arī Latvijā nav labos procentos, kas jāuzlabo; tālāk ir diagnostika un ārstēšana un tālāk ir tas, kas mums faktiski nav, – novērošana ir, bet faktiski palīdzība pacientam visa mūža garumā."
Vēža centra akreditācijas procesā vietējos speciālistus konsultē starptautiski eksperti, kuru jautājumi par vēža pacientu aprūpi dažkārt parāda, kādas atšķirības pastāv starp vēlamo un esošo līmeni.
"Mums šajā jautājumā bija atsūtīta anketa no Eiropas, lai mēs uzrakstām, kā mums valsts un bankas atbalsta pacientus, kas ir izārstējušies no vēža. Tur bija prasīts, vai viņiem ir zemāki bankas aizdevuma procenti, vai viņiem kaut ko atmaksā vēl. Tas nozīmē, ka Eiropā šādā veidā atbalsta tos, kas ir izārstējušies, uz ko mēs visur rakstījām, ka mums nekas tāds nav, ka par to pat valstī vispār nerunā," sacīja Lejniece.
Vēža centra akreditācija nozīmē gan dokumentācijas, gan procesu sakārtošanu, skaidroja profesore. Viens no šādiem uzlabojamiem procesiem ir tā saucamais pacienta ceļš – lai nevienam, kuram diagnosticēts vēzis, nebūtu jāpanāk terapija caur sašutuma pilniem ierakstiem soctīklos, bet lai pēc vienota standarta no diagnozes noteikšanas brīža ikviens slimnieks paliktu ārstniecības iestādes rūpju lokā.
Atkal personāla trūkums un zemais atalgojums
Lai saprastu, kā šādu ceļu veidot, kur patlaban ir stiprās, kur – vājās vietas, Latvijas Onkoloģijas centrā uzsākts krūts vēža pacienšu ceļa pilotprojekts. Kā vienu no lielākajām problēmām krūts vēža klīniskā ceļa darba grupas vadītāja Ilze Eņģele ieskicēja visā nozarē akūto personāla trūkumu un zemo atalgojumu:
"Nu ja mēs sākam no paša sākuma – skrīninga, ja mēs sākam ar mamogrāfijas asistentiem, ar tehniķiem, kas to taisa, ir absolūts deficīts. Tas ir ārkārtīgi zemu atalgots darbs. Par kādu skrīningu mēs varam runāt, ja neviens negrib to veikt."
Par maz arī citu speciālistu, tāpēc esošie pārslogoti.
Citi trūkumi – nav, piemēram, vienotas sistēmas, kas katram pacientam atgādinātu par kārtējo ārsta apmeklējumu, bet ārstiem – par terapijas posmiem. Kā stiprās puses Ilze Eņģele savukārt atzīmēja ļoti veiksmīgo sadarbību dažādu speciālistu starpā un saudzību un rūpību, pacientes operējot.
Plānots, ka kopumā onkoloģijas jomas metodiskā vadība jāizstrādā līdz 26. gada augustam, bet Vēža centrs jāizveido un vadlīnijas onkoloģiskās aprūpes infrastruktūrai jāpieņem līdz 25. gada augustam. Šim nolūkam atvēlēts pusmiljons eiro no Eiropas atveseļošanas fonda, taču bez valsts finansējuma akreditācijas procesā izgaismotās onkoloģijas nozares problēmas nav atrisināmas.
VM nevēlas, lai būtu tikai skaistais plāns, kas nedarbojas
Veselības ministrijā sacīja, ka nevēloties, lai tas ir tikai kārtējais skaistais plāns, kas paliek uz papīra.
"Katrā gadījumā arī šī te datu pieejamība, arī šī te Vēža centra izveide un visi šie pasākumi vēl vairāk mums ļaus pierādīt politiķiem, ka ir nepieciešamība varbūt dažreiz ieguldīt dārgākā ārstēšanas vai izmeklēšanas metodē, bet, ka tā nes pienesumu mūsu tautsaimniecībai.
Būsim jau godīgi – ļoti daudz onkoloģisko pacientu ir darbspējīgā vecumā.
Mūsu mērķis ir viņus pēc iespējas ātrāk atgriezt darbā un lai viņu maksātie nodokļi palīdz citu pacientu ārstēšanā," stāstīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Tādi onkoloģijas pacienti kā Jolantas Kalniņas mamma Edīte gan nevar gaidīt, jo palīdzība bija vajadzīga jau pagājušajā gadā.
"Onkoloģijai jābūt prioritārai, jo [citādi] tā jau ir spēle ar dzīvību un nāvi," norādīja Jolanta Kalniņa.
Šogad valsts budžetā onkoloģijas nozarei paredzēts papildus piešķirt ap 30 miljoniem eiro, taču vairakkārt izskanējis, ka agrāk pausto apņemšanos un izstrādāto plānu pildīšanai ar to nepietiek.