Dienas ziņas

Zelenskis lūdz ātrāk uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Saeimā iesniedz šā gada budžeta projektu

Saeimā iesniedz 2023. gada valsts budžetu; ministrs atzīst – veselība un labklājība nav pienācīgi finansētas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Saskaņā ar tradīciju finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Saeimā nogādāja portfeli ar šī gada valsts budžeta projektu.

Veselības budžets

Ministru pie Saeimas sagaidīja vairāki piketētāji, aicinot atvēlēt lielāku budžeta daļu onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" pārstāvji arī bija devušies uz Saeimu, lai atbildīgajām komisijām un deputātiem simboliski iesniegtu savu – onkoloģijas budžeta portfeli. Šādi "Onkoalianse" norādīja uz pretrunu: formāli onkoloģija šogad pasludināta par vienu no veselības jomas prioritātēm, taču valsts budžeta projektā šai jomai paredzēti nepietiekami līdzekļi. 

"Onkoalianses" pārstāve Irina Jaunuma sarunājās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Ingu Bērziņu
00:00 / 00:54
Lejuplādēt

"Onkoalianse" bija sagatavojusi nelielus simboliskus budžeta portfelīšus - mapes ar uzrakstiem "Onkoloģijas budžets", ko pie Saeimas pasniedza deputātiem, kuri devās uz Saeimas sēdi. Organizācijas pārstāve Irina Jaunuma sarunājās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Ingu Bērziņu ("Jaunā Vienotība"). Bērziņa norādīja, ka no veselībai papildus atvēlētajiem 85 miljoniem konkrēti 30 miljoni ir tieši onkoloģijai. Tomēr

"Onkoalianses" prasība ir trīsreiz lielāka, nekā papildus atvēlēts budžetā - 99 miljoni eiro, kas arī ierakstīts Nacionālajā onkoloģijas plānā.

Organizācijā uzskata, ka nepietiekamā finansējuma dēļ vēža pacientu stāvoklis pasliktināsies: joprojām būs grūtības tikt uz izmeklējumiem, būs novēlotas diagnozes, līdz ar to – sliktākas izredzes atgūt veselību pat par spīti ārstēšanai. 

„Onkoalianses” valdes loceklis Edgars Āboliņš
00:00 / 00:14
Lejuplādēt

"Onkoalianses" valdes loceklis Edgars Āboliņš atgādināja, ka Latvija jau ir negatīvā līdere vēža statistikā Eiropā: "Latvija ir pēdējā vietā Eiropā dzīvildzes ziņā, Latvija ir pirmajā vietā mirstības ziņā. Ir par ko aizdomāties. Visa pamatā tomēr ir cilvēks. Lai būtu cilvēks, ir vajadzīga veselība, un onkoloģija ir liela daļa no veselības." Āboliņš arī aicināja meklēt risinājumus, kas nodrošinātu Nacionālā onkoloģijas plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus (99 miljonus eiro) atbilstoši valdības lemtajam pilnā apmērā.

Pirms budžeta nogādāšanas Saeimā Ašeradens intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Viņaprāt, attiecībā uz veselības aprūpi arī jāsakārto sistēma.

Veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") norādīja, ka šogad plānotais veselības aprūpes budžets ir 1,6 miljardu eiro apmērā, no kuriem 85,6 miljoni eiro būs papildu finansējums. Ministre atzina, ka tas nesedz visas nozares vajadzības.

Sola iztikt bez "deputātu kvotām"

Iepriekšējos gadus nereti sašutumu raisīja "deputātu kvotas" jeb budžeta projektos atvēlētie līdzekļi, ko deputāti var sadalīt pēc saviem ieskatiem.

Šoreiz finanšu ministrs nesaskata vajadzību pēc šādām kvotām un norādīja, ka Ministru kabineta sagatavotajā budžeta projektā tādas nav paredzētas. 

Vienlaikus viņš atzina, ka deputāti var lemt par izmaiņām budžetā, taču šādos gadījumos jāpārceļ finansējums no kādas citas pozīcijas. "Parasti tas avots ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tā arī ir viena pieeja, bet es aicinātu gudrāk skatīties uz to,"  sacīja Ašeradens.

Arī "Apvienoto sarakstu" pārstāvošā Saeimas deputāte Aiva Vīksna pastāstīja, ka frakcijas sēdē bijusi vienošanās, ka "deputātu kvotu" nebūs.

Tikmēr Saeimas deputāts un frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Kaspars Briškens intervijā Latvijas Radio pauda – nav pieņemams, ka budžeta kontekstā koalīcija ir uzlikusi aizliegumu izmaiņām nodokļos. Viņš piebilst, ka pat gribēdami deputāti nespēj tikt klāt ministriju budžetiem strukturētā veidā, lai tos varētu izanalizēt un saprast, kuri tēriņi ir lietderīgi un kuri ne.  

Intervija ar Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētāju Kasparu Briškenu:

2023. gada valsts budžeta un 13 to pavadošos likumprojektu izskatīšanai Saeimas komisijās plānots nodot pirmdien, 13. februārī. Konceptuāli par projektu plānots lemt 17. februārī, savukārt otrajā – galīgajā – lasījumā budžetu paredzēts skatīt 8. martā, informēja Saeimas Preses dienests.

2023. gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 12,7 miljardu eiro, bet izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 1,77 miljardu eiro, jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

KONTEKSTS:

Tā kā pēc 14. Saeimas vēlēšanām valdības izveide ieilga, pērn netika pabeigts darbs pie 2023. gada budžeta. Tāpēc līdz tā pieņemšanai spēkā ir tehniskais budžets.

7. februārī valdība pabeidza darbu pie budžeta projekta, paredzot, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Svarīgākās prioritātes tajā - valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Vairāk nekā trešdaļa no kopējiem izdevumiem paredzēti sociālajai aizsardzībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti