Gatavojot ēdienu, neizbēgami pāri paliek eļļa. Kur to likt, un kā pareizi utilizēt? SIA "Eco Baltia Vide" komunikācijas projektu vadītāja Alise Zvaigzne uzsvēra, ka nekādā gadījumā to nevajadzētu liet pie sadzīves atkritumiem, viņa skaidroja Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti".
Kaimiņvalstīs daudz vairāk nekā Latvijā izdarīts veiksmīgu zivju ceļu veidošanā, – tā pēc pieredzes apmaiņas Igaunijā secinājuši vides eksperti. Netālu no Igaunijas un Latvijas robežas esošā Vaidavas upe ir viens no piemēriem, kas uzskatāmi parāda problēmas, ar kurām nākas saskarties dažādu upju aizsprostu gadījumā.
Cilvēki azbestu visbiežāk ieelpo, un sekas var būt dažādas veselības problēmas, tostarp plaušu slimības, skaidroja vides eksperte Jana Simanovska. Par to, ka šīferis un citi azbesta atkritumi ir bīstami, ir runāts daudz, bet kāpēc tie tādi ir un vai visos gadījumos?
Tirdzniecības vietās atrodami kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir ne vien dažādas augu eļļas un citi augu valsts produkti, bet arī plastmasas gabaliņi. Mikroplastmasu kosmētikai un ķermeņa kopšanas līdzekļiem pievieno, lai uzlabotu struktūru, lai tā labāk turētos uz ādas, lai kosmētika būtu ūdensizturīga, kā arī citu iemeslu dēļ. Dažkārt, piemēram, skrubjos tās ir ar aci saskatāmas plastmasas lodītes, bet citreiz plastmasu redzēt nemaz nevar, tādēļ cilvēki izmanto lietotni, ar kuras palīdzību var tikt skaidrībā.
Nākamgad Slīteres Nacionālais parks svinēs savu simtgadi. Ikviens tāpēc tiek aicināts iesūtīt fotogrāfijas, kurās redzama tā teritorija dažādos laikos. Šis parks zīmīgs ar to, ka tajā ir liela dzīvnieku un augu dažādība, daudz retu un aizsargājamu sugu, un Latvijā nozīmīgākais gājputnu ceļš šķērso tieši šo vietu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Remonti vienmēr ir pārbaudījums nervu sistēmai, jo līdzās virknei jautājumu, kas steidzami jārisina, nākas arī atrast veidu, kā pareizi atbrīvoties no remontā radītajiem atkritumiem. Nereti iedzīvotājiem nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem, mēģinot atbrīvoties no šāda veida atkritumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Padomju gados atkritumi tika vesti uz vairākām Rīgas vietām, tāpēc tika nolemts, ka nepieciešama viena galvenā izgāztuve, kur turpmāk nonāks galvaspilsētas atkritumi – pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā par tādu vietu kļuva Getliņi, tomēr vēsturiskais piesārņojums šajā vietā par sevi liek manīt gruntsūdeņos, turklāt jau pirms vairākiem gadiem sasniedza Rumbulas dārziņu apkārtnes gruntsūdeņus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Līdzās ūdens un gaisa piesārņojumam, ko bieži piesaucam, runājot par vides kvalitāti, nepelnīti novārtā mēdz palikt jautājumi par to, kāds konkrētajā vietā ir trokšņu piesārņojums, tomēr Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" secināja – iespējas saukt pie atbildības tos, kas citiem traucē naktsmieru ar skaļām ballītēm, ir visai ierobežotas.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā katru dienu smēķē 22,6% iedzīvotāju no 15 gadu vecuma. Diemžēl smēķēšana ne vien atstāj ietekmi uz veselību, bet arī pamatīgi piesārņo apkārtējo vidi. SIA "Zaļā josta" veikusi eksperimentu, lai noskaidrotu, cik daudz izsmēķu nonāk lietus ūdeņu noteku kanalizācijas lūkās. Tā kā tās primāri ir paredzētas lietus ūdens novadīšanai dabā, tuvējās ūdenstilpēs diemžēl nonāk arī lūkās ieskalotie izsmēķi.
Pagājušajā gadā Rīgā tika pieņemti jauni noteikumi, kas paredz, ka zāli var pļaut retāk. Ja agrāk Rīgā gan apbūvētās, gan neapbūvētās teritorijās zāle nedrīkstēja būt garāka par 20 centimetriem, tad tagad šāda prasība attiecas tikai uz daļu no teritorijas.
Baltijas jūras stāvoklis pēdējā gadsimta laikā ir dramatiski pasliktinājies, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti", skaidrojot, ka iemeslu tam ir daudz – gan industriālās attīstības radītā ietekme, gan pašu cilvēku rīcība ne tikai jūras tuvumā, bet pat izdarot izvēli veikalu plauktos.
Priekšvēlēšanu laikā neviens vien savā pastkastītē ir saņēmis dažādu politisko spēku interesēs izdotas avīzes. Pirms šo avīžu izmantošanas iekuram, rūpīgi jāizpēta papīrs, jo daļa no reklāmas materiāliem izmantotā papīra nav dabai draudzīga, raidījumam “Vides fakti” ieteica vides eksperti.
Bieži vien varētu šķist, ka ūdeņi ir neizsmeļami un tajos mīt zivju pārbagātība, bet patiesībā daudzu zivju sugu populācijas ir apdraudētas, un tāpēc ir svarīgi atbildīgi izvēlēties, kuras zivis celt galdā. Labāk orientēties šajos jautājumos var palīdzēt Pasaules Dabas fonda izveidotais zivju gids.
Pastāv uzskats, ka maratonā labākā gaisa temperatūra augstu rezultātu sasniegšanai ir +10 grādi pēc Celsija. Ar katru nākamo grādu rezultāti pasliktinās gan elites skrējējiem, gan amatieriem. Augsta gaisa temperatūra negatīvi ietekmē skrējēju pašsajūtu un rezultātus, raidījumam “Vides fakti” apliecināja gan skrējēji,gan Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Līga Plakane.
Sabiedrības iniciatīvu platformā "Mana balss" pirms kāda laika tika savākti vairāk nekā nepieciešamie 10 tūkstoši iedzīvotāju parakstu, lai aizliegtu lietot pesticīdus viena kilometra rādiusā vietās, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Balstoties uz to, Saeimas atbildīgā komisija uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izveidot darba grupu, lai izdiskutētu, kādā veidā šādu risinājumu varētu ieviest dzīvē. Gada laikā darba grupa sanāca kopā 11 reizes un secināja, ka iniciatīva par kilometru platu joslu, kur nevarētu lietot augu aizsardzības līdzekļus, ietekmētu līdz pat 95% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Uzskats, ka ūdens no krāna nav labas kvalitātes, bija pamatots apmēram pirms 30 gadiem, raidījumam "Vides fakti" norādīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas pētnieks, inženierzinātņu doktors Sandis Dejus.
Pēdējā laikā, Krievijai uzsākot karu pret Ukrainu, daudz ir nācies dzirdēt par kodolieročiem. Kodolieroči kopš Otrā pasaules kara, kad tos pielietoja pret Japānu, mūsdienās kļuvuši krietni jaudīgāki, Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" skaidroja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns.
Automašīnu novietošana zaļajā zonā nelabvēlīgi ietekmē pilsētvidi vairākos veidos, raidījumam “Vides fakti” uzsvēra apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis Kārlis Krēķis. Dažreiz šādas rīcības iemesls ir autovadītāju apjukums, zaļo zonu sajaucot ar ceļu bez seguma.
Zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki lašu migrācijai Salacā seko ar zivju vēderā iešūtiem raidītājiem, raidījumam “Vides fakti” stāstīja zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Jānis Bajinskis.
Laikā, kad par patērēto enerģiju nākas maksāt dārgāk, arvien aktuālāk mājsaimniecībām kļūst uzskaitīt patērēto siltumu. Tam lieliski noder siltuma skaitītāji jeb alokatori, kas darbojas līdzīgi kā ūdens, gāzes vai elektrības patēriņa mērītāji, skaidroja “Rīgas siltuma” valdes loceklis Uģis Osis.
Latvijas upēs ir vairāk nekā 1000 dažādu šķēršļu, kas apgrūtina zivju migrāciju, liecina zinātniskā institūta “BIOR” veiktā Latvijas upju inventarizācija. Šķēršļus rada ne tikai dambji un hidroelektrostacijas, bet arī akmeņu krāvumi, bebru aizsprosti un dažādas caurtekas.
Pēdējais gads, kad Rīgā siltumu simtprocentīgi nodrošināja ar gāzi, bija 1998. gadā, raidījumam “Vides fakti” norādīja AS “Rīgas siltums” valdes loceklis Raivis Elliņš. Uzņēmums no gāzes pilnībā plāno atteikties līdz 2030. gadam.
Kolkasrags pēc spēcīgā vēja ir būtiski mainījies – jau šobrīd daļu no krasta jūra ir “paņēmusi” sev. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja notikušo skaidroja ar ledus trūkumu piekrastē. Taču izmaiņas nav ietekmējušas to, ka Kolkasrags joprojām pavasarī ir viena no labākajām vietām migrējošu putnu vērošanai Eiropai.
Asfaltbetons ir ūdens necaurlaidīgs, taču ja tā mikroplaisās tiek ūdens, kas sasalst, bet sasalšanas rezultātā izplešas, veidojas mikroplaisu tīkls, raidījumam “Vides fakti” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes docents Viktors Haritonovs. Temperatūras, mitruma un transporta slodzes rezultātā no mikroplaisām segumā tiek “izsisti” fragmenti.
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi paredz savrupmāju apbūvei nodot vairākas meža teritorijas Asaros, Valteros, Bulduros, Jaundubultos un Lielupē, kā rezultātā vairāk nekā 20 hektāri meža vairs var nebūt publiski pieejami. Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele šādu pavērsienu uzskata par neprātu un milzīgu darvas karoti Jūrmalas plānojumā.
Vidēji divos gados Latvijā tiek zaudēta viena sniegota diena, raidījumam “Vides fakti” norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatoloģe Marija Kiršteine. Tas nozīmē, ka nākotne slēpošanas trasēs mākslīgo sniegu var nākties ražot biežāk – tam savukārt būtu nelabvēlīga ietekme uz vidi, stāstīja biologs Viesturs Melecis.
Ja vidēji Eiropā labā stāvoklī ir 40% ūdenstilpju, tad Latvijā tikai 33% no ūdeņiem ir uzskatāmi par labas kvalitātes, raidījumam “Vides fakti” skaidroja “LIFE” projekta “GoodWater IP” administratīvais vadītājs Jānis Šīre. Projekta ietvaros ir identificēti deviņi objekti, kuros plānots sasniegt labu ūdens kvalitāti.
Klimata pārmaiņa Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā ietekmē kafijas nozari, tādējādi netieši skarot arī Latviju, kur vidēji viens iedzīvotājs patērē 4–5 kilogramus kafijas gadā, raidījumam “Vides fakti” skaidroja “Swedbank” investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.
Atmirusī koksne ir ļoti nozīmīga mežu ekosistēmai, un Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tās ir daudz. Taču pēc būtības rādītāji nav iepriecinoši, jo šajā statistikā ietilpst arī atmirusī koksne ar salīdzinoši nelielu diametru, taču bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu veicina tāda, kas ir vismaz 20 cm diametrā, raidījumā “Vides fakti” norādīja entomologs Kristaps Vilks.
Pasaules klimats mainās strauji, tāpēc pagājušajā gadā Glāzgovā COP26 Klimata samitā 40 valstis parakstīja vienošanos, lai izskaustu akmeņogles kā enerģijas iegūšanas veidu. Pāreja uz citu enerģijas ieguves veidu prasa lielas investīcijas, un daļa pasaules valstu ir paziņojušas, ka temps, kādā mēs vēlamies redzēt ogļu izmantošanas pārtraukšanas, nav savienojams ar valstu ekonomiskās attīstības scenārijiem.
Klimata pārmaiņu dēļ vīnogas sākušas nogatavoties ātrāk. Ja sākotnēji var šķist, ka tam būs pozitīvs efekts un vienā gadā vīndari varētu tikt pie vairākām ražām, tad realitātē viss ir daudz sarežģītāk, raidījumam “Vides fakti” skaidroja uzņēmuma “Noble wine” pārdošanas vadītājs Ronalds Pētersons. Tāpat vīna kvalitāti negatīvi ietekmē lietavas, ugunsgrēki un krusas.
