Līdz nākamajam gadam visos reģionālajos autobusos plānots ieviest iespēju biļetes iegādāties attālināti. Tas būs pirmais solis, lai visā valstī sāktu strādāt vienotā biļešu sistēma, kas pasažieriem ļautu ar vienu biļeti izmantot dažādus sabiedriskos transportus. Tā informēja Autotransporta direkcijā. Savukārt – lai galvaspilsētas sabiedriskajā transportā palielinātu pasažieru skaitu, dome plāno samazināt mēnešbiļešu cenas.
Autora ziņas
Jūrmalas iedzīvotāji ir sašutuši par pašvaldības lēmumu samazināt vietvaras bibliotēku skaitu. Jo īpaši lielu rezonansi sociālajās platformās izsauca domes nostāja slēgt ēku Bulduros, kuru izmanto vairāk nekā 1300 lasītāju. Bibliotēku paredzēts pārcelt uz Dubultiem. Savukārt Asaros to no rudens paredzēts likvidēt. Lai pārformētu bibliotēkas, iestādēm var nākties izmest līdz pat 17 tūkstošiem grāmatu.
Pārtikas cenas Latvijā kāpj jau ilgāku laiku, taču Rīgas centrāltirgū Latvijas Radio uzrunātājiem pircējiem un pārdevējiem viedokļi par cenu pieaugumu atšķiras. Lai gan šķiet, ka tirgus ir pārpildīts, tirgotāji novērojuši, ka vietējo pircēju skaits ir sarucis. Savukārt arvien vairāk iepērkas tūristi. Ko par cenām saka centrāltirgus apmeklētāji, un vai ir mainījušies cilvēku paradumi?
Rīgas pašvaldība turpina aktīvi labiekārtot pludmales. Tajās uzstāda soliņus, jaunas pārģērbšanās kabīnes un pastaigu laipas. Peldvietas arī papildina ar smiltīm. Tā informē vietvaras domē, norādot, ka šogad pludmaļu apsaimniekošanai paredzēts ap pusmiljons eiro. Pašvaldības centienus pamanījusi invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons", vienlaikus norādot, ka Rīgā nav nevienas peldvietas, kas cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu labiekārtota pilnībā.
Vairāki depozīta iepakotāji un tirgotāji uz pēdējo mirkli atlikuši līguma slēgšanu par piedalīšanos depozīta sistēmā. Tā informē Valsts vides dienestā, norādot, ka no augusta varēs tirgot tikai tos dzērienus, uz kuru iepakojumiem ir depozīta zīme. Pretējā gadījumā paredzēts sods. Savukārt "Depozīta sistēmas operators" norāda, ka veikalu plauktos ar atbilstošo zīmi sastopami vismaz 95% dzērienu.
Rīgā plāno būtiski pārveidot Latviešu strēlnieku laukumu, kur pašvaldība grasās teritoriju paplašināt un labiekārtot, reizē arī likvidējot brauktuvi, kas daudzus gadus kalpojusi kā iecienīta vieta tūrisma autobusiem. Latvijas Radio uzrunātais autobusa vadītājs pret ieceri raugās negatīvi, norādot, ka tā ir labākā vieta, kur uzņemt pilsētas viesus. Lai nerastos konflikts, pašvaldībai ar kompānijām ir jāatrod pienācīgs kompromiss, uzsvēris vides arhitekts un centra aktīvisti, vienlaikus norādot, ka vietvarai jāatjauno vēl plašāka teritorija.
Rīdzinieki savus mājokļus Ukrainas kara bēgļiem joprojām piedāvā kūtri. Kopumā trūkstot vairāki simti dzīvesvietu. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem atklāj, ka tuvākajā laikā paredzēts rīkot mājokļu akciju, kas būs līdzīga iepriekš organizētajām darba biržām, kurās bēgļiem piedāvāja dažāda veida darbus. Jaunajā akcijā ukraiņiem būs iespēja iegūt mājokli.
Par spīti lielam karstumam Cēsīs aktīvi notiek sarunu festivāls „Lampa”. Vērienīgais pasākums pirmo reizi pēc Covid-19 pandēmijas notiek pilnībā klātienē, un divu dienu laikā tajā piedalīsies tūkstoš runātāju, diskutējot par sabiedrībā aktuālām tēmām. Tikmēr festivāla rīkotāji pēdējā brīdī atcēla politiķes Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) dalību festivāla diskusijā.
