Sestdiena, 20. aprīlis

Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā 0 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba

krievijas iebrukums Ukrainā

13. aprīlis. Baidens vaino Krieviju genocīda īstenošanā Ukrainā; uz Kijivu devušies Baltijas valstu un Polijas līderi (teksta tiešraides arhīvs)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Raķetes trāpījumā skarta ēka Harkivas pievārtē 2022. gada 12. aprīlī.
Raķetes trāpījumā skarta ēka Harkivas pievārtē 2022. gada 12. aprīlī.
Foto: AFP, SERGEY BOBOK
13. aprīlis, 2022, 6:14
Papildināts 13. aprīlī, 2022, 23:53
Pasaulē
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Uģis Lībietis (Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents ), Paula Koškina

Krievijas karaspēks jau 49. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.

ĪSUMĀ:

  • ASV prezidents Baidens apsūdzēja Krievijas prezidenta Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā.
  • Laikraksts: Krievijas varasiestādes deportētos ukraiņus ved uz Sibīriju un teritorijām aiz polārā loka.
  • ASV trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.
  • Ukrainā trešdien netiks atvērti humānie koridori civiliedzīvotāju izbraukšanai.
  • Baltijas valstu un Polijas līderi trešdien ieradušies Kijivā, kur tiekas ar Ukrainas prezidentu Zelenski. 

> Teksta tiešraides sākums 

13.04.2022 23.51

"Latvija mudinās, lai kandidātvalsts statusa process no Eiropas Savienības puses tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk, lai Ukrainas sabiedrība redz, ka tās pūliņi nav bijuši velti," preses konferencē Kijivā sacīja Valsts prezidents Egils Levits, piebilstot, ka Krievijai jāsaņem sods par pastrādāto Ukrainā.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis preses konferencē pēc tikšanās ar Baltijas valstu un Polijas prezidentiem sacīja: "Viņi ir apmeklējuši Buču, Berdjanku un tikai pēc tam atgriezās Kijivā, lai tiktos ar mani. Tas parāda, ka viņiem ir svarīgi pašiem ar savām acīm redzēt, kas noticis šajās pilsētās."

Vairāk par vizīti Kijivā lasi šeit.

13.04.2022 22.24

Savienotās Valstis trešdien paziņojušas par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā, arī helikopteru un bruņumašīnu piegādi.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien aptuveni stundu runāja pa telefonu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

"Ukrainas armija ir izmantojusi mūsu piegādātos ieročus ar postošu efektu. Krievijai gatavojoties pastiprināt uzbrukumu Donbasa reģionā, Savienotās Valstis turpinās nodrošināt Ukrainai iespējas sevi aizstāvēt," paziņoja Baidens.

ASV prezidents norādīja, ka jaunajā palīdzības paketē būs iekļautas ieroču sistēmas, kādas ASV jau ir piegādājušas Ukrainai, kā arī citi ieroči, kas izvēlēti atbilstoši gaidāmajam Krievijas plašākam uzbrukumam Austrumukrainā.

Zelenskis tviterī pavēstīja, ka ar Baidenu apspriedis militāro palīdzību un iespējamo makro-finansiālo palīdzību.

13.04.2022 21.29

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums", runājot par militāru palīdzību karā ierautajai Ukrainai, sacīja, ka rietumvalstīm ir jādara viss, lai atdotu Ukrainai visus tos ieročus, ar ko Ukraina spēj darboties bez apmācībām, jo apmācības prasa laiku, kura patlaban nav daudz. Vienlaikus ir jāattīsta apmācības, jo karš var ieilgt.

Pabriks norādīja, ka rietumvalstu galvenais mērķis ir neļaut Ukrainai zaudēt šo karu.

Ukrainai ir jāuzvar, un tas ir jāsaprot katram mūsu alianses loceklim, sacīja ministrs.

Viņš arī norādīja, ka iepriekšējos gados rietumvalstu politiskā attieksme pret Krieviju sevī ietvēra jautājumu – "vai tad tiešām karš būs, varbūt var to atrisināt diplomātiskā ceļā". Tas atspoguļojies arī militārajā sagatavotībā, proti, militārās industrijas nav attīstījušas savu kapacitāti, taču tagad visi pamodušies un sākuši pie tā strādāt.

«Šodienas jautājums»: vai palīdzība Ukrainai ir pietiekama?19min

13.04.2022 20.28

"Mēs uzvarēsim. Mums cita varianta nav," tā par kara iznākumu ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Zaporižjas apgabala vadītājs Oleksandrs Staruhs.

Viņš pauda: "Esam uz savas zemes, šī ir mūsu valsts. Mēs ne pie viena negājām, nevienam neko neatņēmām. Mēs aizsargājam savas mājas, uz kurām atnācis nezin kas un šeit pastrādā noziegumus. Visi esam kopā. Aizsargāsim Rīgu, Varšavu, Parīzi, Londonu, Briseli uz Zaporižjas sliekšņa. Tā būs labāk.

Ja mēs uz Zaporižjas, Kramatorskas, Harkivas sliekšņa aizsargāsim Eiropas galvaspilsētas."

13.04.2022 19.12

Ukrainas galvaspilsētas Kijivas mērs Vitālijs Kļičko paziņojis, ka divas trešdaļas iedzīvotāju jau ir atgriezušies Kijivā. Viņš gan brīdināja, ka dzīves apstākļi galvaspilsētā joprojām ir sarežģīti.

"Ar atgriešanos nevajadzētu steigties, jo kontrolposteņos notiek pārbaudes, vēl nav atjaunota satiksme visos autobusu, trolejbusu maršrutos. Nedrīkstam aizmirst, ka valsts dzīvo karastāvokļa apstākļos," teica Kļičko.

13.04.2022 18.43

Ukraiņus deportē, viņiem atņem dokumentus, telefonus, bērnus nošķir no vecākiem – tā tiešsaistes uzrunā Igaunijas parlamentam sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka šādi pārvietoti jau pusmiljons Ukrainas pilsoņu. Viņš aicināja nepieļaut vēstures atkārtošanos un uzsvēra, ka arī igauņi saprot, ko nozīmē masu deportācijas.

“Nedrīkst atkārtoties šīs melnās vēstures lappuses, kad deportētie ukraiņi un igauņi uz daudziem gadiem palika Sibīrijā vai Tālajos Austrumos. Tur jau tā ir vairāk nekā pietiekami ukraiņu un igauņu kapu. To kapi, kuri mira komunistisko deportāciju rezultātā. Nav nozieguma, kuru krievu karavīri nebūtu pastrādājuši iebrukuma 49 dienās,” sacīja Zelenskis.

Zelenskis pateicās Igaunijas parlamentam par Ukrainai sniegto palīdzību. Viņš arī aicināja Igauniju un tās speciālistus iesaistīties Ukrainā pastrādāto noziegumu izmeklēšanā, uzsverot, ka viņa valstij pašlaik ļoti vajadzīgs tehniskais atbalsts un ekspertu palīdzība.

13.04.2022 17.04

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija publicējusi ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti Ukrainā kopš Krievijas karaspēka iebrukuma.

EDSO secina, ka Krievijas karaspēka darbībā vērojama virkne starptautisko tiesību pārkāpumu: civiliedzīvotāju nogalināšana, civilās infrastruktūras objektu bombardēšana. Kā piemēri minēta Mariupoles dzemdību nama un Mariupoles teātra sabombardēšana. EDSO eksperti secina, ka uzbrukumu Mariupoles dzemdību namam veikusi Krievija. Eksperti arī noraida Krievijas apgalvojumus, ka Mariupoles teātri esot uzspridzinājuši “Azov” bataljona kaujinieki.

EDSO secina, ka šajā karā cilvēktiesības ir pārkāpuši gan Krievijas, gan Ukrainas spēki, taču Krievijas pārkāpumi ir daudz plašāki un smagāki. Ukrainai tiek pārmesta izturēšanās pret krievu karagūstekņiem, kas neatbilst Ženēvas konvenciju prasībām.

13.04.2022 16.34

Baltijas valstu un Polijas prezidenti apmeklēja Borodjankas pilsētu, kas smagi cietusi Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā.

