Pēc gandrīz visu vēlēšanās nodoto balsu saskaitīšanas “Fidesz” ir pārliecinošā vadībā ar 53% iegūto balsu. Savukārt otrajā vietā ar 35% ierindojusies sešu opozīcijas partiju Demokrātiskā koalīcija.
Kā pēc vēlēšanu noslēguma, uzrunājot savus atbalstītājus, paziņoja Viktors Orbāns, viņa partija ir guvusi milzīgu uzvaru. Tik milzīgu, ka to varbūt var redzēt no Mēness un pilnīgi noteikti no Briseles. Pēc viņa vārdiem, tieši Eiropai arī tiekot nosūtīts galvenais vēstījums: kristīgā demokrātija ir uzvarējusi un tā nav nekāda pagātne, bet gan nākotne.
“Draugi. Atcerieties, ka šajā pasaulē, protams, mums ir ne tikai pretinieki, bet arī draugi, kas ir darījuši visu mūsu uzvarai. Mēs no sirds domājam par saviem amerikāņu draugiem, poļiem, itāļiem, spāņiem, serbiem, slovākiem un austriešiem, kuri mums ir palīdzējuši pēdējo mēnešu laikā. Mēs šo uzvaru veltām arī viņiem, jo tā nav tikai mūsu uzvara.
Tā ir arī viņu uzvara, jo visa pasaule šodien Budapeštā var redzēt, ka Kristīgās demokrātijas politika, konservatīva pilsoniska politika un patriotisma politika ir uzvarējusi. Un mēs nosūtām vēstījumu Eiropai, ka tā nav pagātne. Tā ir nākotne. Un tā būs mūsu nākotne,” sacīja Orbāns.
Orbānam šo uzvaru īpašu padara fakts, ka 2010. gadā, kad ”Fidesz” aizsāka savu pašreizējo valdīšanu, partija uzvarēja daļēji apvienoto opozīciju, bet šoreiz uzvarēja pat vēl vairāk konsolidētos opozīcijas spēkus. Turklāt sākotnēji prognozētā dažu procentu pārsvara vietā ir gandrīz 18procentpunktu pārsvars.
Orbāns uzrunā uzsvēra, ka pret “Fidesz” esot bijuši sazvērējušies ne tikai vietējie opozicionāri, bet arī visi starptautiskie varas centri. Un, nevarot nepieminēt savu lielāko ienaidnieku, Viktors Orbāns norādīja, ka ieguldīšana Ungārijas kreisajos spēkos ir izrādījusies sliktākā Sorosa onkuļa investīcija.
Kā norāda vairāki eksperti, Ungārijas vēlēšanu sistēma, vēlēšanu apgabalu izveide, mediju kontrole – viss ir izdarīts tā, lai "Fidesz" uzvarētu arī visās nākamajās vēlēšanās. Pie tam komplektā ar Orbāna dāsno sociālo programmu un cenas ierobežojumiem degvielai un pārtikai, kas tika noteikti pirms vēlēšanām.
Tika paceltas algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, pensionāri tika pie 13. pensijas, līdz maijam noteikta benzīna cena, ko tirgotāji nedrīkst pārkāpt (apmēram 1,30 eiro litrā), augstās inflācijas dēl noteikta augšējā cenas robeža sešiem pārtikas produktiem, tai skaitā gaļai, cukuram, miltiem, tiek dotēti mājsaimniecību komunālie maksājumi.
Tādēļ liela daļa Ungārijas sabiedrības nevēlas pārmaiņas un turpina atbalstīt esošo premjerministru. Arī Orbāna draudzība ar Putinu un karš Ukrainā šo atbalstu neietekmēja.
"Atšķirībā no tā, ko daudzi prognozēja pirms vēlēšanām, ka varbūt Krievijas brutālais karš Ukrainā kaut kādā veidā mainīs cilvēku attieksmi – tas ir izrādījies par labu tieši "Fidesz" partijai un Orbānam, jo ļoti aktīvi priekšvēlēšanu kampaņā tieši pēdējā mēneša laikā tika izmantoti naratīvi par miera un kara pretnostatījumu – sakot, ka balsojot par "Fidesz", jūs balsojat par mieru, par stabilitāti Ungārijā, turpretim, ja jūs nobalsojat par opozīcijas partijām – tad var gadīties, ka Ungārija tiek ierauta militārā konfliktā," stāsta Latvijas vēstniece Ungārijā Agnese Kalniņa.
Opozīcijas sakāve
Tikmēr opozīcijas partiju minimālais plāns novērst valdošās partijas absolūto vairākumu parlamentā nav sasniegts. Opozīcija premjera amata kandidāts Pēters Marki Zajs pat nav uzvarējis savā vēlēšanu apgabalā.
Marki Zajs pauda gan šoku, gan vilšanos par vēlēšanu iznākumu. Viņš uzsvēris, ka visi rēķinājās ar nevienlīdzīgu cīņu, taču šis iznākums nebūtu iespējama bez “Fidesz” izveidotās politiskās sistēmas, pēdējos gados mainītajiem vēlēšanu sistēmas likumiem un milzīgās valsts mediju propagandas. Tieši tāpēc šīs vēlēšanas esot grūti uzskatīt par godīgām un brīvām, jo “Fidesz” esot uzvarējusi ar melu un naida kampaņu, kā arī opozīcijas faktisku apklusināšanu sabiedriskajos medijos.
“Es negribu slēpt savu vilšanos un savas skumjas. Mums ir jāatzīst, ka šajās vēlēšanās uzvarēja propaganda. “Fidesz” nav ne godīga, ne taisnīga partija. Šajā situācijā ir jāatzīst, ka diemžēl mēs redzam, ka mūsu valsts iet ne pa pareizo ceļu, ne to ceļu, kuru mēs būtu gribējuši,” sacīja Marki Zajs.
"Tas ir šoks, un es domāju, ka tas nav pārspīlēti, ja es teikšu, ka tas, kas notika vakar, ir Ungārijas nacionālā traģēdija," stāsta partijas "Jobbik" viceprezidents Mārtons Ģuņģuši.
"Scenārijs, ka Viktors Orbāns pēc šādiem 12 gadiem ir ieguvis 2/3 vairākumu un ka tās sabiedrotie ekstrēmi labējā partija “Mūsu Dzimtene” arī ir iekļuvusi Ungārijas parlamentā – tas ir šokējoši."
Marki Zajs norādījis, ka tuvākie gadi būs ļoti grūti, taču opozīcija darīs visu iespējamo, lai aizsargātu tos, pret kuriem “Fidesz” varētu vērst savu agresiju, tostarp seksuālajām minoritātēm.
Vienlaikus viņš pauda, ka par spīti bezcerīgajam zaudējumam mierinājumu sniedz apziņa, ka vēl pēdējā brīdī pirms balsojuma viņi lika Viktoram Orbānam nervozēt par iespējamo varas zaudēšanu. Opozīcijas kandidāts pieminējis arī pēdējā laikā sasāpējušo Ukrainas kara jautājumu, norādot, ka opozīcijai ir jāturas kopā un jādara viss iespējamais, lai atjaunotu Ungārijas labo vārdu pasaulē.
Vēlēšanu rezultāti pārsteidza arī vienas no vienotās opozīcijas partijām – labējās “Jobbik” – viceprezidentu Mārtonu Ģuņģuši: “Tas ir šoks. Un es domāju, ka tas nav pārspīlēti, ja es teikšu, ka tas, kas notika vakar, ir Ungārijas nacionālā traģēdija.
Bet es arī domāju, ka mēs pārāk zemu novērtējām režīma spēku.
Secinājums varētu būt, ka pie šādiem noteikumiem, kādus Viktors Orbāns un “Fidesz” ir ieviesuši, ir neiespējami sacensties ar “Fidesz” un Orbāna valdību.”
