Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Baltijas jūras vides stāvoklis – sliktākais gadsimtā

Baltijas jūras stāvoklis pēdējā gadsimta laikā ir dramatiski pasliktinājies, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti", skaidrojot, ka iemeslu tam ir daudz – gan industriālās attīstības radītā ietekme, gan pašu cilvēku rīcība ne tikai jūras tuvumā, bet pat izdarot izvēli veikalu plauktos.

Kā skaidroja kampaņas "Mana jūra" eksperts, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, Baltijas jūra ir gan viena no noslogotākajām, gan arī viena no piesārņotākajām jūrām, kura saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas,  tūrisma noslodze un zivju resursu noplicināšana.  

Baltijas jūras mencu un Eiropas zušu populācija sarūk, un tas rada virkni citu problēmu, proti, ja samazinās mencu daudzums, tad nav, kas apēd mazās zivtiņas, savukārt daudz mazo zivtiņu apēd daudz zooplanktona – sīkus dzīvniekus, kas barojas ar aļģēm. Taču aļģu jūrā ir par daudz, un tā ir tikai maza daļa no problēmām, kas pasliktina jūras kvalitāti.

Viens no galvenajiem iemesliem ir tieši lauksaimniecības prakses, zvejniecība, kuģniecība un vispār industriālā attīstība kopumā. Bet tas viss ir jāskata kontekstā, jo

Baltijas jūra pati par sevi ir ļoti īpaša, tās bioloģija un ģeogrāfiskie apstākļi to padara citādāku no pārējām jūrām.

"Tā ir teju kā liels ezers, tā ir apvienota ar Ziemeļjūru tikai pie Kategatas starp Dāniju un Zviedriju. Šī vieta ir ļoti šaura, un ūdens apmaiņa notiek lēnām, 30-50 gadu laikā, kas ir ļoti ilgi," norādīja Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Būtisks aspekts ir eitrofikācija, proti, jūras aizaugšana. Iemesls tam ir neattīrīti vai nepietiekami attīrīti sadzīves notekūdeņi, kā arī lauksaimniecībā radītie slāpekļa un fosfora pārpalikumi, kas ar upēm ieplūst Baltijas jūrā.  

Baltijas jūrā viena no būtiskākajām problēmām ir eitrofikācija, kas nozīmē, ka savairojas viengadīgās, ātri augošās zaļaļģes. "Gada laikā ar slāpekli un fosforu tās ļoti ātri saaug un rudenī atmirst, un pūstot rada bezskābekļa vidi ūdenī," skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.

Pētnieki, apsekojot zemūdens dzīvotnes, novērojuši, ka ir platības, kur ir palielināta eitrofikācija un viengadīgās aļģes pāraug daudzgadīgās aļģes, kuras tiek nospiestas uz leju tā vietā, lai augtu virs grunts un zivis tajās varētu nērst ikrus. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc daudzas sugas var izzust.

Jūras kvalitāti ietekmē virkne faktoru – ostu darbība, kuģu satiksme, kas kopš 2000. gadiem būtiski ir palielinājusies, zveja un, protams, ikviens indivīds, gan atpūšoties pie jūras, gan iepērkoties.

Kā norādīja Jentgena, izvēles, kas ietekmē jūras stāvokli, sākas jau mājās, kad mazgājam drēbes vai traukus, jo ir tīrīšanas līdzekļi, kas, nonākdami notekūdeņos, negatīvi ietekmē vidi. Ir pat izveidots īpašs eitrofikācijas kalkulators, kurā, atbildot uz dažiem jautājumiem, iespējams izrēķināt ietekmi, ko radām. Taču līdzās tam, ko lietojam ikdienā, būtiska nozīme ir arī atkritumiem, kas nonāk jūrā un piekrastē.  

"Situācija nav iepriecinoša, jo, ja mērķis ir nepārsniegt piekrastē 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, tad pagājušajā gadā Latvijas piekrastē bija 266 atkritumu vienības vidēji uz 100 metriem, no kurām vairāk nekā 60% bija dažādi plastmasas atkritumi," atklāja Ulme.

Netīrākās pludmales bija Jūrmalā, Rīgā, Liepājā un Engures novadā, bet tīrākās – Mērsragā un Abragciemā.

"Virkne atkritumu ir sanesti arī ar upju ietekām, bet tas nemazina mūsu un sabiedrības līdzatbildību. Kopumā četras piektdaļas no atkritumiem, kas sakrājas jūrā, ir radīti un ienāk no sauszemes avotiem – tūrisms piekrastē, nepareiza atkritumu apsaimniekošana, upju ieneses, komunālās notekūdeņu sistēmas ir tikai daži no atkritumu ceļiem," norādīja Ulme.

Bieži piesauktais kuģu radītais piesārņojums veido tikai piekto daļu no jūrā un piekrastē esošajiem atkritumiem.

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt