Tas izriet no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pirmdien pieņemtā lēmuma. TV kanāli atgriezīsies apraidē tikai pēc Krievijas agresijas Ukrainā pārtraukšanas un Krimas atbrīvošanas, iepriekš norādīja padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Viedokļi Rīgas ielās
Latvijas Radio galvaspilsētā uzrunātos cilvēkus lēmums neskaršot, taču daudzi uzskata, ka valsts rīkojusies nepareizi. Rīdzinieki pauda šādus viedokļus:
"Muļķība. Slēgt varēja dažus no tiem, bet ne visus."
"Tā ir vārda brīvības aizliegšana, jo cilvēkiem ir jāredz visi viedokļi. Tas nav labi. Es domāju, ka jebkurā gadījumā visi skatīsies arī krievu televīziju tikai caur kaut kādiem nelegāliem avotiem."
"Es esmu par to, lai nevarētu pārraidīt krievu kanālus. Tāpēc ka piedāvātā informācija nav līdz galam korekta. Tiek rādīts tieši tas, ko viņi grib, lai cilvēki domātu šauru informāciju, kas ir domāta tieši krievvalodīgajiem, kas ir par Krieviju. (..) Šobrīd tāda situācija, ka mēs noteikti bez tiem kanāliem varam iztikt. Ir citās valodās kanāli. Tas manā skatījumā neko nemaina."
"Man liekas mazliet pārspīlēti."
"Manuprāt, tā ir demokrātijas apspiešana. Tā mums it kā ir, bet faktiski nav. Noteikumus mums diktē citi cilvēki."
"Es domāju, ka tas ir ļoti pareizi, jo mums kaut kādā veidā ir jāpauž sava attieksme. Protams, varbūt ļoti daudziem tas nav aktuāli, jo mēs nepatērējam tos. Man pilnīgi noteikti tas nav aktuāli. Es pat priecājos, ka ir pausta tāda reakcija. Piedāvājums šobrīd mums ir ļoti plašs. To pašu saturu mēs varam dabūt no dažādu valstu kanāliem un dažādām lojālām valstīm, kas rīkojas atbilstoši un humāni."
"Tagadējā situācijā tas laikam ir pareizs lēmums. Ja viss normalizēsies, tad, kā saka, viss būs normāli. Tātad būs programmas un viss, ko vajag."
"Es nezinu. Ir cilvēki, kas uzskata, ka vajag tos kanālus, lai ir izvēle paskatīties to un to. Es arī esmu skatījusies, bet, protams, es tai propagandai neticu un [to] neatbalstu. (..) Vienkārši man jāmeklē citi kanāli. Es saprotu vācu un norvēģu valodu."
"Es kā cilvēks, kuram ir 43 gadi un kas lieto informatīvo telpu – gan televīziju, gan filmu produkciju –, [lietoju] pārsvarā angļu valodā. Man personīgi tas neskar, bet man ir veci vecāki. Dabiski, ka viņiem angļu valoda un [attiecīgi] filmas nav pieejamas. Līdz ar to viņi patērēja krievu kanālus. Bet nu es savu mammu esmu iemācījusi viedtālrunī skatīties filmas, ko viņi varbūt patērē televīzijā, skatīties telefonā. Līdz ar to es viņai jautāju, kā viņa uz to [lēmumu] skatās, viņa saka – īsti tas viņu neietekmē. Žēl, protams, ka televīzija kā tāda vairs nav interesanta. Respektīvi viņa skatās Latvijas kanālus. Tas izklaides kanāls, kas vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri nepārvalda angļu valodu, tiks liegts."
KONTEKSTS:
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķir tiesības ierobežot ārzemju programmas no valstīm, kas apdraud citu valstu suverenitāti.
NEPLP piešķirtas tiesības ierobežot tādu valstu, kuras grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā.
Šādu programmu izplatīšana Latvijas teritorijā ir pretēja Latvijas nacionālajām interesēm un neatbilst elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politikai, kā arī negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu, apgalvots apstiprināto grozījumu anotācijā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vairāku desmitu Krievijas un Baltkrievijas TV kanālu rādīšana Latvijā pārtraukta. NEPLP uzsvēra, ka tas darīts, lai novērstu draudus Latvijas drošībai.