Turpinoties aktīvai karadarbībai Ukrainas austrumu daļā, arvien biežāk izskan apgalvojumi, ka tuvākā nedēļa vai dažas nedēļas varētu būt lūzuma punkts turpmākajā karadarbībā.
Daži eksperti uzskata, ka izdevīgākā pozīcijā pēc Rietumvalstu piešķirtā smagā bruņojuma saņemšanas nonāks tieši Ukrainas bruņotie spēki, kuri pēdējo dienu laikā ir atbrīvojuši vairākas apdzīvotās vietas Hersonas tuvumā. Taču netrūkst arī ekspertu, tostarp militāro ekspertu no Igaunijas, kuri uzskata, ka pašlaik izdevīgāka situācija ir Krievijas spēkiem, kuri Harkivas tuvumā cenšas pārraut frontes līniju, lai ielenktu ukraiņu spēkus un izveidotu tā dēvēto katlu.
Tas ļautu arī drīzumā pārņemt kontroli par Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvajām robežā. Ukrainas ģenerālštābs gan apgalvo, ka pagaidām šie mēģinājumi nav vainagojušies ar panākumiem.
Ukrainas vadība gan ir pārliecināta par savu spēku spējām, kā arī pretinieka vājajiem punktiem. Tā, piemēram, Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs norādīja, ka pēdējās dienās aktīvi klausās pārtvertās krievu karavīru telefona sarunas un tās liecina gan par aizvien vairāk jūtamo personāla trūkumu, gan par morālo pagrimumu.
Viņš sacīja: "Man ir sajūta, ka Krievija šeit mirst. Vārda vistiešākajā nozīmē, jo bojā iet 50-70 procenti vienību karavīru. Otrkārt, Krievija mirst morāli. No vecākajiem virsniekiem līdz ierindniekiem masveidā izskan apgalvojumi, ka neko nevajag, nevienam neticam, gribam tikai pietiekami salaupīt un mājās. Tiek propagandētas zemākās vērtības. Krievijas armijas sabrukums pārsniedz visu, ko varētu iedomāties. Daži komandieri pat saka, ka esot nošāvuši dažus panikā krītošos karavīrus – nepalīdzot. Tā kā, krievu karavīriem ir jāsaprot viens – ja viņus nenogalinās ukraiņi, nogalinās pašu komandieri. Un arvien vairāk ir jūtams viens – karavīri nesaprot, kāpēc viņi karo."
Arestovičs arī pastāstījis, ka ir saņemtas ziņas par savstarpējiem konfliktiem Krievijas spēku rindās.
Piemēram, ir informācija par sadursmēm starp burjatu karavīriem un izslavētajiem čečenu "kadiroviešiem", kuri neesot spējuši sadalīt salaupīto. Apšaudēs uzvarējuši esot burjati.
Par to, ka Krievija pārkāpj arī citas morālās un juridiskās normas, paziņojusi arī Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Viņa informēja, ka Krievija esot mēģinājusi apmainīt iepriekš sagūstītus un par ķīlniekiem turētus ukraiņu civiliedzīvotājus pret krievu militārpersonām. Pēc viņas vārdiem, šāda rīcība ir Ženēvas konvencijas pārkāpums. Vereščuka arī norādījusi, ka pašlaik dažādos Krievijas cietumos un ieslodzījuma vietās atrodas aptuveni tūkstotis ukraiņu civiliedzīvotāju, bet tiem, kurus izdodas atbrīvot, ir redzamas gan spīdzināšanas pazīmes, gan Krievijā veiktas amputācijas.
Tikmēr, kā intervijā Ķīnas ziņu aģentūrai "Xinhua" paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ja kāds vēlas pašreizējā konflikta ātrāku atrisinājumu, ASV un citām NATO valstīm ir jāpārtrauc piegādāt Ukrainai bruņojums.
Ukrainas delegācijas vadītājs sarunās ar Krieviju Davids Arahamija savukārt informējis, ka Ukraina pašlaik izstrādā plānus dažādiem karadarbības attīstības scenārijiem.
Viņš uzsvēris, ka visiem, protams, gribētos uzvarēt pēc iespējas ātrāk, taču
pasaules pieredze liecina, ka ir ļoti maz militāru konfliktu, kas ir beigušies dažu nedēļu vai mēnešu laikā.
Arī ASV Valsts departaments ir izteicies, ka cerību uz šī konflikta atrisināšanu diplomātiskā veidā faktiski nav, tāpēc ir jārēķinās uz kara turpināšanos līdz uzvarošām beigām.
