Kaujas un uzbrukumi

• Pēdējās diennakts laikā Ukrainā nav notikušas plašas militāras operācijas. Ukrainas bruņotie spēki vēsta, ka dienvidu virzienā ienaidnieks nostiprinājies aizsardzības pozīcijās un neveica aktīvas operācijas Hersonas un Mikolajivas apgabalos. Taču apšaudītas vairākas apdzīvotas vietas, bet cietušo, par laimi, nav.
• Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudījis arī Odesu, nogalināts kāds 15 gadus vecs pusaudzis. Savukārt Hersonas apgabalā izjaukts Krievijas armijas vienības mēģinājums ieņemt novērošanas posteni.
• Avdijivkas pilsētā otrdien Krievija apšaudīja koksa ķīmijas rūpnīcu. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka 10 cilvēki nogalināti, vismaz 15 ievainoti.

• Rietumvalstu solītais smagais bruņojums Ukrainas bruņotajiem spēkiem mainīs situāciju frontē, un Ukraina pat varētu sākt ofensīvu pret iebrucējiem, prognozēja drošības pētnieks Toms Rostoks un NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

Civiliedzīvotāji 

• Kopš Krievijas agresijas sākuma 24. februārī Ukrainu pametuši kopumā vairāk nekā 5,5 miljoni kara bēgļu. Vairāk nekā 20 tūkstoši no tiem ieradušies Latvijā.

• Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pārsniedzis 3150 cilvēkus. Nedaudz vairāk ir guvuši ievainojumus, paziņoja ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde. Tie ir tikai sākotnējie dati, jo saņemt apstiprināmu informāciju no apdzīvotām vietām un teritorijām, kurās turpinās aktīvā karadarbība, pašlaik nav iespējams.

• Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus, pavēstījusi Ukrainas ģenerālprokuratūra

• Kopš nedēļas nogales turpinās centieni no Mariupoles un ielenktā uzņēmuma “Azovstaļ” teritorijas izvest tur iesprostotos civiliedzīvotājus. Zaporižjā otrdien ieradās autobusu kolonna ar vairāk nekā 100 cilvēkiem, kas evakuēti no Mariupoles. Pēc cilvēku daļējās evakuācijas „Azovstaļ” teritoriju turpina apšaudīt gan no gaisa, gan ar tankiem, gan artilērijas sistēmām uz karakuģiem. Otrdien pēcpusdienā tika saņemtas ziņas, ka Krievijas karaspēks atsācis mēģinājumus ieņemt rūpnīcas teritoriju.

• Mariupoles mērs Vadims Boičenko vēsta, ka "Azovstaļ" teritorijā vēl uzturas vairāk nekā 200 civiliedzīvotāju.

• Karā Ukrainā gājuši bojā vismaz 10 žurnālisti. Preses brīvības dienā godinām viņus.

• Jau kādu laiku Ukrainā ir vērojams degvielas trūkums, un rindas uz degvielas uzpildes stacijām brīžiem stiepjas simtiem metrus, ja ne kilometrus. Kā pauda Ukrainas Drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Daņilovs, izskaidrojums šādai degvielas krīzei ir ļoti vienkāršs – degvielas uzpildes staciju operatori nebija pareizi aprēķinājuši iespējamo klientu skaitu. Proti, degvielas piegādātāji nebija rēķinājušies ar tik lielu Ukrainas iedzīvotāju patriotismu, tik drīz atgriežoties savās dzīvesvietās. Cilvēki atgriežas, un viņiem nepieciešama arī degviela. Daņilovs arī paudis cerību, ka situācija drīzumā stabilizēsies. 

Starptautiskie notikumi

• Mediji vēsta, ka Lielbritānija piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas.

• Dānija kļuvusi par pirmo Ziemeļvalsti, kas no jauna atvērusi vēstniecību Kijivā. Dānijas karogu virs vēstniecības ēkas Kijivā pacēla ārlietu ministrs Jepe Kofods, norādot , ka tas ir svarīgs atbalsta solis Ukrainai. Vēstniecībā sākotnēji strādās mazāks darbinieku skaits  nekā parasti, bet pakāpeniski tas tiks palielināts. Tomēr Dānijas valdība pagaidām neiesaka saviem pilsoņiem apmeklēt Ukrainu bīstamās situācijas dēļ.

• Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti. Vēstniecības pilnvarotā lietvede Kristīna Kvīna solīja sniegt visu iespējamo atbalstu Ukrainas valdībai, bet līdz šī mēneša beigām atgriezties Kijivā.

• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis pastiprināt sankcijas pret Maskavu. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas. Zelenska paziņojums izskanēja laikā, kad Eiropas Savienībā notiek aktīvas diskusijas par jauniem ierobežojumiem, un Eiropas Komisija sola iepazīstināt ar jaunāko sankciju paketi.

• Lai arī Krievijas amatpersonas ir izteikušās, ka karadarbība Ukrainā netiek piesaistīta kādam konkrētam datumam, Rietumu politiķi un eksperti uzskata, ka Kremlis darīs visu iespējamo, lai maksimāli propagandas mērķiem izmantotu 9. maiju.

• Pāvests Francisks atklāja, ka jau marta vidū paudis aicinājumu tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš esot gatavs atbraukt uz Maskavu, lai mēģinātu apturēt  karu Ukrainā.

• Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils otrdien sprediķī Maskavā izplatīja bezkaunīgus melus, ka Krievija nevienam neesot uzbrukusi.

  “Mēs ne ar vienu negribam karot, Krievija nekad nevienam nav uzbrukusi. Tas ir brīnums, ka dižena un varena valsts nevienam nav uzbrukusi, tikai aizstāvējusi savas robežas,” teica patriarhs Kirils, kurš jau gadiem ilgi apkalpo Putina režīma intereses.

Kas notika 2. maijā 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.