Rīgā sociālajai nozarei grasās papildus piešķirt 2,3 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lielā pieprasījuma un darbinieku trūkuma dēļ galvaspilsētā sociālo jautājumu risināšana notiek saspringti. Lai arī turpmāk nodrošinātu sociālos pakalpojumus, atbildīgās komitejas sēdē vienbalsīgi atbalstīja lūgumu nozarei piešķirt papildu 2,3 miljonus eiro. Vietvara grasās vairāk rūpēties arī par bezpajumtniekiem.

Rīgā sociālajai nozarei grasās papildus piešķirt 2,3 miljonus eiro
00:00 / 03:44
Lejuplādēt

Lai gan Rīgas domes budžetu grozīs ne agrāk kā oktobrī, pašvaldībā esot virkne problēmjautājumu, kuru risināšanai jau tagad ir nepieciešama nauda. Viens no tiem ir sociālie pakalpojumi, kuri, kā atzīmēja Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs no "Par!/Progresīvie", atrodas riska zonā. Labklājības departaments primāri lūdz atbalstīt sociālos darbiniekus. Lai no jūlija viņiem varētu palielināt algu, nepieciešami 680 000 eiro. Savukārt, lai arī turpmāk patversmēs aprūpētu bezpajumtniekus, trūkst 770 000 eiro.

Nedaudz mazāk nepieciešams sociālo pakalpojumu iepirkšanai. Tas tādēļ, ka gada otrā pusē daudziem noslēgtiem pakalpojumiem beidzas termiņš. Bet pakalpojumu sniedzēji par tagadējām cenām līgumu nevarot nodrošināt.

Sociālo jomu skāris arī energoresursu cenu pieaugums, tāpēc nepieciešami vēl 170 000 eiro. Saskaitot visu kopā, nozarei trūkst ap 2,3 miljoniem eiro.

"Neskatoties uz to, ka mēs prezentējam Rīgu kā sociālo inovāciju galvaspilsētu [un] neskatoties uz to, ka mūsu nozares cilvēki ir atzīti par Eiropas līmeņa ekspertiem, nozares atalgojums ir nekonkurētspējīgs.

Trīs Covid-19 gadi ir ieviesuši smagas korekcijas. Tad bija karš. Tarifu pieaugumi, inflācija joprojām mums draud un dara savu," sacīja domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Komitejā lūgumu vienbalsīgi atbalstīja. Tas nozīmē, ka Labklājības departaments tālāk šo jautājumu var risināt ar Finanšu departamentu.

Savukārt runājot par pabalsta lūdzējiem, tad to skaits Rīgā ir palielinājies. Tas ir saistīts ar jauno likumu par energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumu.

"Ja salīdzina šī gada aprīli ar maiju, tad, protams, mājokļa pabalsta saņēmēju skaits varbūt ir mazinājies, jo janvārī, februārī, martā mēs ļoti intensīvi strādājām, jo šie koeficienti sāka darboties no janvāra. Līdz ar to varbūt mazliet samazinājums ir maijā, bet, kopumā ņemot, piecos mēnešos nekādā ziņā nav samazinājuma. Salīdzinot 2021. gada pirmos piecus mēnešus ar šī gada pieciem mēnešiem, klientu skaits ir par 28% palielinājies," skaidroja Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes pārstāve Baiba Skuja.

Sociālo pabalstu budžets Rīgai ir 14,5 miljoni eiro. Taču jau piecos mēnešos iztērēta jau vairāk nekā puse no tiem.

Tāpēc rodas jautājums, kā vietvara grasās sniegt pabalstus atlikušo gadu. 

"Ņemot vērā valsts līdzfinansējumu un to, ka Ukrainas iedzīvotājiem tiek 100% apmaksāts izlietotais finansējums, mēs ļoti ceram, ka līdz novembrim situācija būs labvēlīga. Ja valsts atmaksās, bet pašvaldība nevarēs izmantot šos finanšu līdzekļus decembrī, kad atmaksā par novembri, tad var gadīties, ka ir saspringtāka situācija, bet ceram, ka visi kopā mēs varēsim palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuriem tas tiešām ir ļoti nepieciešams," piebilda Skuja.

Komitejas sēdē atbalstīja arī domu piešķirt īres dzīvokļus bezpajumtniekiem. Un šis izmēģinājuma projekts vietvarai maksās 150 000 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti