Kultūras ziņas

Turpinās "Lielās lasīšanas" balsošana

Kultūras ziņas

Balva par mūža ieguldījumu mūzikā - Regīnai Frinbergai

Pasaku zinātne

Vācu profesors ieradies Rīgā popularizēt pasakas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pasakas ir teksti, kas ir mūsu kultūras pamatā, tās mēs zinām jau kopš bērnības. Tos pēta arī zinātnieki, kas palīdz saprast, kā un kāpēc mēs pasakas – iespējams, paši to neapjaušot – pielietojam ikdienā. Lai iepazīstinātu ar pasaku daudzveidību un šī fenomena popularitāti pasaulē, Rīgā ieradies viens no vadošajiem pasaku pētniekiem pasaulē Hanss-Jergs Uters.

Profesors Uters jau četrdesmit gadu strādā pie pasaulē vērienīgākās pasaku enciklopēdijas – tajā lasāms gan par pasaku motīviem un tēliem, kā arī pētniekiem un mutvārdu folkloras vācējiem, tostarp mūsu Pēteri Šmitu. Ar enciklopēdiju iespējams iepazīties Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkā.

Mana galvenā interese ir pētīt ne tikai pasakas, bet arī anekdotes, leģendas un tā tālāk. Mēs uzturam kontaktus ar pētniekiem daudzviet pasaulē, darām to jau vairāk nekā divdesmit gadus. Piemēram, kad sākām sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, mūsu Getingenes institūtam daudz palīdzēja pētnieka Kārļa Arāja darbs,” stāsta Getingenes Zinātņu akadēmijas profesors Hanss-Jergs Uters.

Pašreiz tiek turpināta Pētera Šmita latviešu tautas pasaku apkopojuma digitalizācija, pie tam – Latvijas folkloras krātuves vietnē lfk.lv tās ir lasāmas arī vācu valodā.

„Kad es aizbraucu uz Getingeni, kur ir viens no pasaules lielākajiem pasaku pētniecības centriem, tad Hanss-Jergs Uters mani aizveda uz pagrabiņu, un tur stāvēja dažādu tautu pasakas pārtulkotas vāciski, lai pētnieki varētu visu to salīdzināt. Un vislielākais tulkojums bija no Latvijas – 33 kastītes, 10 000 lappuses. Es jautāju – kā tas pie jums ir nokļuvis? Izrādās, neviens nezināja,” atklāj LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Guntis Pakalns

Tālākie pētījumi atklājuši, ka par šo darbu varam būt pateicīgi trimdas latviešu entuziasmam. Krājums vēl arvien atrodas Getingenē, un tā pilnīga apzināšana, norāda Guntis Pakalns, ir atkarīga no veiksmīgas finansējuma piesaistes.

Tikšanos ar pētniekiem rīko Baltijas-Vācijas augstskolu birojs, kura nākamie rīkotie pasākumi gaidāmi februāra vidū. Tad – vācu pētnieku lekcijas gan par kuģniecības vēsturi, gan par pārmaiņām darba tirgū Eiropā un Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti