Par to, ka Igaunija ir paredzējusi līdz gada beigām atteikties no dabasgāzes importa, ceturtdien valdības sēdē paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Pēc viņas vārdiem, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nav pieļaujams, ka tiek finansiāla atbalstīta Krievijas militārā mašinērija.
Lai izvirzītos mērķus sasniegtu, tiks izveidotas sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanas iespējas un tiks iepirktas nacionālās gāzes rezerves vienas teravatstundas apmērā. Šīs gāzes rezerves plānots uzglabāt Inčukalna gāzes krātuvē.
“Turpinoties Ukrainas krīzei un sankcijām pret energoresursu piegādātājiem, mēs aktīvi strādājam pie tā, lai tiktu garantēta mūsu energodrošība. Mēs esam atbalstījuši lēmumu izveidot Igaunijā infrastruktūru sašķidrinātās gāzes saņemšanai, lai tādējādi neatbalstītu Krieviju, maksājot tai par gāzi. Mēs esam pilnvarojuši Ekonomikas ministriju virzīties šajā jautājumā uz priekšu un lai jau drīzumā mēs varētu saņemt sašķidrināto gāzi. Un, lai mēs būtu neatkarīgi no Krievijas gāzes piegādēm, mēs runājam par sašķidrinātās gāzes termināli un sadarbību ar Somiju un Latviju,” skaidroja Kallasa.
Kā ir paziņojis Somijas ekonomikas ministrs Mika Lintile, efektīvākais veids, kā apgādāt abas valstis ar nepieciešamo gāzi, būtu peldošā sašķidrinātās gāzes termināļa izveide.
“Igaunijas un Somijas apgāde ar dabasgāzi ir ļoti lielā mērā atkarīga no Krievijas, tāpēc pašreizējā nestabilajā laikā ir nepieciešams sagatavoties tam, lai atteiktos no Krievijas gāzes. Ar mūsu ziemeļu kaimiņiem mēs sarēķinājām, ka pats prātīgākais lēmums būtu apvienot savus centienus un nodrošināt gāzes piegādes abām valstīm, jau šogad izmantojot kopīgu sašķidrinātās gāzes termināli,” skaidroja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.
Šis plāns paredz, ka Somija Inkoo ostā un Igaunija Paldisku ostā izvietos nepieciešamās tauvošanās piestātnes, pie kurām būs iespējams piestāt peldošajam sašķidrinātās gāzes terminālim. Nākotnē tā atrašanās vieta būs atkarīga no tirgus prasībām un nepieciešamajiem apjomiem, taču lielākoties terminālis atradīsies Somijā. Abas valstis maksās par tā īri, un sākotnējie aprēķini liecina, ka šāda termināļa īre Igaunijai izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro. Tāpēc šī plāna īstenošanai dzīvē ir piesaistīti gāzes tīklu operatori “Elering” un “Gasrid”.
„Elering” vadītājs Tāvi Veskimegi paziņojis, ka Paldisku ostai valsts ziemeļos līdz 1.novembrim ir jābūt gatavai saņemt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Lai netālu no Tallinas esošā Paldisku osta rudenī varētu uzņemt sašķidrinātās dabasgāzes termināli, tur būs jāizbūvē speciāla tauvošanās piestātne.
Veskimegi norādīja, ka tas būs jāizdara rekordīsā laikā, jo parasti šādas infrastruktūras izveidošanai ir nepieciešams daudz ilgāks laiks. Piemēram, Vācijā, kas plāno sev nodrošināt divus sašķidrinātās dabasgāzes termināļus, tauvošanās piestātņu būvniecība prasīšot divus līdz trīs gadus.
Pašlaik Igaunija un Somija arī meklējot atbilstošu peldošo sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas atbildīs abu valstu prasībām.
Tikmēr 11 Eiropas valstis kopīgā paziņojumā ir aicinājušas aktivizēt pāreju uz atjaunojamo enerģiju un paātrināt energoefektivitātes vairošanas pasākumus. Austrijas, Vācijas, Dānijas, Somijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Zviedrijas, Slovēnijas un arī Latvijas kopīgajā paziņojumā norādīts, ka strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem kā lētāku un drošāku enerģijas avotu, ļaus daudz efektīvāk pasargāt patērētājus no straujiem cenu kāpumiem.
11 valstu paziņojumā arī uzsvērts, ka Ukrainas kara laikā Eiropa ir izrādījusi nepieredzētu vienotību, tāpēc tāda pati vienotība būtu nepieciešama, pēc iespējas ātrāk atsakoties no Krievijas piegādātajiem fosilajiem kurināmajiem un pēc iespējas straujāk tuvojoties izvirzītajiem klimata neitralitātes mērķiem.
