No gandrīz 30 dažādu dzērienu iepakojumiem vairāk nekā 20 ir marķēti ar depozīta zīmi, kas nozīmē, ka, ieliekot tukšu pudeli taromātā, cilvēks saņems kuponu desmit centu vērtībā. Veikala plauktos ar atbilstošo zīmi atzīmētas sulas, atspirdzinošie dzērieni, ūdens un alus, kas ielieti plastmasas pudelēs, skārdenēs un stikla tarās. Tāda situācija ir veikalā "Lidl" Teikā. Taču neatkarīgi no tā Valsts vides dienests pagājušās nedēļas nogalē publicēja rakstu, kurā apgalvo pretējo jeb to, ka veikalos praktiski nav paša tīkla tirgū laisto iepakojumu, kas marķēti ar depozīta zīmi. Kompānija par to ir sašutusi, norādot, ka līgumu ar uzņēmumu "Depozīta iepakojuma operators" noslēguši jau pagājušajā gadā un pašlaik sistēmā ir reģistrēti teju visi dzērieni.
"Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis stāstīja: "Reģistrācija ļoti aktīvi notiek. Atrodas fināla fāzē, ņemot vērā, ka vēl ir divas nedēļas pārbaudes laika. Kas attiecas uz produktiem veikalos, tad var gadīties, ka joprojām ir preces bez šiem marķējumiem. Tīri tāpēc, ka joprojām ir pārbaudes laiks, kurā mēs to legāli varam darīt. Mums ir produkti, kas ir iepirkti iepriekšējos mēnešos, un attiecīgi viņiem šī marķējuma nebija, tāpēc tie tiek pašlaik iztirgoti, lai no 1. augusta 100% visi produkti būtu ar atbilstošiem marķējumiem."
Lai gan pirmdien Valsts vides dienestā norādīja, ka viņiem ir jāpārbauda publicētā informācija, otrdien iestādē paziņoja, ka kļūdas rakstā tomēr nav. Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs skaidroja, ka ārpus Rīgas "Lidl" plauktos ir daudz produkcijas, kurai nav depozīta zīmes, tāpēc bažas rada, vai veikals paspēs tuvāko divu nedēļu laikā tās iztirgot. Savukārt Rudzītis par to ir pārliecināts.
Valsts vides dienestā ziņoja, ka lielākas problēmas ir ar 12 citiem tirgotājiem, kas līdz šim tā arī nav noslēguši līgumu par piedalīšanos depozīta sistēmā. Tas attiecas uz aptuveni 40 tirdzniecības vietām. Treijs norādīja, ka to skaitā visvairāk ir veikalu "Beta".
"Ir bažas, ka nepaspēs noslēgt līgumus un piedalīties depozīta sistēmā, kas attiecīgi ir pienākums iesaistīties jau no šī gada 1. februāra, kad depozīta sistēma sāka darboties. Mēs piemērojam izpildrīkojumus par piespiedu naudām, un soda apmērs kopumā pārsniedz 10 tūkstošus [eiro]," stāstīja Treijs.
Savukārt labāka situācija ir ar dzērienu iepakotājiem. No vairāk nekā 230 uzņēmumiem līgumi vēl nav noslēgti ar pieciem ražotājiem. Turklāt tie ir nelieli uzņēmumi vai tādi, kas nesen sākuši savu darbību. Tā informēja uzņēmumā "Depozīta iepakojuma operators", atzīmējot, ka līdz šīm reģistrēti teju 4000 dzērienu iepakojumu.
"Es tādu kopīgu, būtisku risku nesaskatu. Protams, kā vienmēr kaut kādi gadījumi var būt, kaut kas tiek tirgots, iespējams, nezināšanas dēļ vai arī ir kaut kādi atlikumi, kurus kāds grib iztirgot, bet tā darīt nedrīkst. Gan mēs organizējam pārbaudes, lai secinātu, gan arī Latvijas iedzīvotāji ir gana atbildīgi. Mūsu pieredze jau arī liecina par to, – ja parādās tādi produkti, kurus nevar nodot [taromātā], protams, mēs ļoti ātri saņemam informāciju," stāstīja uzņēmuma vadītājs Miks Stūrītis.
Viņš atzīmēja, ka no visiem dzērieniem depozīta zīme vēl nav provizoriski līdz 5% produktu.
Savukārt no augusta depozīta sistēmā varēs nepiedalīties tikai tie ražotāji, kuru kopējais gadā izmantotais depozīta iepakojuma apjoms ir mazāks par 150 kilogramiem (aptuveni 500 stikla pudeles, aptuveni 5000 PET pudeles vai aptuveni 10 000 skārdenes).
Vairums Latvijas Radio uzrunāto cilvēku Rīgas ielās pastāstīja, ka pudeles nodod. Viņi atzīst, ka, pateicoties depozītam, tās arī mazāk redz izmestas apkārtējā vidē.