Sociālo tīklu platformās plašu rezonansi izsauca vairāku privātpersonu ierosinājums mainīt virkni pamatā krievu tautības izcelsmes literātu un zinātnieku vārdos nosauktās Rīgas ielas. To vietā iniciatīvas autori piedāvā ielas pārdēvēt pazīstamo latviešu kultūras cilvēku vārdos. Valsts valodas centrs (VVC) priekšlikumu atzinis par atbilstošu. Turpretim kultūras eksperti ierosmi kritizē.
Rīga šogad plāno remontēt divreiz vairāk asfaltēto ielu nekā pērn, kopumā salabojot vismaz 200 000 kvadrātmetru. Ievērojami vairāk atjaunošot arī ietves un grants ceļus. Lai gan dome būtiski palielinājusi budžetu, tas ir četras reizes mazāks, nekā nepieciešams. Tā informēja Rīgas pašvaldība, norādot, ka ik gadu ceļu remontiem vajadzīgi 40 miljoni eiro. Savukārt labot izdangātos iekšpagalmus vietvara nesteidzas.
Latvijā gandrīz puse jauniešu pērn apzināti tiešsaistē iegādājās viltotas preces, savukārt katrs ceturtais piekļuva nelegālam saturam. Vecāku organizācijā "Mammām un tētiem" norāda, ka valstī jauniešiem trūkst darba iespēju, tāpēc viņi nevar atļauties kvalitatīvus produktus. Savukārt psiholoģe secina, ka pētījuma statistika atspoguļo valsts augstāko amatpersonu rīcību. Situācija Latvijā ir sliktāka, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lai to uzlabotu, nākamnedēļ plānots atklāt sociālo kampaņu par viltoto preču radīto postījumu.
Portālā „Manabalss.lv” vāc parakstus par valsts finansētu zobārstniecību pieaugušajiem. Idejas autore norādīja, ka pakalpojumu cenas liek iedzīvotājiem gadiem ilgi atlikt ārsta apmeklējumu. Arī Latvijas Radio aptaujātie cilvēki atzina, ka labot zobus ir pārāk dārgi, tāpēc valstij būtu jāpalīdz. Latvijas Zobārstu asociācijā iniciatīvai piekrīt daļēji, savukārt Veselības ministrijā iespēju realizēt nesaskata, pieļaujot, ka tas var izmaksāt desmitiem miljonu eiro.
Latvijā drīzumā varētu ienākt pirmais maksājums no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas programmas. Tie ir 200 miljoni eiro. Iepriekš mūsu valsts jau ir saņēmusi aptuveni tikpat lielu avansu. Kopumā paredzēts saņemt nepilnus divus miljardus eiro. Primāri pirmo summu plānots tērēt, lai paaugstinātu energoefektivitāti un nodrošinātu enerģētisko neatkarību.
Pievēršoties leģendām apvītajam augam, muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" šogad izceļ zilās neaizmirstules – ziedus, kas ne tikai simbolizē piemiņu un uzticību, bet arī ir atbilstošs Ukrainas kara kontekstā. Ar tām ir izrotāta virkne muzejā apskatāmo vēsturisko trauku, dekoru un izšuvumu, kas izstādē atvesti no daudzu Latvijas muzeju un privātkolekcionāru krājumiem.
Lai Pārdaugavā nodrošinātu ērtu savienojumu starp vairākām iestādēm un sabiedrisko transportu, galvaspilsēta iecerējusi teju par vienu miljonu eiro uzbūvēt gājēju un velosipēdistu tiltu pār Kīleveina grāvi. Plānots, ka tas būs īpaši noderīgs rīdziniekiem, studentiem un biroju darbiniekiem. Jautājumu šodien izskatīs Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā.
Lielā pieprasījuma un darbinieku trūkuma dēļ galvaspilsētā sociālo jautājumu risināšana notiek saspringti. Lai arī turpmāk nodrošinātu sociālos pakalpojumus, atbildīgās komitejas sēdē vienbalsīgi atbalstīja lūgumu nozarei piešķirt papildu 2,3 miljonus eiro. Vietvara grasās vairāk rūpēties arī par bezpajumtniekiem.
Straujā cenu kāpuma dēļ pieprasījums pēc pašvaldību mazdārziņiem nav mainījies. To Latvijas Radio noskaidroja, uzrunājot dažas vietvaras, kurās atbild – cilvēki netiecas paši izaudzēt kaut nelielu daudzumu zaļumu un dārzeņu, jo tas prasa lielus ieguldījumus. Tā vietā mazdārziņu īrnieki teritorijas sāk aktīvāk izmantot, lai atpūstos.