Attiecības ar Ukrainu
Pirms vēlēšanām Viktors Orbāns asi tika kritizēts par to, ka nevēlas pilnībā saraut savus kontaktus ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un nevēlas sniegt militāru palīdzību Ukrainai, faktiski kļūstot par tādu kā izstumto Rietumu kopienā. Orbāns bija paudis, ka pret viņu bija sazvērējušies visi un pēdējais no šiem visiem esot bijis tieši Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Šī uzvara paliks atmiņā līdz mūža galam, jo mums bija jācīnās ar lielāko pārspēku: kreisie pašu mājās, internacionālie kreisi spēki ārzemēs, Briseles birokrāti, Sorosa impērija ar visu savu naudu, starptautiskie mediji un galu galā pat Ukrainas prezidents," pavēstīja Orbāns.
Orbāns ir vienīgais Eiropas valsts līderis, kas savu ienaidnieku sarakstā ierindojis Zelenski. Ungārija jau tagad starptautiskajā vidē nokļuvusi teju pilnīgā izolācijā, jo pat Višegradas bloka valstis un agrāk draudzīgā Polija vairs nav kopā ar Ungāriju.
Latvijas Radio pirmsvēlēšanu laikā uzrunāja iedzīvotājus Budapeštā, un daudzi atzina, – Ukrainas faktors, lai arī pēdējās dienās pārņēma kampaņas dienaskārtību, tam tomēr nebija lielas nozīmes, jo cilvēki jau savu izvēli bija izdarījuši. Turklāt Orbāns apgalvojis, ka šis nav ungāru karš, ka viņi nedarīs neko, lai netiktu ievilkti tajā.
Turklāt attiecībā uz Ungārijas un Ukrainas attiecībām jāatgādina, ka jau gadiem tās nav draudzīgākās. Tagadējais Aizkarpatu apgabals savulaik bija daļa no Austroungārijas impērijas, un tajā joprojām dzīvo aptuveno 150 tūkstoši etnisko ungāru. Ungārija pēdējos gados īpaši ir norādījusi, ka Kijiva kavē Aizkarpatu reģiona kulturālo attīstību, iestājoties par obligāto izglītību ukraiņu valodā.
Arī svētdien uzvaras runā Viktors Orbāns aicināja savus tautiešus Aizskarpatos turēties, jo tēvzeme esot ar viņiem.
Ungārija jau tagad starptautiskajā vidē nokļuvusi teju izolācijā, jo Višegradas pakta valstis un agrāk draudzīgā Polija vairs nav kopā ar Ungāriju. “Polijas valdības locekļi ir ļoti asi kritizējuši Viktoru Orbānu un Ungārijas valdību par to attieksmi pret Krieviju un Ukrainu. Manuprāt, tas būs Viktora Orbāna ārpolitikas lielākais izaicinājums, kā rīkoties šādā izolācijā, jo ne tikai ilgtermiņā, bet arī vidējā termiņā, viņiem ir ļoti nepieciešams Polijas atbalsts,” norādīja domnīcas “Political Capital” vecākais analītiķis Bulču Hunjadi.
Referendums
Noslēgumā vien jāpiebilst, ka opozīcijai un pilsoniskajiem aktīvistiem ir izdevies gūt arī nelielu uzvaru, panākot, ka valdības ierosinātais referendums par seksuālo minoritāšu tiesībām un bērnu seksuālās izglītības ierobežošanu skolās nav savācis pietiekami daudz balsu, lai to varētu uzskatīt par notikušu.
Šis balsojums Ungārijas oficiālajos medijos īpaši netika reklamēts, taču opozīcijas spēki un dažādas pilsoniskās un cilvēktiesību organizācijas aicināja balsot tā, lai referendums netiktu atzīts par notikušu.
Valdošā partija “Fidesz” ir teikusi, ka it kā plāno šo likumu pārmainīt. Taču jāskatās, vai pēc tik pārliecinošas uzvaras un spējas atkal parlamentā pieņemt lēmumus vienpersoniski šie solījumi tiks pildīti.
