Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vai pesticīdus var lietot mazāk? Nozarē dažādi viedokļi

Sabiedrības iniciatīvu platformā "Mana balss" pirms kāda laika tika savākti vairāk nekā nepieciešamie 10 tūkstoši iedzīvotāju parakstu, lai aizliegtu lietot pesticīdus viena kilometra rādiusā vietās, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Balstoties uz to, Saeimas atbildīgā komisija uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izveidot darba grupu, lai izdiskutētu, kādā veidā šādu risinājumu varētu ieviest dzīvē. Gada laikā darba grupa sanāca kopā 11 reizes un secināja, ka iniciatīva par kilometru platu joslu, kur nevarētu lietot augu aizsardzības līdzekļus, ietekmētu līdz pat 95% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

"Ja tiktu noteikta šī robeža kilometra rādiusā ap dzīvojamo māju, tad būtībā tiktu nosegta visa Latvijas teritorija, un ar lauksaimniecību nodarboties nevarētu. Bet mums ir jāmeklē balanss, kādā veidā varam nodrošināt ekonomiskās intereses, gan arī parūpēties par sabiedrības un mūsu dabas veselību," skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").

VARAM definējusi šādus iespējamos risinājumus pesticīdu nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai:

  • Noteikt aizliegumu lietot pesticīdus/augu aizsardzības līdzekļus līdz 25 metru rādiusā ap dzīvojamām mājām, ja mājas īpašnieks ir deklarējis šādu aizliegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā vai iesniedzis rakstisku iesniegumu;
  • noteikt pienākumu zemes īpašniekam/izmantotājam informēt apdzīvoto lauku māju iedzīvotājus, kuru apdzīvoto lauku māju apbūves laukums atrodas līdz 100 metriem no pesticīdu pielietošanas vietas, par plānoto pesticīdu lietošanu un veidu;
  • dot pašvaldībai tiesības noteikt aizliegumu pilsētas un ciema teritorijās lietot pesticīdus komerciāliem mērķiem;
  • izvērtēt nodokļa piemērošanu augu aizsardzības līdzekļiem, kas tiek laisti Latvijas tirgū vai ievesti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai:
  • piešķirt papildu finansējumu pesticīdu monitoringu veikšanai, kā arī pētījumu veikšanai.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka darba grupā neizdevās izvērst kvalitatīvas diskusijas, un lēmums par aizliegumu lietot augu aizsardzības līdzekļus 25 metru rādiusā nebija atbalstāms.

"Eiropas Savienībā vidējais lietojums ir 2,8 kilogrami uz hektāru un mērķis ir sasniegt 1,4 kilogramus. Latvijā šobrīd ir 0,8 kilogrami, un pat tad, ja Eiropas vidējais apjoms samazināsies uz pusi, mēs tik un tā būsim gandrīz divas reizes zemākā līmenī par Eiropas vidējo. Tāpēc Latvija nav tā valsts, kur par šo vajadzētu satraukties," norādīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Tā kā liela daļa no darba grupas neesot piekritusi šādam lēmumam, paredzams, ka Saeimā diskusijas sāksies kā no tukšas lapas, jo nav izdevies rast kompromisu, kam piekrīt visas puses.

"Šim variantam nepiekrīt ne Zemkopības ministrija, kas ir atbildīgā par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā pārraudzībā ir šis jautājums, tāpat arī tam nepiekrīt lauksaimniecības organizācijas. Mēs esam tajā pašā punktā, kur mēs bijām, kad šo jautājumu sāka risināt," uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre.

Arī darba grupās, kur diskutēja par to, vai un cik plašās robežās no apdzīvotām mājām jāierobežo augu aizsardzības līdzekļu lietošana, izskanēja dažādi viedokļi. Zemkopības ministrija uzsvēra ideju, ka pie katra aizsardzības līdzekļa ir veikts novērtējums un ir minēti konkrēti metri, cik lielā attālumā tos drīkst lietot, un ka citās Eiropas valstīs nav noteikti īpaši specifiski regulējumi.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrība pārstāvēja viedokli, ka – jo tuvākas zonas, kurās tiek lietoti šie līdzekļi, jo cilvēkiem lielāks kaitējums.

Nereti izskanēja apgalvojums, ka ierobežojumiem jābūt vismaz 50 metrus no apbūves laukuma un 25 metrus no apdzīvotās lauku mājas piegulošās teritorijas. Tāpat arī izskanēja, ka noteiktajiem metriem ir jābūt atkarībā no lietotā augu aizsardzības līdzekļa. "Mēs ievērojam Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes un citu starptautisko aģentūru izstrādātās prasības, vadlīnijas, un pieeja ir vienāda visā Eiropas Savienībā. Papildu aizsargjoslu noteikšana nav prakse, bet, protams, ja politiski ir vienošanās, ka aizsargjosla būtu nepieciešama, tad mēs savas kompetences ietvaros veiksim pārbaudes, lai nodrošinātu šīs prasības ievērošanu," norādīja Valsts augu aizsardzības dienesta direktora pienākumu izpildītājs Vents Ezers.

To, ka pieņemtais lēmums nav ideālais variants, bet ir laba zīme, ka diskusijas par šiem jautājumiem vispār ir sākušās, uzsvēra Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs, biškopis Andrejs Briedis. "Mani satrauc pēdējo gadu dati gan par pesticīdiem, kas tiek atrasti bišu saimju ligzdās, kur ir Biškopības biedrības pētījumi, gan arī par to, ka arvien vairāk mēs pesticīdus atrodam biškopības produkcijā. Ja pirms 5–10 gadiem, runājot par Latvijā ievākto medu, es diezgan droši varēju teikt, ka Latvijā mēs medū pesticīdus visdrīzāk neatradīsim, tad pēdējos gados tā situācija ir mainījusies uz slikto pusi," viņš norādīja.

Kā vienu no iemesliem, kāpēc Latvijā ir pieaudzis pesticīdu lietojums, Valsts augu aizsardzības dienestā minēja aramzemju platību palielināšanos – jo straujāk augušas graudaugu un citu sējumu platības, jo palielinājusies nepieciešamība aizsargāt augus. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%.

Tas liek uzdot jautājumu, cik reāli to ir paveikt Latvijā?

Ezers norādīja – salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā šos līdzekļus uz vienu hektāru lietojam maz un satraukumam nav pamata.

Briedis tikmēr uzsvēra, ka svarīga ir domāšanas un sistēmas maiņa. "Ir jāsāk saimniekot, izmantojot dabas procesus un dabas ciklus, jo šobrīd Eiropā lielāko daļu lauksaimniecības produktu mēs saražojam ar rūpnieciskiem principiem, proti, skats ir līdzīgs kā rūpnīcā – mums ir izejvielas, kaut kas nāk sistēmā iekšā (minerālmēsli, pesticīdi) un kaut kas nāk ārā, proti, saražotā produkcija. Tad nu tas, kas notiek ar vidi, mums vienkārši ir jāpiecieš. Protams, vienmēr var teikt, ka Eiropā vides prasības ir lielākas kā citviet pasaulē, bet tas nenozīmē, ka Eiropā vides prasības ir pietiekamas," skaidroja Briedis.

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti