Izraēla šodien atver savas robežas tūristiem no dažādām valstīm, taču nevakcinēti, nepārslimojuši vai sarkanajā sarakstā iekļauto valstu pilsoņi ieceļot valstī joprojām nevarēs. Starp valstīm, kuru pilsoņiem ieceļošana joprojām būs liegta, ir arī ASV un Apvienotā Karaliste.
Autora ziņas
Kazahstānas lielākās pilsētas Almati centrā šodien dzirdamas apšaudes. Kā televīzijas kanālam "Belsat" pastāstījusi kazahu izdevuma "Forbes" žurnāliste Ardaka Bukejeva, viņa šorīt apmeklējusi pilsētas centru, kur ātrā palīdzība esot atbraukusi savākt pagājušā naktī nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas.
Kazahstānā par valsts nodevību un iespējamo saistību ar teroristu grupējumiem aizturēts Nacionālās Drošības komitejas vadītājs Karims Masimovs. Viņš ir tuvs bijušā valsts prezidenta Nursultana Nazarbajeva līdzgaitnieks. Tikmēr Krievija uzsākusi savu pilsoņu evakuāciju no Kazahstānas, bet pašā valstī pirmdien izsludinātas sēras.
Lai arī nemieros pāraugušie protesti Kazahstānā sākotnēji izcēlās maksātspējai neatbilstošo sašķidrinātās gāzes cenu dēļ, patiesībā šīs valsts iedzīvotāju neapmierinātība bija krājusies. Vienlaikus sabiedrībai nebija legālu veidu, kā paust savus iebildumus un tapt sadzirdētai, uzskata pētnieki Latvijā.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers piektdien amatā oficiāli apstiprinās jauno Vācijas Centrālās bankas vadītāju Joahimu Nāgelu. Viņš šajā amatā nomainīs Jensu Veidmanu, kurš Bundesbankas prezidenta posteni ieņēma kopš 2011. gada, taču oktobrī paziņoja par atkāpšanos personisku iemeslu dēļ.
Kazahstānā turpinās pret valdību vērstie protesi, kas daudzviet pārauguši vardarbīgās sadursmēs. Varas iestādes ziņo, ka ievainojumus guvuši vairāk nekā 1000 cilvēku, daudzi ir gājuši bojā – gan likumsargu, gan protestētāju rindās. Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstis sākušas nosūtīt uz Kazahstānu savus miera uzturētājus, taču komentētāji šādu soli vērtē visai skeptiski.
Pasaulē strauji turpina izplatīties Covid-19 omikrona paveids. Eiropā vien nedēļas laikā saslimuši gandrīz pieci miljoni cilvēku. Varas iestādes arvien vairāk uzmanības pievērš drošībai skolās un jauniešu vakcinācijai, bet, piemēram, Izraēla jau sākusi vakcīnas ceturtās devas piedāvāšanu daļai sabiedrības.
Izraēla ir apstiprinājusi virkni pasākumu, kas vērsti uz attiecību uzlabošanu ar palestīniešiem. Šāds paziņojums izskanējis pēc Palestīniešu pašpārvaldes prezidenta tikšanās ar Izraēlas aizsardzības ministru Beniju Gancu. Šo tikšanos gan nosodījusi daļa palestīniešu, gan arī politiskie spēki Izraēlā.
Krievijas Augstākā tiesa otrdien pieņēmusi lēmumu par starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Memoriāls” likvidēšanu. Tas ir kārtējais trieciens vārda brīvībai un demokrātijai Krievijā, jo “Memoriāls” jau gadu desmitiem nodarbojies ar totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanu un cilvēktiesību aizstāvēšanu Krievijā.
ASV gatavojas piešķirt ievērojamus līdzekļus Ukrainai tās robežu stiprināšanai. Ukrainas Robežsardzes dienests un ASV vēstniecība Ukrainā jau pirms vairākām nedēļām parakstīja plānu par kopīgajām darbībām, lai realizētu starptautiskās tehniskās palīdzības projektus par kopumā vairāk nekā 20 miljoniem dolāru.
Mjanmas militārā tiesa pirmdien līdz 10. janvārim atlikusi sprieduma pasludināšanu vienā no lietām pret demokrātisko spēku līderi Aunu Sanu Sū Čī. Tikmēr nevalstiskās palīdzības organizācijas ceļ trauksmi par vardarbības pastiprināšanos Mjanmā, rosinot starptautisko sabiedrību rīkoties izlēmīgi un pret Mjanmas militāro režīmu ieviest sankcijas.
Krievijas galvaspilsētas Maskavas Tagankas rajona miertiesā sestdien tiks izskatīta lieta pret diviem tehnoloģiju milžiem – kompānijai “Alphabet” piederošo “Google” un kompānijas “Meta” sociālo saziņas vietni “Facebook”. Tās tiek apsūdzētas Krievijā neatļauta satura atkārtotā publicēšanā, par ko draud ievērojams naudassods.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītājs Tedross Adhanoms Gebrejesuss kritizējis turīgo valstu īstenotās Covid-19 balstvakcinācijas programmas, jo šādā veidā Covid-19 pandēmija drīzāk tiks pagarināta, nevis izbeigta. PVO atkārtoti uzsver, ka vairāk resursu vajadzētu veltīt, lai vakcinētu iedzīvotājus trūcīgos reģionos, kur koronavīruss var strauji izplatīties un veidot jaunas mutācijas.
Šodien, 23. decembrī, notiks Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējā lielā preses konference, kuras laikā viņš atbildēs uz žurnālistu jautājumiem par Krievijas un starptautiskās politiskās dienaskārtības aktualitātēm. Šogad preses konferencē plānojuši piedalīties 500 vietējo un ārzemju žurnālistu.
Dānijas parlaments otrdien spriedīs par bijušās imigrācijas lietu ministres Ingeras Stējbergas atstādināšanu no parlamenta deputātes amata. Īpaša impīčmenta tiesa ir atzinusi viņu par vainīgu ministru likumu pārkāpšanā un piespriedusi viņai 60 dienu cietumsodu. Deputātiem otrdien jāizlemj, vai šāds pārkāpums ir savienojams ar parlamentārietes darbu.
Turpinoties straujajai koronavīrusa omikrona paveida izplatībai, arvien vairāk valstu ievieš jaunus ierobežojumus. Stingrā karantīna jeb lokdauns jau stājusies spēkā Nīderlandē, bet par jauniem ierobežojumiem lemj arī Lielbritānija un Itālija. Savukārt ASV bažījas par slimības uzliesmojumu brīvdienu ceļošanas dēļ.
Krievija nedrīkst diktēt NATO valstīm, kādai ir jābūt to nostājai reģionālās drošības jautājumos. Ar šādu brīdinājumu klajā nākusi Vācijas jaunā aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta, kura nedēļas nogalē bija ieradusies Lietuvā. Vizītes laikā viņa apmeklēja arī Ruklas militārajā bāzē izvietotos Vācijas kontingenta karavīrus.
Par atkāpšanos no amata paziņojis Lielbritānijas breksita lietu ministrs Lords Deivids Frosts. Viņu uzskatīja par vienu no tuvākajiem premjerministra Borisa Džonsona atbalstītājiem, tāpēc arvien vairāk izskan bažas par visas britu valdības stabilitāti. To pēdējā laikā satricinājuši pamatīgi skandāli, un partijas biedru vidū nav vienprātības arī par nepieciešamību ieviest ierobežojumus koronavīrusa ierobežošanai.