Lai arī Latvijas valsts labā pulkvedim Oskaram Kalpakam sevi pierādīt izdevās vien neilgu laiku, viņa personība kļuvusi par simbolu pašaizliedzībai, patriotismam un cilvēciskumam. Airītes – vieta, kur pirms 105 gadiem 6. martā pārstāja pukstēt viņa sirds, – nu kļuvusi ne tikai par muzeju. Tā tiek attīstīta, lai arvien vairāk ciemiņu iepazīstinātu ar Latvijas karavīru dažādos laikaposmos un valstīs. Šogad pirmo reizi pamati tika likti tradīcijai šo piemiņas brīdi papildināt ar zinātniskajiem lasījumiem par latviešu karavīru svešumā 20. un 21. gadsimtā.
"Latvieši bija ne tikai arāju tauta, bet vienmēr blakus arklam latvieši turējuši godā arī zobenu.
Varbūt ar tādu nelielu uzsvaru arī šodienas pasākums ir vērsts," sacīja Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs.
Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere uzsvēra, ka šobrīd viens no galvenajiem mērķiem ir tieši sabiedrības izglītošana: "Mēs vēlamies mūsu speciālistu zināšanas aizvest arī uz reģioniem."
Latviešu karavīrs karojis teju vai visās pasaules malās no Kubas līdz Korejai un Vjetnamai. Pētnieks Kristaps Pildiņš norādīja – lai arī kādi iemesli latviešu karavīrus aizveda uz citām zemēm, piemēram, bēgot no Padomju Krievijas represijām pēc Otrā pasaules kara, viņi vienmēr kaujās izcēlušies ar drosmi; vai tas bijis Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš, Latvijas Neatkarības karš, un šajā ziņā arī visi Aukstā kara konflikti gan Vjetnamā, gan Korejā, gan Afganistānā un citviet.
Ar reāliem stāstiem par piedzīvoto un iegūto misijās Irākā un Afganistānā dalījās Latvijas bruņoto spēku pārstāvji.
"Spēja darboties ar dažādām kultūrām, dažādām arī ticībām. Cilvēkiem, kas nāk no pavisam savādākiem sociālajiem slāņiem, un pāri visam laikam tā mana spēja nolikt malā savu ego, saprast, kāda ir mana misija. Tad nu viņai arī kalpot," pauda Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks, pulkvežleitnants Edmunds Svenčs.
Klausoties karavīru stāstos un veicot dažādus uzdevumus, šī diena bija kā dzīva vēstures stunda arī jauniešiem.
"Mēs atceramies tos, kas aizstāvēja mūs, un mēs viņus godinām. Mums jāskatās uz viņiem kā līderiem, un es aicinu ikvienu būt šādiem patriotiskiem un aizstāvēt savu valsti," aicināja jaunsargs no Saldus Raivo Žuravļovs.
Savukārt Ralfs Krūmiņš atzina, ka svarīgi ir zināt par Oskara Kalpaka varonību, arī viņš pats ir izvēlējies drosmīgu profesiju – ugunsdzēsējs glābējs.
"Turpinām ģimenes koku – opis bija ugunsdzēsējs, tētis ugunsdzēsējs, un tagad mana kārta kļūt par ugunsdzēsēju, jo dažreiz ir jāglābj cilvēki," sacīja Ralfs Krūmiņš, topošais ugunsdzēsējs glābējs no Saldus tehnikuma.
Šobrīd muzeja ēku komplekss jau ir papildināts ar kaujas priekšposteni, kādi bija starptautisko misiju nodrošināšanai, bet vasarā durvis vērs renovētā saimniecības ēka, kas būs dažādu aktivitāšu centrs.
