Lai gan summa ir maza, tas ir pašvaldības pirmais signāls par to, ka vietvara apzinās problēmu ar iekšpagalmiem. Tā uzskata ekonomists Romāns Putāns. Savukārt pilsētas aktīvistiem ir bažas par iedzīvotāju kūtrumu.
Rīgā ir vairāk nekā 11 000 māju, no kurām daudzām iekšpagalmi jau gadiem ilgi ir nolaisti. Tajos ietves un piebraucamie ceļi ir izdangāti, trūkst soliņu, bērnu laukumu un citu labiekārtojumu.
Apkaimju iedzīvotāji pašvaldībā jau vairakkārt ir sūdzējušies, taču kā izrādās daudzviet teritorijas pieder privātīpašniekiem, tāpēc vietvara tās nevar atjaunot, norādot, ka problēma ir jārisina māju iedzīvotājiem.
Būs pieejams līdzfinansējums līdz 50%
Redzot, ka iekšpagalmu stāvoklis turpina pasliktināties, pašvaldība nākusi klajā ar jaunu programmu, kas ēku īpašniekiem ļaus ne tikai novērst bīstamības un uzlabot energoefektivitāti, bet arī atjaunot celiņus, uzstādīt soliņus, rotaļu laukumus, vingrošanas elementus un citus labiekārtojumus, kuru vidū ir arī teritorijas apgaismojums.
Pašvaldība apņemas atbalstīt tehniskās dokumentācijas izstrādi un līdz 50% līdzfinansēt vienu projektu. Kopumā tas ir līdz 10 000 eiro.
"Ir pašvaldības pilsētas, kur šādas programmas veiksmīgi darbojas. Šobrīd mēs nevaram prognozēt, cik liela varētu būt aktivitāte, bet mēs ceram, ka gadā tie sākotnēji varētu būt no 30 līdz 50 projektu ar cerību, ka tuvākajā laikā mēs sasniegtu jau 100 projektus gadā," stāsta Rīgas izpilddirektors Jānis Lange.
"Ļoti lielā mērā ir darbs ar iedzīvotājiem, jo iedzīvotāji ir tie, kas sagatavo šo projektu, ideju un savā starpā vienojas, un tad nāk ar pieteikumu uz pašvaldību. Mums ir svarīgi sagatavot tādu programmu, kas ir salīdzinoši vienkārša un saprotama, lai nav pārāk birokratizēta."
Cer uz lielāku finansējumu
Projektu pozitīvi vērtē galvaspilsētas aktīvisti, cerot, ka iedzīvotāji par pašvaldības naudu uzstādīs dažādus labiekārtojumus, nevis izveidos papildu stāvvietas. Tā uzskata Rūdolfs Golubovs no apvienības "Pilsēta cilvēkiem", prognozējot, ka iedzīvotāji izvēlēsies, visdrīzāk, maksimālo vietvaras līdzfinansējumu.
"Mēģinās par 20 tūkstošiem kaut ko labiekārtot, un, godīgi sakot, ar pieaugošajām cenām tas ir diezgan maz. Varbūt [var] kādu vienu rotaļu iekārtu nopirkt. Iespējams, ja izrādīsies, ka programma strādā un ir veiksmīga, tad ceru, ka summa tiks palielināta. Rīgā bieži ir problēma savākt noteikto 51% balsu. Ja iedzīvotāji būs gana aktīvi, tikai tad viņi spēs kaut ko panākt."
Līdzdalības efekts
Tas ir pirmais signāls par to, ka pašvaldība problēmu ar iekšpagalmiem apzinās. Tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes docētājs Romāns Putāns, jauno projektu saucot par iedzīvotāju piebikstīšanas momentu.
"Tāds piebakstīšanas moments šai iedzīvotāju un sabiedrības pašorganizēšanās. Tiem nav jābūt uzreiz lieliem [par naudu]. Tie [projekti] veido arvien vairāk kaut vai mazos, bet tomēr tādas labās prakses piemērus, iedvesmas stāstus. Tieši šis līdzdalības efekts, ja to sanāk izdarīt, tad tam ir tāda arī personiski emocionāla vērtība.
Lai arī tas ir publisks īpašums, bet tu esi personīgi tur piedalījies un to [iekšpagalmu] attīstījis, tā ir pašu sakārtota un pašu veidota vide, ko ir daudz grūtāk jau piesārņot.
Gaiša vide var radīt jaunas idejas kaut kam citam – pulciņi, tikšanās vieta, darbnīcas."
Lai šāda programma pašvaldībā iedzīvotājiem būtu pieejama, vēl ir jāsagaida Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalsts. Atbilde iestādei jādod līdz augusta sākumam. Savukārt pašvaldībā cer, ka iedzīvotāji šai programmai varēs sākt pieteikties jau nākamgad.
