Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Zāli Rīgā daudzviet drīkst pļaut retāk – tas veicina dabas daudzveidību

Pagājušajā gadā Rīgā tika pieņemti jauni noteikumi, kas paredz, ka zāli var pļaut retāk. Ja agrāk Rīgā gan apbūvētās, gan neapbūvētās teritorijās zāle nedrīkstēja būt garāka par 20 centimetriem, tad tagad šāda prasība attiecas tikai uz daļu no teritorijas.

Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Kristaps Kauliņš skaidro, ka saskaņā ar saistošajiem noteikumiem par prasībām zālāju apsaimniekošanā, zāle jāpļauj pilsētas apbūves daļā, proti, tādās zemes vienībās, kurās ir ēkas. Savukārt neapbūvētās teritorijās pilsētā ir ļauts veidoties dabiskākai videi, tāpēc zāle tajās var būt garāka.

Zāle jāpļauj pirmo reizi līdz 30. jūnijam, bet otro reizi – rudenī.

Retāka pļaušana ļauj ziediem izziedēt, sēklām izsēties un augiem izaugt arī citās vietās.

Retāka zāles pļaušana ietekmē arī augsnē dzīvojošos organismus. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais kukaiņu pētnieks Uģis Kagainis norāda, ka augsni apdzīvo baktērijas, mikroskopiskās sēnes un dažāda izmēra dzīvnieki, – sākot ar vienšūņiem un primitīviem daudzšūnu organismiem līdz pat tādiem makroskopiskākiem dzīvniekiem kā sliekas un vaboles. Zālei augot, apstākļi mainās lēnām. No sākuma, kad zāle ir īsa, augsnē ir sausāks un siltāks. Pakāpeniski zālei augot, kļūst mitrāks un vēsāks. Tā kā tas notiek lēnām, augsnes organismi tam var piemēroties samērā viegli, taču pļaušanas dienā apstākļi krasi mainās.

"Ja tiek nopļauta gara, ilgstoši audzēta zāle, kas piedevām vēl uzreiz tiek novākta, augsnes dzīvnieki saskaras ar pēkšņu karstumu un sausumu, jo īpaši augsnes virskārtā. Tie, kas ir paraduši apdzīvot šos virsējos horizontus un tur baroties,  ir spiesti doties zemāk un gaidīt labākus apstākļus. Bieži vien, nopļaujot garu zāli, lielākā daļa augsnes dzīvnieku iet bojā no izžūšanas un barības trūkuma," skaidro Kagainis.

Turklāt retāka zāles pļaušana veicina augu daudzveidību, kas nāk par labu augsnes dzīvniekiem, sēnēm un baktērijām, jo katrs var atrast sev tīkamu barību un mājvietu. Lai būtu mazāk negatīvu ietekmju, speciālisti uzsver, ka darbs jāturpina arī pēc zāles nopļaušanas. "Viss atkarīgs no tā, kāda ir nopļautā zāle – ja ir liela biomasa, tad zāle mēdz saplakt. Tikko nopļautai zālei vispirms metas virsū baktērijas un mikroskopiskās sēnes. Sākas pūšana, izdalās ūdens. Augiem žūstot, arī izdalās ūdens un veidojas pastiprināts mitrums. Tas var radīt veģetācijas salipšanu, kā rezultātā virspuse var aizlipt ciet," norāda Kagainis.

Lai no tā izvairītos, nopļauto zāli nedrīkst atstāt nenovāktu – izņēmums ir tikai gadījumi, ja zāles pļāvējs veic zālāja sasmalcināšanu jeb mulčēšanu. Izkliedējot sasmalcināto zāli, iespējams bagātināt augsni.

Šobrīd ir grūti izvērtēt, vai garākas zāles pļaušana teritorijas apsaimniekotājiem palīdz ietaupīt, jo pļaušanas noteikumu izmaiņu priekšrocības un trūkumus būs iespējams izvērtēt tikai gada beigās.

Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka dažiem izteikumiem, kas vērsti pret ideju pļaut zāli retāk, nav pamatojuma.

Piemēram, izskanēja bažas, ka  retāka pļaušana nozīmētu nekoptu vidi, turklāt kāda opozīcijas deputāte pat brīdināja, ka no garās zāles rīdziniekiem varētu uzbrukt čūskas. Čūsku uzbrukumi līdz šim Rīgas pilsētā nav reģistrēti, un Kauliņš ir pārliecināts, ka to nebūs arī turpmāk. Rīgas dome ir arī saņēmusi sūdzības par kūlas veidošanos dažos īpašumos. Tam gan neesot nekādas saistības ar jaunajiem noteikumiem, jo, zāli pļaujot vismaz divas reizes gadā, kūla neveidojas.

Ko šīs izmaiņas devušas dabai, varēsim redzēt pēc dažiem gadiem. Taču arī šobrīd, ja kāds tomēr vēlas savā īpašumā zāli zemāku par 20 centimetriem, drīkst to pļaut arī biežāk.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt