Krievijas ofensīva Ukrainas austrumos turpinās bez panākumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 6 mēnešiem.

Ukrainas austrumos turpinās Krievijas spēku uzbrukumi. Krievijas armijas vienības ir pastiprinājušas savus uzbrukumus Rubižnes, Severodoneckas un Popasnas pilsētām, kā arī Izjumas, Slovjanskas un Kramatorksas tuvumā, cenšoties izveidot plašu aplenkumu. Taču līdz šim okupantiem nav izdevies gūt būtiskus panākumus frontē.

Krievijas karaspēks mēģina nodibināt pilnīgu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Ukrainas Ģenerālštābs vēsta, ka agresors cenšas nodrošināt sauszemes koridoru starp šīm teritorijām un anektēto Krimu.

Britu izlūkdienesti ziņo, ka Krievijas karaspēks resursu trūkuma dēļ gūst maznozīmīgus panākumus. Tomēr okupanti joprojām izvērš uzbrukumus Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos.

Ukrainas amatpersonas ziņo, ka iebrucēji veikuši vairākus triecienus Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai. Intensīvās apšaudes atstājušas gandrīz visu Luhanskas apgabalu bez ūdens un elektrības, vēsta apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

Kā norāda Ukrainas vadība, par spīti rīkojumiem un solījumiem pārtraukt uzbrukumus Mariupoles aizstāvju kontrolētajai rūpnīcai “Azovstaļ”, arī tur uzbrukumi turpinās.

Ukrainā atklātībā arvien nonāk informācija par jauniem masu kapiem, kuros varētu būt apglabāti tūkstošiem nogalināto ukraiņu civiliedzīvotāju.

Kā liecina jaunākie ANO dati, divus mēnešus ilgā kara laikā Ukrainā oficiāli reģistrēti 2665 bojāgājušie civiliedzīvotāji. Tikmēr Mariupoles vadība šajās dienās ziņo, ka Krievijas iebrucēju izveidotajos masu kapos Mangušā vien varētu būt aprakti no 3000 līdz 9000 cilvēku.

Masu kapi ir atzīmēti ar plāksnītēm, uz kurām norādīts apglabāto cilvēku skaits, tādējādi faktiski šo noziegumu maskēšana drīzāk ir uzskatāma par noziegumu dokumentēšanu.

Vienlaikus Krievijas medijos aktīvi tiek tiražēta ziņa par it kā pret propagandistu Vladimiru Solovjovu organizēto atentātu un aizturētajiem neonacistiem, kurus uzsūtījis Ukrainas Drošības dienests. Ukrainas puse šo informāciju nodēvējusi par kārtējo safabricējumu, apgalvojot, ka Solovjovs nav nekāds Krievijas sabiedriskais darbinieks, bet gan vienkāršs propagandists, kura vieta būs uz notiesāto sola.

Lai arī Ukrainas amatpersonas atzīst, ka lielākā daļa no informācijas par Ukrainas karu līdz vienkāršajiem Krievijas iedzīvotājiem nenonāk, pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības piesaista mēģinājumi vairākos reģionos sarīkot prokrieviskos referendumus.

Piemēram, Krievijas spēku it kā pilnībā kontrolētajā Hersonā. Kā norāda Ukrainas vēlēšanu komisijas vadītājs Aleksejs Košeļs, Krievijas okupācijas spēki steidzamības kārtā mēģina sarīkot balsojumu, kas līdzinātos savulaik Krimā sarīkotajam referendumam.

“Pašlaik Krievijai ir nepieciešams panākt kaut kādas uzvaras. Ja ne militāras, tad vismaz parādīt, ka mēs kontrolējam teritorijas, ka mēs esam izveidojuši okupācijas administrācijas, “Hersona ir mūsējā!” un tā tālāk.

Tāpēc tiks veiktas dažādas darbības, lai Krievija mēģinātu sarīkot referendumu. Taču cilvēkiem draud briesmas gan viņu dzīvībai, gan ir apdraudētas viņu dzīvesvietas, un viņi ne reizi vien ir izgājuši masveida protesta akcijās,” stāsta Košeļs.

“Tāpēc atbalstītāju ir salīdzinoši maz, taču dažus var uzpirkt ar naudu vai produktiem, vai vienkārši piespiežot ar ieročiem. Krievija ir prognozējama – viņiem ir nepieciešams materiāls valsts televīzijai, daži laimīgi cilvēki un vispārīgas tēzes centrālajiem medijiem. Cik daudz cilvēku piedalīsies, kādi jautājumi tiks izskatīti – tas viss ir otršķirīgi. Un varam prognozēt, ka Dienvidosetija un Abhāzija tāpat atzīs šī referenduma rezultātus.”

Tikmēr Krievija ir paziņojusi par 40 Vācijas diplomātu izraidīšanu no valsts, tādējādi atbildot uz identisku Vācijas rīcību. Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka izteikusies, ka šāds solis bija gaidāms, piebilstot, ka izraidītie krievu diplomāti ar diplomātiju nebija nodarbojušies nevienu dienu, taču vācu diplomāti neko sliktu nebija nodarījuši.

Arvien aktīvāk tiek diskutēts arī par nākamo Eiropas Savienības sankciju paketi, un Ukrainas Ārlietu ministrija īpaši uzstāj, ka beidzot būtu pienācis laiks sankcijas vērst arī pret Krievijas naftas eksportu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti