Latvijas IKP trešajā ceturksnī provizoriski palielinājies par 4,8%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 1,3% un pakalpojumu nozarēs par 6,1%.

2021. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,3%.

Ekonomikas ministrijā informēja, ka kopumā 2021. gada trīs ceturkšņos IKP bija par 5,1% lielāks nekā 2020. gada atbilstošajā periodā.

Ministrijas analīze liecina, ka trešajā ceturksnī saglabājās stabils iekšzemes patēriņa pieaugums.

Par to liecina mazumtirdzniecības apjomu pieaugums (jūlijā par 4,4% un augustā par 4% gada griezumā).

Ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš paskaidroja, ka lielā mērā to sekmēja tirdzniecības ierobežojumu sakārtošana un ierobežojumu mīkstināšana. Privāto patēriņu sekmēja gan bezdarba līmeņa samazināšanās, gan vidējās darba algas kāpums.

Nozaru griezumā pozitīvas tendences saglabājās apstrādes rūpniecībā, kur vasaras mēnešos ražošanas apjomu pieauguma tempi gada griezumā katru mēnesi pārsniedza 5%. Pieaugums bija vērojams visās apakšnozarēs. Turpinājās arī strauja eksporta izaugsme – preču eksports faktiskajās cenās augustā bija par 32% un pakalpojumu eksports – par 19% lielāks nekā pirms gada.

Vienlaikus atsevišķās jomās bija vērojams arī aktivitāšu kritums. Piemēram, elektroenerģija un gāzes apgādes nozares apjomi augustā gada griezumā saruka par 31%. Būtiski vasaras mēnešos samazinājās arī ārvalstu tūristu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru. To lielā mērā ietekmēja bāzes efekts. 2020. gada vasarā Latvijā “Baltijas burbuļa” ietvaros ieradās ļoti daudz Lietuvas un Igaunijas ceļotāji, kuru skaits šogad vasarā bija ievērojami zemāks. 

Ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju un ieviestos ierobežojumus, sagaidāms, ka ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes tempi palēnināsies. Ekonomikas ministrijas bāzes scenārija prognozes liecina, ka kopumā 2021. gadā ekonomikas izaugsme var sasniegt 5%. Tomēr, joprojām saglabājas augsta nenoteiktība.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad trešajā ceturksnī tiks publicēts 30. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt