Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Dabas eksperts: Kolkasrags joprojām ir viena no Eiropas labākajām vietām putnu vērošanai pavasarī

Kolkasrags pēc spēcīgā vēja ir būtiski mainījies – jau šobrīd daļu no krasta jūra ir “paņēmusi” sev. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja notikušo skaidroja ar ledus trūkumu piekrastē. Taču izmaiņas nav ietekmējušas to, ka Kolkasrags joprojām pavasarī ir viena no labākajām vietām migrējošu putnu vērošanai Eiropai.

“Ja ir sals, tad gar krastu izveidojas ledus kārta un tur ūdens neko nevar izdarīt – tas ir kā betons un aizsargā krastu. Bet siltā ziemā ūdens vienkārši tiek līdz smiltīm un krastu skalo nost,” skaidroja Skuja, norādot, ka pēdējo četrdesmit gadu laikā jūra “atņēmusi” apmēram 40 metrus krasta.

Taču izmainītā krasta līnija nav mainījusi notiekošo debesīs virs Kolkas raga.

Dabas eksperts Kolkasragu nodēvēja par vienu no labākajām vietām Eiropā, kur pavasarī vērot migrējošos putnus.

Ne velti turp brauc ornitologi un putnu vērotāji arī no citām valstīm.

“Daudzi putni negrib lidot virs jūras un mēģina lidot virs sauszemes. Tālākajiem ceļotājiem Kolkā ir jāizšķiras – daļa lido pāri jūrai, bet daļa lido uz Rīgu un tur apkārt Rīgas līcim. Savukārt jūras putniem tas rags sanāk ievirzīts ūdenī un tad putniem ir jāmet bieži vien loks, jo viņi negrib lidot virs sauszemes. Tad viņi ragam lido apkārt un mēs viņus labāk redzam,” putnu kustību Kolkas migrācijas ceļā skaidroja Skuja.  

Kolkā līdz šim ir nācies novērot tādus retus putnus kā melnplecu kliju vai dienvidu karakaru.

Tur pavasaris iestājas pat par vairākām nedēļām ātrāk nekā Vidzemē un putnu migrācija sākas jau februāra beigās. Taču īstais migrācijas laiks ir aprīlī, jo putni, kas lido tālāk uz ziemeļiem, vadās nevis pēc tā, kādi laikapstākļi ir Latvijā, bet gan viņu galamērķī. Šobrīd Latvijā jau ir atlidojušas ķīvītes.

Taču bez putniem ir vēl kāds pavasara vēstnesis, kam eksperti aicina pievērst pastiprinātu uzmanību.

Dabas aizsardzības pārvaldes Kohēzijas projekta biotopu kopšanas pasākumu vadītāja Ērika Kļaviņa skaidroja, ka šogad īpaši aizdomāties esam aicināti par abiniekiem: “Katru gadu, kad pienāk pavasaris un temperatūra ir plusos, citreiz arī nedaudz mīnusos, – uz ceļiem parādās vispirms tritoni, tad krupji un visbeidzot arī vardes dodas uz savām nārsta vietām. Viņu ceļi ir seni, jo šie dzīvnieki ir ļoti, ļoti seni – viņi ir radušies pirms vairākiem miljoniem gadu, un mēs savus ceļus esam uzbūvējuši pāri viņu pārvietošanās ceļiem. Kad izmēros mazie abinieki masveidā dodas pāri, mēs viņus sabraucam”.

Krupja izdzīvošanas sekmes samazina ne vien piemērotu dzīvotņu trūkums, bet arī cilvēka radītie šķēršļi, autoceļi. Tāpēc, pirmkārt, braucot ar auto ir jābūt īpaši uzmanīgam, kā arī gadījumos, ja nākas sastapties ar maziem dzīvniekiem, ir jāaptur automašīna un jāpārnes viņi pāri ceļam, noliekot abiniekus tādā virzienā, kurā viņi gāja. Tāpat arī iedzīvotāji ir aicināti ziņot par krupju migrācijas vietām un iesaistīties akcijā-misijā “Krupis. Izglāb princi”.

Latvijā šobrīd ir 22 punkti, kur ir zināma krupju migrācija. Krupīši pārsvarā migrē krēslā, un to aktīvākā migrācija uz nārsta vietām ir trīs četras stundas pēc saulrieta.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt