Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Profesore: Karsts laiks slikti ietekmē skrējēju pašsajūtu un rezultātus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pastāv uzskats, ka maratonā labākā gaisa temperatūra augstu rezultātu sasniegšanai ir +10 grādi pēc Celsija. Ar katru nākamo grādu rezultāti pasliktinās gan elites skrējējiem, gan amatieriem. Augsta gaisa temperatūra negatīvi ietekmē skrējēju pašsajūtu un rezultātus, raidījumam “Vides fakti” apliecināja gan skrējēji,gan  Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Līga Plakane.

 Raidījums “Vides fakti” skaidro, kā vide un gaisa temperatūra ietekmē maratonu rezultātus.

Par to, ka labākā temperatūra personīgo rekordu sasniegšanai svārstās amplitūdā no  +8 līdz +15 grādiem, gan vadoties pēc savas, gan citu pieredzes, ir pārliecinājies “Rimi Rīgas maratona” direktors Aigars Nords.

Arī bijusī vieglatlēte, garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka norādīja, ka saulainās dienās optimālā temperatūra skriešanai ir +6 līdz +12 grādi, savukārt mākoņainā laikā nedaudz augstāka – no divpadsmit līdz četrpadsmit grādiem.

Sportiste savā karjerā ir ne tikai pārliecinājusies par to, kuros apstākļos ir vislabāk skriet, bet arī to, kādos to labāk nedarīt: “Es ļoti labi atceros 2004. gadu Bostonā, kad es atbraucu uz Bostonu un temperatūra starta dienā bija +24. Protams, ķermenis vispār nebija gatavs pat ne karstajam, bet siltajam laikam. Mājās bija ziema, bija plus pieci, četri grādi. Tad uzreiz +25. Man bija ļoti grūti. Pēc pirmajiem pieciem kilometriem man bija tikai viena doma – es gribu beigt skriešanu”.

Distance tika pabeigta, bet Prokopčuka slikti jutās vēl pusotru mēnesi un neko par skriešanu nevēlējās dzirdēt.

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore, maģistra studiju programmas “Sporta zinātne” direktore Līga Plakane skaidroja, kāpēc karstā laikā skriet ir grūtāk un rezultāti lielākoties ir sliktāki: “Dabas uzliktais uzdevums ir, nevis ātri skriet, ja tas nav saistīts ar bēgšanu no apdraudējuma vai pārtikas ieguvi, bet uzturēt organisma iekšējā vidē stabilu, nemainīgu temperatūru. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs – ideālajā temperatūrā vislabāk notiek visi procesi – vislabāk jūtas un funkcionē visas šūnas.”

Ideālā ķermeņa vides temperatūra ir nevis 36,6, bet gan 37,8 grādi. Taču skriešanas laikā tā var ievērojami paaugstināties.

“Karstā laikā, intensīvas slodzes laikā temperatūra vairs nav 37,8, bet var sasniegt pat 40 grādus un vairāk, kas ir ļoti, ļoti riskanti,” uzsvēra Plakane.

Kad smadzeņu daļa hipotalāms, ko varētu salīdzināt ar komandcentru, fiksē, ka ķermeņa temperatūra paaugstinās, tā liek iedarbināt dažādus atvēsināšanās mehānismus. “Ja mēs asinis, piemēram, vairāk palaižam caur ādu, proti – zemādas slāņos, tad to jau mēs varam saskatīt. Sārti kā sivēntiņi esam. Tas nozīmē, ka siltās asinis no organisma dziļākajiem audiem iztek cauri zemādas slāņiem un siltums iztvaiko,” skriešanas fizioloģiskos aspektus ilustrēja Plakane.

Ja ārā ir karsts, tad ķermenim atdot savu siltumu ir grūti, tāpēc otrs atvēsināšanās mehānisms ir iztvaikošana jeb svīšana. Šajā gadījumā svarīgi uzņemt gana daudz dzesēšanas šķidruma jeb ūdens ar sāļiem.

“Tas pats hipotalāms, kurš palaidīs asinsriti intensīvāku caur ādu, var arī pavēlēt strādāt muskuļiem ar mazāku spēku. Citiem vārdiem sakot – karstā laikā cilvēks nemaz nevar uzrādīt darbaspējas tik augstas kā mērenajā klimatā. Taču arī ķermeņa spējai sevi atvēsināt ir robežas. Ja gaisā ir mitrums, arī vēja ātrums nemainās, tad paaugstināta svīšana var samazināties pie + 28 grādu temperatūras. Tas nozīmē, ka ieslēdzas aizsargmehānisms, lai nezaudētu šķidrumu,” norādīja asociētā profesore.

Lai piemērotos karstajam laikam un klimata izmaiņām, maratonu rīkotāki ir spiesti sacensības rīkot atšķirīgi kā līdz šim. Visbiežākais risinājums ir startu paredzēt agrākās rīta stundās. Taču tik karstās metropolēs kā, piemēram, Dubaijā, šādu iemeslu dēļ maratoni sāk notikt naktīs.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti