Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Akmeņogļu izskaušana Eiropā no enerģijas iegūšanas aspekta ietekmē arī Baltiju

Pasaules klimats mainās strauji, tāpēc pagājušajā gadā Glāzgovā COP26 Klimata samitā 40 valstis parakstīja vienošanos, lai izskaustu akmeņogles kā enerģijas iegūšanas veidu. Pāreja uz citu enerģijas ieguves veidu prasa lielas investīcijas, un daļa pasaules valstu ir paziņojušas, ka temps, kādā mēs vēlamies redzēt ogļu izmantošanas pārtraukšanas, nav savienojams ar valstu ekonomiskās attīstības scenārijiem.

Par atteikšanos no akmeņoglēm kā enerģijas iegūšanas resursa ir paziņojusi 21 valsts.   Līdzās valstīm, kas vairs neapgādā citas ar akmeņoglēm, Vācija, Horvātija, Rumānija un Bulgārija ogles plāno izskaust no enerģijas iegūšanas aprites pēc 2030. gada.

Tikmēr Čehija, Melnkalne un Slovēnija joprojām cenšas rast risinājumus, kā akmeņogles izskaust, bet Polija, Turcija, Serbija, Bosnija un Hercegovina, kā arī Kosova oficiāli nav izsludinājusi akmeņogļu izskaušanas stratēģiju.

Biedrības ”Zaļā brīvība” enerģētikas eksperte Krista Pētersone norāda, ka Polija ir lielākais ogļu izmantošanas centrs, kas savu ogļu pārtraukšanas brīdi neredz ātrāk kā gadsimta vidū, un tas ir ļoti ilgs termiņš.

Tikmēr “Bankwatch Network” Stratēģiskās jomas direktors Peters Hlobils skaidro, ka salīdzinājumā ar 90. gadu sākumu, kad Eiropā saražotais akmeņogļu apjoms bija ap 280 megatonnām, pērn bija vērojams ievērojams sarukums – tikai 56 megatonnas.

Akmeņogļu ieguve ar katru gadu kļūst dārgāka, tāpēc valsts pakāpeniski slēdz akmeņogļu spēkstacijas un pārtrauc akmeņogļu ieguvi. Lai arī ieguves apjoms samazinās, ogles joprojām ir viens no visvairāk izmantotajiem fosilajiem kurināmajiem.

“Pret enerģētisko vērtību oglēm ir vislielākie CO2 izmeši, jo pamatā tiek dedzināts ogleklis. Dabasgāzes gadījumā tiek dedzināts metāns, kurā ir gan ogleklis, gan ūdeņradis. Ogleklis pārvēršas par CO2, ūdeņradis pārvēršas par ūdeni, savienojoties ar skābekli. Ogļu gadījumā ir tikai CO2, tādējādi izmešos uz vienu kilovatstundu enerģijas atmosfērā nonāk 1000 grami CO2. Dabasgāzei – 500 grami, bet naftai – 800 grami, tāpēc CO2 ziņā ogles ir sliktākās,” skaidro Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Diemžēl ar izmešiem vien viss nebeidzas – dedzinot akmeņogles, atmosfērā nonāk ne tikai CO2, bet paliek pāri arī milzīgs apjoms pelnu, kuri satur daudz smago metālu, piemēram, urānu un toriju. Tā kā pelni ir radioaktīvi, tos parasti uzglabā nosēdināšanas tvertnēs un pelnu baseinos vai atkritumu poligonos. Taču ir uzņēmumi, kuriem ir atļauja tos novadīt tuvējā ūdensceļā.

Ogļu pelnus var arī pārstrādāt tādos produktos kā betons vai sienu plātnes.

“Slikti ir tas, ka oglēs ir daudz dažādu vielu. Kad akmeņogles dedzina, nav tik tīra sadalīšanās, kā, piemēram, dabasgāzei. Notiek nepilnīga sadegšana. Tiek radīts ne tikai CO2, bet arī tvana gāze, tiek radīta sēra gāze, slāpekļa oksīds. Šie komponenti rezultējas ar skābo lietu. Atmosfērā nonāk arī pelni. Gāzes, savienojoties ar ūdeni, rada mazus skābju pilienus, kas izraisa skābo lieto. Tie ir komponenti, kuri ir kaitīgi, jo piesārņotais gaiss ir ļoti slikts cilvēka plaušām,” norāda Stinkulis.

Pakāpeniski atsakoties no akmeņoglēm, aktuāls kļūst jautājums, ar ko tās tiks aizstātas? Diemžēl vairākās valstīs, kurās izmanto akmeņogles, tās tiks aizstātas ar fosilo gāzi. Taču CO2 emisiju ziņā klimatu tas ietekmēs tikpat negatīvi.

Lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus, attīstītajām valstīm ir pakāpeniski jāatsakās no ogļu izmantošanas līdz 2030. gadam un jaunattīstības valstīm līdz 2040. gadam. 

“Pāreja ir tiešām ilgtspējīga, kad tā ir balstīta uz 100% atjaunojamajiem energoresursiem pēc iespējas ātrākā laikā, taču tas nav vienkārši. Tās ir kompleksi kombinētas energosistēmu pārmaiņas, kur ir būtiska enerģijas uzkrāšana, izkliedētās enerģijas ražošana un energoefektivitāte, jo enerģijas patēriņš ir jāsamazina,” skaidro Pētersone.

Viņa uzsver, ka Latvijai ir tikpat būtiski kā citām valstīm apzināties ogļu piesārņojošo dabu. “Ja mēs domājam par klimata mērķiem, tad ogļu ieguves un sadedzināšanas izskaušana ir galvenā prioritāte. Lēmumi, kurus pieņem citas valstis, Latvijai ir īpaši svarīgi, jo klimats jau veidojas no globālām kopsakarībām un globāli izvietotiem emisiju avotiem.

Baltijā katrai valstij enerģijas portfelis ir atšķirīgs – Latvijā tiek daudz izmantota dabasgāze, Igaunijā degslāneklis. Pārkārtošanās ceļi ir dažādi. Katrā no Baltijas valstīm tā prioritāte ir paplašināt vēja un saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai un siltuma apgādei. Pielāgot ilgtspējas kritērijus biomasas izmantošanā, lai nenodarītu kaitējumu ekosistēmām,” norāda Pētersone.

Bet vai Latvija plāno pārtraukt akmeņogļu tranzītu? Pagājušajā gadā tika eksportētas 3,5 miljoni tonnas akmeņogļu un arī Latvijā akmeņogļu tranzīts sāk pakāpeniski sarukt, taču, kā norāda Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktores vietnieks Andris Maldups, uzstādījuma pārtraukt ogļu tranzītu Latvijai nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt