Daugavpils teātrī sestdien, 28. oktobrī, pulksten 18.00 Lienas Šmukstes režijā pirmizrādi piedzīvos latviešu psiholoģiskās prozas meistares Regīnas Ezeras stāsti Agneses Rutkēvičas dramatizējumā. Tas ir iestudējums par mīlestību un par to, kas klusībā mutuļo sieviešu dvēseļu dzīlēs.
Pēdējo nedēļu notikumi, kad skolas un pirmskolas izglītības iestādes saņem vēstules ar draudiem, Daugavpilī likuši apsvērt ideju par projekta "Droša skola" ieviešanu. Tas nozīmētu, ka katra no izglītības iestādēm tiktu aprīkota ar drošības sistēmām, ar personu identificēšanu pie skolas, kas ierobežotu tajās ienākt nepiederošām personām. Tāpat iestādēs būtu uzstādītas arī videonovērošanas kameras.
Šonedēļ Augšdaugavas novadā, Kalkūnē, sākusies saules elektrostacijas – Kalkūnes SES – būvniecība. Piesaistot vairāk nekā 10 miljonus eiro, investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" ("Merito") Kalkūnes pagastā plāno izvietot 24 000 saules paneļu. Gadā saules elektrostacija saražos 13 500 megavatstundas elektrības, ar ko pietiks, lai pilnībā nodrošinātu vismaz 6500 Daugavpils apkaimes mājsaimniecību.
Četru valstu – Latvijas, Spānijas, Itālijas un Čehijas profesionālo izglītības iestāžu studenti – topošie radošo industriju profesionāļi kopīgā "MultiGreen" projektā "Radoši cilvēki zaļākām pilsētām" meklēja iespējas, kā rosināt cilvēkus uzlabot dzīves kvalitāti, radoši integrējot mākslu un dabu. Rezultātā Daugavpils "Saules skolā" tapa piecas videofilmas, kurās jaunieši piedāvā savu redzējumu, kā sabiedrībā aktuālas vides tēmas – atkritumu šķirošanu, pamesto dzīvnieku problēmu vai zivju skaita samazināšanos upēs, atspoguļot caur interaktīviem mākslas objektiem pilsētvidē. Divas no šīm videofilmām plūca laurus starptautiskajā konkursā, iegūstot gan otro vietu, gan skatītāju simpātijas balvu.
35 koki tiks nocirsti Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta galvenās ielas – Parka ielas pārbūves laikā. Darbi jau sākušies, bet iedzīvotāji ceļ trauksmi. Pagasta pārvaldē un Augšdaugavas novada domē norāda – ar dokumentiem viss ir kārtībā, darbi saskaņoti, iedzīvotāju apspriede ir notikusi. Bet ciema iedzīvotāji uzskata, ka tiek maldināti. Arī Dabas pārvaldē rodas šaubas, vai ielas pārbūvē būtu jālikvidē visi senie un apmēros lielie koki. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šie koki atrodas īpaši vērtīgajā Višķu ainavu telpā.
Jau ceturto gadu Latgalē pakāpeniski top Kopienas resursu centri, kuros vietējie iedzīvotāji var sanākt kopā uz sarunām, plānot un īstenot pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē un vietējā kopienā, veidojot labāku dzīvi savā pagastā. Aizvadītās nedēļas nogalē divi šādi Kopienas resursu centri atklāti Krāslavas novadā – Dagdā un Priežmalē. Tas ir vēl viens papildu impulss un iespēja dzīvojošajiem laukos aktivizēt savu darbību un īstenot idejas, kas to dzīvi darītu pilnvērtīgāku.
Vientuļu un Pededzes robežpunktu slēgšana uz Latvijas un Krievijas robežas noritējusi sekmīgi, taču uz Latvijas un Baltkrievijas robežas atkal pieaug to cilvēku skaits, kuri atturēti no robežas nelikumīgas šķērsošanas, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
Krāslava ir viena no retajām mazpilsētām Latvijā un vienīgā pierobežā, kura jau vairākus gadus savā pilsētas kultūras namā brīvdienās piedāvā kino seansus.
Pašvaldību nākamā gada budžets nebūs pietiekams, un pašvaldību funkciju izpilde ir apdraudēta vairākās vietvarās, taču vissarežģītākā situācija ir Krāslavas un Augšdaugavas novados. Izskan viedokļi, lai pašvaldības funkcionētu, to nākamā gada budžeta pieaugumam jābūt vismaz 7% apmērā. Krāslavas un Augšdaugavas novados ieņēmumi pieaug tikai par pusprocentu vai 1%.
