Jau šobrīd maiznīcas cenas saviem izstrādājumiem cēlušas par 10%, bet pēc gadumijas saražotās produkcijas izmaksas var kāpt pat uz pusi. Mazie ražotāji šo spriedzi var neizturēt un aiziet no tirgus.
„Dvinska Plus” ir neliels konditorijas cehs Daugavpilī, kurš ne tik sen bija spiests par 10% celt cenu saražotajam. Uzņēmuma piedāvājumā ir konditoreja, cepumi un kulinārija, mēnesī svara izteiksmē tas ir vairāk par tonnu, kas nonāk visa Latgales reģiona patērētāju grozā.
Uzņēmuma pārstāvji pastāstīja: „Ražojumi iet uz Jēkabpili, Rēzekni, Preiļiem, Līvāniem, Daugavpili. Mums nebija citu variantu, kā paaugstināt cenu. Aptuveni par 10% pacēlām, jo arī izejvielas palika dārgākas, kāpa cena elektroenerģijai, degvielai.”
Cehā viss tiek gatavots ar elektriskajām krāsnīm, patēriņš liels. „15 000 kilovatus [kilovatstundas] mēnesī tērējam. Pasūtītāji mūs saprot, ka cenas ceļas, jo tas jau nav tīri mūsu lēmums. Cena bija jāpaceļ, lai vienkārši mēs varētu turpinātu strādāt,” norādīja uzņēmumā.
To, ka sadārdzinājums ietekmē uzņēmumu un sekmē produkcijas sadārdzinājumu, atzina arī SIA „Max Bakery” vadītājs Andis Daugulis.
„Mums visiem viens stāsts, mums arī ceļas cenas izejmateriāliem, energoresursiem, visam. Mēs visu cepam un žāvējam ar gāzi, elektrība tikai griež motoru. Tas, protams, ietekmē izmaksas. Tur neko nevar optimizēt, ja gāzei cena ceļas. Tas ir viss, cena automātiski ceļas, bet cena gāzei pacēlās ļoti strauji,” pauda Daugulis.
Savukārt 1993. gadā darbību uzsākušās maizes ceptuves Ludzā “Ludzas maiznīca” vadītājs Jevgeņijs Lukašenoks, kura uzņēmums pilnībā atkarīgs no gāzes cenas, situāciju ar sadārdzinājumu gāzei raksturoja šādi: „Ja elektrība ir cēlusies divas reizes, tad gāze – trīs reizes, tā ir katastrofa priekš Latgales maizes ražotāja – mūsu uzņēmumam, kurā strādā 80 cilvēki. Kā viņus uzturēt? Mūsu uzņēmums mēnesī patērē 16 000 kubikmetrus gāzes, jo pilnīgi visas krāsnis darbojas ar gāzi. Finansiālais apgrozījums gadā ir trīs miljoni eiro. Mēs jau pērn pandēmijas laikā pirmo reizi gadu beidzām ar zaudējumiem, tad tagad tā ir katastrofa.”
Tā ir tendence, kas jaušamā visā valstī, un ko sāpīgi izjūt maizes ražotāji, situāciju analizēja Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs un uzņēmuma „Donas” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs: „Situācija kopumā ir ļoti, ļoti slikta, un smagākais trieciens ir izejvielu straujais kāpums. Praktiski miltu cenas no septembra līdz novembrim ir kāpušas par 35–40%. Elektrības cenas ir dubultojušās, ja ne vairāk; ja cepšanas procesā tiek izmantota gāze, tad konkrēti manā uzņēmumā gāzes cenas ir kāpušas sešas reizes.”
Savu negatīvo lomu, kā stāstīja Zemešs, maizes ražošanā nospēlēja arī kovida pandēmija – maizes patēriņš ir samazinājies.
„Nestrādāja skolas, klātienē nedarbojās daudzas ēdināšanas iestādes, attālinātais darbs, darbs no mājām, daudziem mainījās ēšanas paradumi vai arī nepieciešamība pēc maizes. Arī veikalu apmeklētība un darba laiks ir stipri iespaidojis to visu, jo veikali pasūtījumus minimalizēja, neviens negrib strādāt ar zaudējumiem.
Pēc pēdējiem datiem gada laikā maizes patēriņš ir samazinājies par procentiem 10,” skaidroja Zemešs.
Lai izdzīvotu, cenas jāceļ, un visdrīzāk tās augs vēl vairāk, par to pārliecināts “Ludzas maiznīcas” vadītājs Lukašenoks.
„Paceļam par tiem 10%, bet ko tas dod? Lai tikai pircējus neatbaidītu. Bet pusgada laikā līdz nākamā gada vidum jārēķinās ar vismaz 30% pieaugumu,” sacīja Lukašenoks.
Maizes ražotājam nav izvēles, pāriet uz citu energoresursu arī nav tik vienkārši, skaidroja Zemešs: ”Uz priekšdienām tiem, kas ir saistīti ar dabas gāzi, tā perspektīva, vismaz prognozētā, ir ļoti slikta. Tiek meklētas alternatīvas, bet tas nav viegli. Ja tehnoloģiskās iekārtas ir paredzētas viena veida energoresursam, tad pāriet uz citu var prasīt pat iekārtu nomaiņu. Bet tas ir stipri jāvērtē pie zemās pirktspējas un visa pārējā.”
Latvijas Maiznieku biedrība prognozē, ka cenas maizei augs, taču reāli izmaksas maizes ražotājiem būs lielākas, nekā to jutīs patērētājs.
„Ļoti ir pieaugusi konkurence uzņēmumu starpā, un konkurence ir tā, kas šobrīd ļoti notur cenas uz vietas. Bet, raugoties uz cenām plauktā, jāsaprot, ka maizes cena nevar kāpt bezgalīgi. Tad tā nebūs nopērkama, un tad jau vairs nav runa par pirmās nepieciešamības produktu.
30% būtu tas normālais kāpums, pie šāda kāpuma un ņemot vērā gan veikala intereses, gan piecenojumu, tad tas kāpums galā būs pat par 50%.
Te runa ir par ražotāja cenu, un maizei tādā gadījumā tā cena veikala plauktā būs ļoti nepievilcīga, un pieļauju, ka tas nenotiks. (..) Kā kompensēs šīs izmaksas ražotājs, es nezinu,” norādīja Zemešs.
Tāpēc šobrīd ražotāji rūpīgi skatās uz valdības lēmumiem, atbalstam būtu jāseko, pretējā gadījumā bizness iznīks, prognozē Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs.
„Tie visi ir nodokļu maksātāji, un pirmais aizies mazais bizness, nelielie ražotāji, tie vienkārši neizturēs šo spriedzi. Mūsu runas par PVN samazinājumu neaiziet līdz augšām, parasti šie ieteikumi par PVN samazinājumu pārtikas produktiem tiek valdībā noraidīti. Tas nepieciešams, nevis lai kāds kaut ko iegūtu, bet lai patērētājiem šis produkts būtu pievilcīgāks,” skaidroja Zemešs.
Tas iet kontekstā ar patērētāja rocību un spēju pirkt, šajā gadījumā runājot tikai un vienīgi par latviešiem vienmēr tik tuvo produktu – maizi.