"Irpiņa, Borodjanka – visapkārt nežēlības un kara cirstas rētas. Māju, baznīcu, veikalu, tiltu vraki. Ukrainai ir vajadzīgs un tā ir pelnījusi atveseļošanās plānu, sava veida Maršala plānu, kas savulaik palīdzēja Rietumeiropai atgūties pēc Otrā pasaules kara," raksta Valsts prezidents Egils Levits.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzsver: "Nežēlīgie kara noziegumi, ko pastrādājis Krievijas karaspēks, nepaliks nesodīti. Kara noziedznieki jātiesā starptautiskā tribunālā."

13.04.2022 14.59

Valsts prezidents Egils Levits kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidentiem trešdien ieradies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas līderiem un paustu atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas iebrucējiem.

13.04.2022 14.26

Stokholmā trešdien notikusi Zviedrijas un Somijas valdību vadītāju tikšanās, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta drošības jautājumiem un reakcijai uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Abu valstu prese vēsta, ka Zviedrija un Somija ir krietni pietuvojušās lēmumam par pievienošanos NATO un attiecīgs pieteikums varētu tikt iesniegts jau šovasar.

Kā vēsta laikraksts “Svenska Dagbladet”, Zviedrijas premjere Magdalēna Andešsone jau esot izlēmusi par labu līdzdalībai NATO un Zviedrija savu pieteikumu varētu iesniegt NATO līderu sanāksmē, kas jūnija beigās notiks Madridē. Zviedrijā valdošā Sociāldemokrātu partija galīgo lēmumu šajā jautājumā varētu pieņemt partijas vadības sanāksmē 24. maijā.

Somijas parlamentā trešdien tiek iesniegts ziņojums par valsts drošības stāvokli, kas ir mainījies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ziņojumā nav konkrētu ieteikumu par vai pret pievienošanos NATO, tomēr tā izskatīšana parlamentā paver ceļu diskusiju sākšanai par Somijas iespējamo līdzdalību Ziemeļatlantijas aliansē. Somijas premjere Sanna Marina vēsta, ka lēmums par vai pret pievienošanos NATO tiks pieņemts dažu nedēļu laikā.

Sabiedriskās domas aptauja rāda, ka jau 62% somu atbalsta valsts pievienošanos NATO.

13.04.2022 12.34

Ukrainas amatpersonu rīcībā nonākusi informācija, ka Krievijas okupācijas spēki 9. maijā Mariupolē plāno sarīkot “Uzvaras dienas” parādi. Pasākuma mērķis būšot nosvinēt Krievijas sāktās “speciālās militārās operācijas” panākumus.

Sīvas kaujas par Ukrainas ostas pilsētu Mariupoli turpinās jau vairāk nekā mēnesi. Pilsētas centrs pašlaik nonācis Krievijas okupantu kontrolē, bet vairākos pilsētas rajonos ukraiņu karavīri turpina cīņu ar okupantiem.

Liela daļa pilsētas ir nopostīta; tiek ziņots par tūkstošiem nogalinātu civiliedzīvotāju.

Okupanti iecēluši savu “pilsētas mēru”, kurš uzdevis attīrīt un puslīdz savest kārtībā pilsētas centru, lai 9. maijā varētu sarīkot okupantu svinības.

13.04.2022 12.06

Bučas pilsētā ir atrakts kārtējais masu kaps. Kā paziņojuši policijas pārstāvji, aptuveni 90% no bojā gājušiem konstatētas šautas brūces galvā, kas liecina par apzinātu nogalināšanu.

13.04.2022 12.04

Dienu iepriekš no Mariupoles tika saņemtas ziņas, ka tur varētu būt tikt izmantoti ķīmiskie ieroči. Šodien televīzijas kanāls "Nastojasheje vremja" ziņo, ka Harkivā Krievijas spēki ir izmantojuši vēl citu aizliegtu munīciju. Šoreiz tās ir mīnas ar palēninātu darbību. Par šādu mīnu darbības principiem stāstīja viens no ukraiņu sapieriem:

"Tās ir plastīda mīna PTM-1M. Tās ir aprīkotas ar pašlikvidācijas taimeri, kas iestādīts uz trijām līdz 40 stundām. Tad tās arī uzsprāgst, un to galvenais mērķis ir mierīgie iedzīvotāji. Principā, šāda bruņojuma lietošana ir aizliegta. Tagad cenšamies tās neitralizēt."

Šādas munīcijas izmantošanas aizliegumu ir parakstījušas 163 pasaules valstis, taču Krievijas starp tām nav.

Runājot par iespējamo noziegumu slēpšanu, Ukrainas izlūkdienesti ziņoja, ka Krievijas vadība ir devusi pavēli iznīcināt jebkurus pierādījumus par savas armijas noziegumiem Ukrainā. Tostarp ir runa par mobilajām krematorijām, kas ir izmantotas Mariupolē, Černihivas apgabalā un Luhanskas apgabala Novoaidarā. Vienlaikus tiek ziņots, ka krematorijās tiek sadedzinātas arī Krievijas karavīru mirstīgās atliekas, lai tādējādi slēptu arī zaudējumus Krievijas spēku rindās.

13.04.2022 11.47

Ukrainas robežsargi pārbaudījuši visus tirdzniecības kuģus, kas Krievijas spēku īstenotās jūras blokādes dēļ iestrēguši Odesā, un uzgājuši 10 Krievijas kuģus, kam tur veikta profilaktiskā apkope un remonts, ziņo BBC.

Kuģu īpašnieki tiek turēti aizdomās par to, ka, "lai minimizētu obligātos maksājumus Ukrainas valsts budžetā, šo kuģu vērtība samazināta vismaz piecas reizes".

Īpašums arestēts, bet kuģa apkalpe, kurā ir arī Krievijas iedzīvotāji, palika uz klāja, lai "nodrošinātu kuģu dzīvotspēju". Odesas apgabala varas iestādēm nosūtīts piedāvājums par kuģu nacionalizāciju, paziņoja robežsargi.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

13.04.2022 11.17

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņojis, ka Ukrainas Jūras kājnieki no 36. brigādes sarežģīta un riskanta manevra rezultātā Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē izlauzušies līdz brīvprātīgo pulkam "Azova", ziņo Ukrainas mediji, atsaucoties uz Arestoviča ierakstu "Facebook". 

Tādējādi "Azovas" pulks saņēmis ievērojamus papildspēkus, un pilsētas aizstāvji tagad jau kopīgi nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu, norādīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.

13.04.2022 11.00

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā vismaz 20 žurnālisti. Par to paziņojusi Ukrainas Nacionālā žurnālistu savienība. Savienība nopublicējusi visu karā nogalināto žurnālistu vārdus, norādot, ka šie ir tikai tie žurnālisti, kuru bojāeju apstiprinājusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Vēl vairāki žurnālisti daudzas dienas nav sazinājušies, un precīzu datu par viņu likteni nav.

13.04.2022 10.27

Saskaņā ar jaunākajiem ANO datiem kopš kara sākuma Ukrainā gājuši bojā kopumā 1892 civiliedzīvotāji, tostarp 153 bērni. Vēl 2558 cilvēku karā guvuši dažādus ievainojumus, vēsta "Meduza".

Tikmēr Ludmila Deņisova, kura Ukrainas parlamentā ir atbildīga par cilvētiesību jautājumiem, savā profilā "Facebook" paziņojusi, ka karā Ukrainā gājis bojā 191 bērns un cietuši 349.

13.04.2022 09.47

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņoja, ka trešdien, 13. aprīlī, diemžēl netiks atvērti humānie koridori civiliedzīvotāju izbraukšanai. Ukrainas dienvidaustrumos esošajā Zaporižjes apgabalā Krievijas okupanti nobloķējuši evakuācijas autobusus, bet Luhanskas apgabalā viņi neievēro uguns pārtraukšanas režīmu.

"Okupanti ne tikai neievēro starptautisko humāno tiesību normas, bet arī nespēj pienācīgi kontrolēt savus cilvēkus uz vietas. Tas viss rada tādu bīstamības līmeni maršrutos, ka mēs esam spiesti atturēties no humāno koridoru atvēršanas. Bet mēs strādāsim pie tā, lai humānie koridori tiktu atvērti pēc iespējas ātrāk," teica Vereščuka.

13.04.2022 09.18

Krievijas karaspēks Belgorodas apgabalā turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina "Maxar Technologies" tviterī publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.

Iepriekš ziņots, ka liela militārās tehnikas kolonna no Rostovas apgabala dodas Donbasa virzienā.

Ukrainas un Rietumu amatpersonas pēdējās dienās paziņojušas, ka Krievijas spēki pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem ieņemt Kijivu pārdislocējas uz Donbasu.

13.04.2022 09.06

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Deņisenko, runājot par prezidenta Volodomira Zelenska priekšlikumu apmainīt aizturēto prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, sacīja, ka vispirms aizturētajam jāsniedz nepieciešamās liecības, kā arī vēlams saņemt tiesas spriedumu, ziņo "Unian".

"Kad mēs runājam par Medvedčuku, patiesībā būtu pareizi izdarīt divas lietas: vismaz lai viņš sniedz noteiktas liecības, jo viņa rīcībā ir milzīgs apjoms informācijas, kurš un kam deva naudu kolaborantu kustībai. Maksimums – būtu ideāli īstenot maksimāli ātru tiesas procesu," paziņojis Deņisenko.

Pēc tam, pēc ministra padomnieka sacītā, varot apmainīt Medvedčuku pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem.

13.04.2022 08.31

Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs Deniss Šmihaļs, sējas darbi nav sākti tikai Luhanskas apgabalā.

13.04.2022 08.30

Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Deivids Petreuss prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātākā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku.

Petreuss arī paudis apbrīnu par Ukrainas spēku darbību Mikolajivā, kur netiek pieļauta Krievijas spēku virzība uz Odesu.

13.04.2022 08.28

Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku.

13.04.2022 08.27

Vien divas dienas pēc tam, kad atklātībā nonāca informācija par iespējamo ķīmisko ieroču izmantošanu Mariupolē no Krievijas spēku puses, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis izteicies, ka ķīmiskā terorisma draudi no Ukrainas spēku puses esot ļoti reāli. Tiek apgalvots, ka nav izslēgta arī radioaktīvo materiālu iespējamā ievešana Ukrainā no trešajām valstīm.

Vienlaikus par skaļu plātīšanos iepriekš kritizētais Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs paziņojis, ka ielenktajā Mariupolē krievu spēkiem ir padevušies vairāk nekā 1000 Ukrainas jūras kājnieku. Šādai informācijai gan nekāda apstiprinājuma nav.

13.04.2022 08.12

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs norādījis, ka, pēc viņa domām, Krievijas lēmums turpināt karu Ukrainā novedīs pie tā, ka tiks iznīcināta gan valsts augstākā militārā vadība, gan arī kara partija.

Arestovičs arī paudis pārliecību, ka Vladimirs Putins ļoti labi apzinās, kas notiek Ukrainā un kāda ir situācija, jo situāciju, tostarp par pastrādātajiem kara noziegumiem, viņam ir izklāstījis arī Austrijas kanclers, kurš Maskavu apmeklēja nedēļas sākumā.

13.04.2022 07.49

Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma nogalināti 1842 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl gandrīz 2500 cilvēku ievainoti. Tomēr šie skaitļi būtiski palielināsies, jo vietējās varas pārstāvji ziņo par jauniem upuriem, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) aplēses.

ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka lielākā daļa kara upuru nogalināti vai ievainoti ar plašas iedarbības šāviņiem un ieročiem. Tas norādīja, ka kaujās tiek izmantotas raķetes, reaktīvie daudzstobru mīnmetēji, aviācijas bumbas un citi ieroči.

13.04.2022 07.37

Kijivā trešdien, 13. aprīlī, ierodas Latvijas prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidents Alars Kariss un Lietuvas prezidents Gītans Nausēda, kā arī Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņiem paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai paustu kaimiņvalstu morālo un politisko atbalstu Ukrainas aizstāvjiem.

Uz Ukrainu bija paredzējis doties arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmaiers, kura vizīti Ukrainas puse gan ir noraidījusi, un Vācijas prezidents bijis spiests atzīt, ka ir jāsaņem pelnīts atalgojums par gadiem ilgušo samierināšanas politiku attiecībā pret Maskavu.

13.04.2022 07.33

Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Sergejs Kisļica paziņojis, ka katru reizi, kā ANO Drošības padomē tiks piemērots veto, ANO būtu obligāti jāiedarbina automātiskā Ģenerālās asamblejas sasaukšanas procedūra. To paredz rezolūcijas projekts, kuru atbalsta aptuveni 40 valstu, tostarp Ukraina, un šādu rezolūciju varētu apstiprināt jau šajā mēnesī. ANO Ģenerālās asamblejas sēde tiktu sasaukta 10 dienu laikā ar mērķi par noraidīto jautājumu sarīkot debates. 

ANO tiek apsūdzēta bezspēcībā tieši Drošības padomes pastāvīgo valstu piemēroto veto dēļ.  Rekordiste veto piemērošanā ir PSRS un tās mantiniece Krievija, bet, piemēram, Lielbritānija veto tiesības nav izmantojusi vairāk nekā 30 gadu.

13.04.2022 07.12

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo "Unian".

"Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju," paziņoja Zelenskis.

Zelenskis norādīja, ka Medvedčuks bija slēpies vairāk nekā 40 dienas, un ir ļoti simboliski, ka tika aizturēts tieši Kosmonautikas dienā 12.aprīlī.

Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju.

Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā. Viņš esot vērtīgs resurss, kurš noteikti var sniegt vērtīgu informāciju par to, kurš ir koordinējis prokrieviskos noskaņojumus Ukrainā.

13.04.2022 07.01

Krievija 48 dienās Ukrainā ir zaudējusi vairāk karavīru nekā Padomju Savienība 10 kara gados Afganistānā, videouzrunā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā no 24. februāra līdz otrdienas rītam sasniedza aptuveni 19 600 karavīru.

13.04.2022 06.49

Komentējot ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ka Krievijas karaspēks Ukrainā īsteno genocīdu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tviterī norādīja: "Lai stātos pretī ļaunumam, ir svarīgi lietas saukt to īstajos vārdos."

13.04.2022 06.36

ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā, otrdien vēstīja Lielbritānijas ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem ziņu avotiem.

"[ASV] prezidenta [Džo] Baidena administrācija, kā gaidāms, trešdien paziņos par papildu 750 miljoniem dolāru militārai palīdzībai Ukrainai," sacīja ziņu avoti.

Viens no tiem precizēja, ka Baltais nams vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par to, kādi ieroči tiks piegādāti Ukrainai šajā palīdzības paketē.

Par iepriekšējo ASV militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu dolāru apmērā tika paziņots marta vidū. Šis militārais aprīkojums jau ir nogādāts Ukrainā.

13.04.2022 06.22

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) šodien publicēs izmeklēšanas secinājumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko Krievijas karaspēks pastrādājis Ukrainā, pavēstījusi organizācija.

Ziņojums ir nedēļu ilgās faktu vākšanas misijas rezultāts, ko vadīja trīs eksperti, kurus Ukraina izvēlējās no organizācijas ekspertu saraksta. Šī izmeklēšana uzsākta pēc tam, kad 45 valstis izmantoja retu organizācijas mehānismu, sauktu par "Maskavas mehānismu", ko izmanto, lai izmeklētu situācijās, kurās ir radušās bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

13.04.2022 06.15

Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz Sibīriju un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent". Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām. Kremlis arī spiežot deportētos Mariupoles iedzīvotājus parakstīt dokumentus, kuros apgalvots, ka viņu pilsētu apšaudījis Ukrainas karaspēks.

13.04.2022 06.14

ASV prezidents Džo Baidens otrdien apsūdzēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā. Šī bija pirmā reize, kad Baidena administrācija lietojusi genocīda terminu, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Jā, es nosaucu to par genocīdu," sacīja Baidens, atbildot uz reportieru jautājumu par šī termina lietošanu savā runā.

"Kļūst arvien skaidrāks, ka Putins vienkārši mēģina aizslaucīt ideju, ka pat ir iespējams būt ukrainim," teica Baidens.

Baidens sacīja, ka galu galā tiesu ziņā būs noteikt, vai Krievijas darbības Ukrainā ir genocīds. Krievija tiek apsūdzēta zvērībās pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

"Lai juristi starptautiskā līmenī nosaka, vai tas kvalificējas [kā genocīds], bet man tas noteikti tā šķiet," sacīja Baidens, piebilstot, ka "pierādījumu skaits pieaug".

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Populārākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Jaunākie

Vairāk

Interesanti