Latgales Industriālajā tehnikumā Daugavpilī nupat durvis vēris vairāk 1640 kvadrātmetru plašs slēgtā tipa poligons, kurā izveidotas un aprīkotas četras valsts tautsaimniecībā svarīgu profesiju apguves darbnīcas – būvdarbos, būvniecībā, autotransportā un metālapstrādē. Tas ir liels ieguvums 1300 Latgales Industriālā tehnikuma jauniešiem, kuriem līdztekus ar praktisko mācību poligonu šajā mācību gadā uzbūvēta arī mūsdienīga sporta zāle.
Ik gadu līdz ar vēsāka laika iestāšanos Latvijā neiztīrīti dūmvadi un apkures iekārtas kļūst par iemeslu ugunsnelaimēm. Glābējiem nereti nākas doties uz lauku sētam un viensētām, kuru saimnieki nav parūpējušies par savlaicīgu dūmvadu tīrīšanu, nav uzstādījuši dūmu detektorus un līdz kuriem arī glābēju mašīnām ir jāmēro vistālākais ceļš. Nereti šīs ugunsnelaimes rezultējas ar krāsmatās pārvērstiem īpašumiem un bojā gājušiem to saimniekiem. Lai tas nenotiktu, sodrēji no apkures ierīces jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs no 1. oktobra kļuvis par muzeju. Tādējādi papildināta Latvijā akreditēto muzeju saime un tas kļuvis par vienīgo māksliniekam veltīto un viņa vārdā nosaukto muzeju pasaulē. Muzejs ir arī vienīgais Austrumeiropā, kura kolekcijā ir Marka Rotko darbu oriģināli.
Pedagogu trūkums var radīt problēmas Latgales skolās atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves un nodrošināt citas Eiropas Savienības oficiālās valodas mācīšanu. Izteiktāk šo problēmu saskata tieši lauku skolas, kurām jau šobrīd tieši pedagogu trūkuma dēļ ir grūtības nodrošināt pat pirmās svešvalodas – angļu valodas mācīšanu.
Daugavpilī jau vismaz 30 gadus tiek kalti plāni, kā saglabāt pilsētā esošo mitrāju, nekaitējot videi un padarot to vizuāli pievilcīgu cilvēka acij. Pēc pusotra mēneša tie vainagosies ar jauna objekta – purva izziņas takas un purva parka atklāšanu.
Šonedēļ Daugavpilī norisinās starptautiskais glezniecības simpozijs "Marks Rotko 2023". Šogad no dažādām pasaules valstīm glezniecības simpozijā piedalās deviņi mākslinieki, kuri uz divām nedēļām apmetušies Marka Rotko mākslas centrā, lai te radītu savus mākslas darbus. Viens no tiem ir mākslinieks Kevorks Džordžs Kasabjans no Sīrijas. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" viņš un citi mākslinieki dalījās stāstos par savu ceļu līdz Rotko.
Šonedēļ Daugavpilī aizvadīts Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais vakanču gadatirgus, kurā klātienē vienuviet satikās darba devēji un darba meklētāji. Darba devējiem tā ir iespēja atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – piemērotu darbu. Kopumā pasākumā piedalījās 24 darba devēji, piedāvājot vairāk nekā 220 brīvu darbavietu.
Augusta sākumā negaisa laikā smagi cietušais Augšdaugavas novads gaida no valdības kompensācijas par zaudējumiem. Tas nepieciešams, lai nenonāktu līdz bankrota robežai.
"Izcila Rotko centra izstāžu sezonas atklāšana", "Galvenajā lomā – keramika un tās autori", "Krāšņa, noslēpumaina, suģestējoša, formā iespaidīga un pārsteidzoša, saturā dziļpārdomas rosinoša", "Jāredz!". Tā aizvadītās nedēļas nogalē pēc Daugavpilī Marka Rotko mākslas centrā atklātās Latvijas Keramikas biennāles konkursa izstādes "Martinsona balva" publiskajā telpā un klātienē savas emocijas pauda apmeklētāji.
No otrdienas vakara personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) caur Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām. Līdz trešdienas pulksten 8.00 bijis viens auto, kas no Grebņevas kontroles punkta ar Krievijas numurzīmēm centās iebraukt Latvijā, LSM.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Lai arī AS "Pasažieru vilciens" augusta beigās lēma četrus no reisiem starp Daugavpili un Rīgu izpildīt ar ietilpīgākiem vilcieniem, tas nespēj risināt visu pasažieru vajadzības. Tāpēc šobrīd tiek meklēti risinājumi, lai atjaunotu iepriekš nepietiekamās rentabilitātes dēļ zaudētos autobusu komercreisus.
Sākot ar 1. septembri, mainīsies vecāku līdzmaksājuma apmērs Daugavpils valstspilsētas izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās ievirzes un interešu izglītības sporta programmas. Maksa pieaugs no 10 eiro mēnesī līdz 15–20 eiro, atkarībā no sporta veida.
Daugavpils Universitātē jau trešo gadu apmācības sāk topošās medicīnas māsas, savukārt universitātes aģentūra "Daugavpils medicīnas koledža" nupat kā akreditējusi jaunu mācību programmu ārstniecībā. Šo apmācību beidzēji kļūs par sertificētiem neatliekamās medicīnas ārsta palīgiem feldšeriem. Tā ir iespēja Latgales reģionā iegūt medicīnas izglītību tuvāk mājām, savukārt reģiona medicīnas iestādēm – uzņemt praksē un sagatavot sev nepieciešamos speciālistus. Ap 80% medicīnas studiju absolventu paliek strādāt reģionā, puse rod darbu Daugavpils reģionālajā un citās lielākajās slimnīcās novadā. Neraugoties uz mediķu trūkumu, ne visas mediķu apmācības notiek par valsts budžeta līdzekļiem.
Šonedēļ Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" un neatkarīgais Daugavpils medijs "Chayka.lv" Daugavpilī strādā mobilā un sabiedrībai atvērtā redakcijā. Cilvēku, kas piestāj un aprunājas, teltī netrūkst, un viedokļi un stāsti ir ļoti dažādi.
No 22. augusta līdz 26. augustam Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" un neatkarīgā Daugavpils medija "Chayka.lv" žurnālisti nāks tuvāk daugavpiliešiem, vairākas dienas strādājot mobilā, sabiedrībai atvērtā redakcijā.
Vilcienu satiksme no Daugavpils uz Rīgu kļuvusi problemātiska, uz to vērsuši uzmanību pasažieri un Daugavpils dome, jo bijušas situācijas, kad visiem pasažieriem vietas nepietiek. Daugavpils dome nosūtījusi vēstuli uzņēmumam "Pasažieru vilciens" ar lūgumu nepieļaut līdzīgu incidentu atkārtošanos nākotnē un izvērtēt iespēju pilnveidot esošo pārvadājuma modeli starp Rīgu un Daugavpili, paredzot tādus vilcienu sastāvus, kuriem noteikts lielāks maksimāli pieļaujamais pasažieru vietu skaits, vai norīkojot papildu pārvadājuma reisus.
Strauji palielinājies nelegālās robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits no Baltkrievijas puses, tāpēc dzīve Latvijas austrumu pierobežā kļuvusi trauksmaināka, atzinuši pašvaldību vadītāji.
Daugavpils pilsēta un Augšdaugavas novads ir Latgales pašvaldības, kas 7. augusta negaisā cietušas visvairāk – daudzām mājām un saimniecības ēkām ar vēju norauti un krusas vai lūstošo koku dēļ bojāti jumti un fasādes.
Daugavpils Universitātē notiek ne tikai fakultāšu reorganizācija, bet darbu sāks jauns Zinātnes un biznesa sadarbības centrs, uz to tiek liktas lielas cerības, arī finanšu piesaistes jomā augstskolai.
"Mēs esam kā nelielas skrūvītes šajā pasaules politiskajā situācijā, taču arī mēs ko varam," par savu sūtību pierobežā saka mākslinieki, kuri Baltkrievijas pierobežā meklē tiltu uz zudušajām saiknēm starp tautām, ko šķir Daugava, un caur likteņupi sūta vēstuļu vijumu pretējam krastam.
Jau tradicionāli ik augusta ceturtdienu Daugavpili pieskandina festivāla "Muzikālais augusts" daudzveidīgās koncertprogrammas. Šogad festivāla pasākumi norisinās Andreja Pumpura skvērā, Daugavpils Kultūras pilī, Dubrovina parkā un Vienības nama koncertzālē.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta").
