Tieši cik investoru šobrīd vēlas vēja enerģiju attīstīt Kurzemē, KEM nenosauc, bet interese ir lielāka nekā citos reģionos. Iemesls ir ne tikai vējaināka piekraste, te ir izbūvēta arī 330 kilovoltu gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnija, kuras stratēģiskais mērķis ir uzņemt arī saražoto vēja enerģiju.
"Ir saņemti pieteikumi uz pieslēgumiem pārvades līnijām, un mēs skatāmies, ka vismaz trešā daļa Latvijas atļauju ir izsniegtas tieši Kurzemē," atzina KEM parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.
Lai arī ne vienam vien šķiet, ka šobrīd vēja parku projekti ir sasteigti un viss notiek pārāk ātri, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) sacīja – mēs jau esam nokavējuši.
"To, ka vispār vajadzētu vairāk vēja, saules parku, mēs sapratām tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Diemžēl mēs rīkojamies pārāk gausi,"
uzskata LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Diskusija pulcēja vairāk nekā 70 dažādu nozaru uzņēmēju, enerģētikas ekspertu un citu interesentu. Arī te viedokļi dažādi. Uzņēmējs Aivars Bergmanis piekritis nelielā daļā sava meža ienākt vēja enerģijas attīstītājam.
"Man nav tādas naudas, lai es uzbūvētu savā mežā normālu ceļu, lai es varu iebraukt. Šis ir viens gadījums, kad tas var notikt, jo, lai uzstādītu šādus ģeneratorus, pirmais, kas ir jāuzbūvē, ir ceļi. Un to viņi apņemas darīt," skaidroja Bergmanis.
Kāds kokrūpnieks atzina, ka viņš ar savu produkciju dārgās elektrības dēļ nespēj konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem.
Lielu daļu atnākušo cilvēku uztrauca tūrisma nozares attīstības ierobežošana, arī ainavas negatīvas izmaiņas un ietekme uz dabu un cilvēku veselību.
"Par samērīgumu, jo viens ir tas, cik daudz, kādā attālumā. Tas, ka ir 800 metru no dzīvojamām mājām, man šķiet vispār anormāli. Es neticu, ka ir tāda ietekme izvērtēta uz katru cilvēku atsevišķi, kā ietekmē šī vibrācija, kā ietekmē šī mirgošanās un viss pārējais," pauda Alsungas iedzīvotāja Kristīne Čīma-Alsberga.
Kā Latvijā attīstīsies vēja enerģijas iegūšana, vēl nav zināms, jo ir dažādi ierobežojumi, ne tikai iedzīvotāju iebildumi, ietekmes uz vidi un ainavu novērtējums. Aizsardzības ministrija ir izveidojusi karti, kurā ir svarīgas teritorijas valsts aizsardzībai. Latvija iedalīta trīs krāsu sektoros. Zaļajā zonā vēja parku būvniecība ir pieļaujama, dzeltenajā zonā – izvērtējama, savukārt sarkanajā – nav iespējama. Redzams, ka Kurzemē zaļās zonas ir maz.
"Var teikt, ka visa teritorija ir noklāta ar vieniem ierobežojumiem, un diemžēl tāda ir šobrīd situācija. Bet valstī ir jāattīstās, enerģētika ir stūrakmens, lai attīstība notiktu, un neatkarība, tieši energoresursu neatkarība ir šobrīd vissvarīgākais, kas mums ir jāpanāk. Mēs nākamajā gadā beidzot atvienojamies no Krievijas tīkla, sinhronizējamies ar kopēju Eiropas tīklu," skaidroja KEM pārstāvis.
Šobrīd vēja parku attīstītāji Latvijā pārvades tīklā ir rezervējuši 6040 MW, no kuriem 59% veido saules elektrostacijas, 15% – vēja elektrostaciju, bet dažāda veida hibrīda projekti ir 26%.
