Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Mākslīgo sniegu nākotnē var nākties ražot biežāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vidēji divos gados Latvijā tiek zaudēta viena sniegota diena, raidījumam “Vides fakti” norādīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatoloģe Marija Kiršteine. Tas nozīmē, ka nākotne slēpošanas trasēs mākslīgo sniegu var nākties ražot biežāk – tam savukārt būtu nelabvēlīga ietekme uz vidi, stāstīja biologs Viesturs Melecis.

1964. gada olimpiskās spēles Insbrukā Austrijā bija īpašas ar tam laikam neparastiem laikapstākļiem – neuzsniga sniegs. Austrijas armija no Alpu kalnu virsotnēm veda lejā sniegu, lai varētu izveidot slēpošanas trases. Apmēram pēc desmit gadiem mākslīgo sniegu sāka pūst dažādās slēpošanas trasēs, un nu tas ir vienīgais veids, kā būt drošam, ka slēpošanas trase strādās.

Latvijā vidējā sniega segas biezuma samazināšanās ir novērojama jau kopš 1961. gada. “Vidēji ik gadu tā samazinās par 0,06 centimetriem. Varbūt neizklausās daudz, bet, ja mēs to pareizinām ar vairākiem gadu desmitiem, tad skaitlis jau ir krietni lielāks,” norādīja LVĢMC klimatoloģe Kiršteine.

Tāpat Latvijā kopš minētā gada arvien retāk ir bijušas dienas, kad novērota vismaz vienu centimetru bieza sniega sega.

Ātrums, kādā mēs zaudējam sniegu, ir izsakāms dienās – proti, divos gados mēs zaudējam viena sniegotu dienu. Tas nenovēršami noved pie tā, ka ir jārada mākslīgais sniegs.

Tas tiek radīts ar ģeneratora sūkņa palīdzību, kas ar lielu spiedienu no dīķa ūdens saražo gaisu. Tālāk gaiss ar ūdeni tiek sajaukts, izsmidzināts un ar ventilatora palīdzību izsmidzināts gaisā. Smalku pilienu veidā tas krīt uz zemes un veido sniegu.

“Lai sniega ģenerators strādātu ar maksimālo ražību, vajadzētu vismaz -12 grādu temperatūru. Pie mīnus 12 grādiem gaisā tiek izmesti apmēram 20 kubikmetri ūdens un tas veido aptuveni 50 kubikmetrus sniega,” norādīja “Žagarkalna” vadītājs Māris Zvīnis. Ja tie paši divdesmit kubikmetri ūdens tiek izmesti gaisā pie -3 grādiem, tad veidosies vien aptuveni desmit kubikmetri sniega. Liela daļa ūdens nepaspēj sasalt un vienkārši nokrīt zemē. Tas ir ļoti neefektīvi, jo elektrība un darbaspēks maksā tikpat, bet tiek iegūts piecreiz mazāk sniega.

“Šogad mums izdevās radīt sniegu ļoti efektīgi un ļoti aukstā laikā. Līdz ar to mēs ārkārtīgi īsā laikā ar minimālu energopatēriņu varējām saražot sniegu. Citreiz mēs mokāmies nedēļām ilgi, bet šoreiz tās bija 10–12 dienas,” skaidroja “Žagarkalna” īpašnieks Juris Žagars.

Latvijā mākslīgā sniega izmantošanas ietekme uz vidi nav pētīta. Bet ar šiem jautājumiem zinātnieki strādā tur, kur ziemas sporta veidi un visa pavadošā infrastruktūra ir pavisam cita līmeņa bizness – piemēram, Alpos. Tur ir runa par kilometriem garām nogāzēm, kamēr Latvijā mēs no kalna braucam pārsimt metrus. Viena no ietekmēm saistīta ar mākslīgā sniega pārsliņas uzbūvi, kas drīzāk ir blīvs sniega graudiņš, kas veido salīdzinoši blīvu sniega segu.

“Mākslīgais sniegs nelaiž cauri gaisu. Un, protams, kad tas nonāk trasēs, to vēl pieplacina ar īpašām mašīnām. Tad necirkulē gaiss, augsnē baktērijas zem sniega joprojām elpo un patērē skābekli.

Tur veidojas uz augsnes anaeroba vide. Un daži pat raksta, ka tur veidojas tā saucamais sniega pelējums un gaiss netiek klāt augsnes virskārtai,” stāstīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors, biologs Melecis. Bezskābekļa vide nozīmē, ka tur nevar dzīvot tie augsnes dzīvnieki, kam tajā būtu jādzīvo. Alpu kalnu un Ziemeļamerikas pētījumi pierāda, ka  tur ir arī dažas augu sugas, kas šādus apstākļus atsakās pieņemt. Viena no tādām ir baltais āboliņš.

Ar sniega pūšanu var atrisināt sniega trūkuma problēmu, taču, ja ārā nav gana auksts, tad nekādu sniegu uzpūst nevar. Turklāt, kad kļūst silts, tad kūst arī mākslīgais sniegs. “Tas, cik daudz  sniega mums jāražo, ir atkarīgs no atkušņu skaita. Ir gadījies, ka decembrī uzražojam sniegu un strādājam ar vienu un to pašu sniegu visu ziemu. Bet ir bijuši arī gadi, kad Latvijā bija liela vētra un nokusa pilnīgi viss sniegs,” pieredzē dalījās “Žagarkalna” pārstāvis Zvīnis.

Saskaņā ar klimatoloģijā lietotajiem modeļiem,  līdz šī gadsimta beigām sala dienu skats samazināsies par 50 līdz 80 dienām, tātad mēs pazaudēsim divus līdz trīs sala mēnešus. Tas liek domāt, ka nākotnē sniegs varētu kust arvien vairāk. “Abi klimata pārmaiņu scenāriji – gan mērenas klimata pārmaiņas, gan nozīmīgās klimata pārmaiņas – mums nesīs samazinājumu dienu bez atkušņa skaitā. Šis samazinājums tiek prognozēts par 27 līdz 35 dienām. Savukārt, ja klimata pārmaiņas būs krasas, tad tās būs 36 līdz 54 dienas, “ norāda Kiršteine.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti