Pārtikas cenu kāpums neveicina būtisku interesi par vietvaru mazdārziņiem

Straujā cenu kāpuma dēļ pieprasījums pēc pašvaldību mazdārziņiem nav mainījies. To Latvijas Radio noskaidroja, uzrunājot dažas vietvaras, kurās atbild – cilvēki netiecas paši izaudzēt kaut nelielu daudzumu zaļumu un dārzeņu, jo tas prasa lielus ieguldījumus. Tā vietā mazdārziņu īrnieki teritorijas sāk aktīvāk izmantot, lai atpūstos.

Pārtikas cenu kāpums neveicina būtisku interesi par vietvaru mazdārziņiem
00:00 / 03:32
Lejuplādēt

Viens no veidiem, kā varētu samazināt ikdienas tēriņus, ir izmantot vasaras priekšrocības un kaut nelielā daudzumā izaudzēt kādus zaļumus, ogas un dārzeņus. Tiem, kuriem īpašumā nav zemes, audzēt var, pa simbolisku samaksu noīrējot vietvaras mazdārziņu. Taču cenu pieaugums cilvēkus nemudina tā rīkoties.

Talsos un Jēkabpilī līdzīgas tendences

Piemēram, Talsu novadā šogad pieprasījums pēc mazdārziņiem saglabājies iepriekšējo gadu līmenī, kad bija aizņemti aptuveni 70% dārzu. Teritorijām arvien vairāk piesakās jaunas ģimenes, bet neviens nav vērsies, lai no mazdārziņa gūtu atspaidu.

„Viens no šiem argumentiem ir tas, ka izvērtējot, cik daudz darba prasa izaudzēt, un ne tikai darba, bet arī cik daudz maksā, piemēram, mēslojumi un tamlīdzīgas lietas, cilvēks izvērtē un, sarēķinot visu, varbūt sanāk, ka tirgū nopirkt ir aptuveni līdzvērtīgas izmaksas. Plus vēl, ja ir strādājoši cilvēki, tad, protams, vienmēr ir aspekts, cik daudz laika tu vari veltīt šim darbam dārzā,” skaidroja pašvaldības pārstāve Inita Fedko.

Līdzīgi ir Jēkabpils novada Salas pagastā, kur 2009.gadā ekonomiskās krīzes laikā maznodrošinātajiem un bez darba palikušajiem piedāvāja pat apstrādāt mazdārziņu zemi un deva arī sēklas, lai ziemā būtu, ko likt uz galda. Taču iedzīvotāji bija kūtri un teritorijas atstāja novārtā. Tāpēc pašvaldība projektu izbeidza.

Tagad inflācija atkal aug, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iedzīvotāju interese par mazdārziņiem esot nemainīga. Tiesa, daļa iedzīvotāju, kļūstot vecāki, atsakās no mazdārziņiem un viņu vietā tos pārņem ģimenes ar maziem bērniem.

“Grib bērniem parādīt, kā aug burkāns un bietīte, un labprāt piesakās uz šiem mazdārziņiem. Bet tā izteikti tāpēc, ka veikalā ir kāpušas cenas, es [pieprasījuma pieaugumu] neizjūtu,” sacīja Jēkabpils novada pašvaldības Nekustamā īpašuma speciāliste Ingrīda Gādmane.

Rīgā interesentu vairāk nekā dārziņu

Turpretim Rīgā pieprasījums pēc mazdārziņiem pārsniedzis piedāvājumu, īrniekiem aizņemot vairāk nekā piecus tūkstošus pašvaldības mazdārziņu. Domes Īpašuma departamenta Sakņu dārzu un pagaidu zemes nomas nodaļas vadītāja Sandra Puķīte gan apšauba, ka lielā interese ir saistīta ar cenu kāpumu. Līdzīgi kā Talsu novadā arī Rīgā mazdārziņiem arvien vairāk piesākās jauni cilvēki ar tā saucamo zaļo domāšanu.

Vienlaikus interesentu vidū ir arī trūcīgi cilvēki. „Tad, kad cilvēki skatās brīvo dārzu sarakstus un kad nav neviena dārza, ir tā, ka cilvēki zvana un interesējas, kādas iespējas ir iznomāt un kad varētu būt brīvie dārzi, un tad cilvēki saka, ka viņiem ir grūtības, ir neliela pensija un viņiem tas būtu liels atspaids,” pastāstīja Puķīte.

Lai noskaidrotu, kāda situācija ar mazdārziņu pieprasījumu ir kopumā valstī, Latvijas Radio vērsās pie Latvijas Pašvaldību savienības, taču organizācijā atbildēja, ka viņiem informācijas par mazdārziņiem nav.

LLU ekonomiste: Mazdārziņu kultūra mainās

Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un reģionālās attīstības institūta direktore Modrīte Pelše zināja teikt, ka mazdārziņu kultūra mainās un novados šie pakalpojumi arvien vairāk izzudīs. Viņas vērtējumā, pašiem audzējot  daļu pārtikas, savu pirktspēju var paaugstināt par 20%, taču paļauties tikai uz mazdārziņā izaudzēto nevar.

Modrīte Pelše: Bieži vien visvairāk ir nepieciešami papildu resursi pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, kuriem ir visai trūcīgi ar resursiem. Šobrīd viņi ir tie cilvēki, īpaši pensionāri un invalīdi, kuri nemaz tik viegli nevar nokļūt līdz mazdārziņam. Ir vajadzīgi kopšanas darbi, mazdārziņā audzējot jebkuru produkciju, un tas nav tikai pavasarī iesēt un rudenī novākt.

Latvijas Radio: 2009.gadā, kad bija ekonomiskā krīze un augsts bezdarbs, atsevišķas pašvaldības īpaši mudināja pieteikties mazdārziņiem. Savukārt no iedzīvotāju puses bija interese kaut ko izaudzēt. Tagad tas ir mainījies, un daudziem dārzā svarīgi ir atpūsties. Ar ko, jūsuprāt, atšķiras toreizējā situācija no tagadējās?

Šobrīd ir stipri dārgākas transporta izmaksas un degvielas cenas, kas nebija tajā periodā. Otrs – katra paaudze kļūst arvien slinkāka un attālinās no dabas. Bet jaunās ģimenes, kurām tas nav tik daudz pārtikas jautājums kā paša radītprieks, mazdārziņu kultūru atkal vairo. Mazdārziņi nāks tuvāk Rīgai, bet es gribētu aicināt iedzīvotājus mazliet attālināties no Rīgas.

Ko jūs ieteiktu darīt tiem cilvēkiem, kuri vēlas ietaupīt naudu un pieteikties mazdārziņiem, bet pašvaldība iespēju vai nu nepiedāvā vai nu kā tas ir Rīgā visas vietas jau ir aizņemtas?

Noskaidrot, vai viņam tas patīk un vai viņš to interesi saglabās līdz galam, iegūstot ražu. Tas ir pirmkārt. Nav vajadzība uzsākt kaut ko un neizdarīt līdz galam, un lieki iztērēt resursus. [Vajag] aprēķināt, cik naudas viņam būs nepieciešama, lai nokļūtu līdz dārzam. Ja Rīgā jāpārvietojas ar diviem sabiedriskajiem transportiem, diez vai tas ir ekonomiski pamatoti. Tad jau labāk doties uz tirgu. Bieži cilvēkam patīk tikai redzēt galaprodukti, bet pretī netiek salikti visi izdevumi. Arī savs darbs jāierēķina.

LLU ekonomiste Modrīte Pelše: Mazdārziņu kultūra mainās
00:00 / 02:28
Lejuplādēt

KONTEKSTS:

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, palielinājās par 16,9%. Inflācijas kāpums bija vērojams arī vairākus mēnešus iepriekš.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt