Daugavpili, līdzīgi kā arī citas Latvijas pilsētas, kas izvietotas pie upēm, Daugava sadala divās daļās. Šobrīd abus krastus Daugavpilī savieno viens dzelzceļa tilts vilcieniem un tilts autotransportam un gājējiem ar simbolisku nosaukumu – Vienības tilts.
Otrajai lielākajai pilsētai jau sen nepieciešams vēl viens tilts pāri Daugavai, tas iezīmēts vairākos pilsētplānos, skaidroja Daugavpils Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa.
"Ideja būvēt otru tiltu – un pat vairākus tiltus – pastāv jau ļoti sen, tā iekļauta gan iepriekšējā teritorijas plānojumā, gan arī tagad spēkā esošajā plānojumā. Otrs tilts ir nepieciešams, jo pirmkārt ir Valsts kontroles atzinums, ka gandrīz visi Latvijas tilti ir neapmierinošā stāvoklī. Līdz ar to, ja kaut kas notiek ar Vienības tiltu – vai kāda neparedzēta avārija vai remontdarbi, vai kā savādāk tilts nonāk tādā stāvokli, ka to nevar lietot, tad pilsēta paliek vispār bez tilta. Līdz ar to otrs tilts ir jāparedz," skaidroja Pupiņa.
Vienības tilts Daugavpilī tika atklāts pirms 86 gadiem, bet pirms 30 gadiem uz vecā tilta balstiem tika uzlikts jauns tilts. Pašvaldība tilta stāvoklim seko, taču vēl viens tilts pilsētai ir nepieciešams.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") teica: "Vienības tilts ir labā stāvoklī, mēs arī veicam vairākus uzlabojumus, arī plānotos restaurācijas un remontdarbus, bet laikā, kad tie notiek, transporta līdzekļu kustība ir ievērojami apgrūtināta. Tāpēc otrs tilts atvieglotu tranzītceļus – gan Baltkrievijas, gan Lietuvas virzienā – un palīdzētu ātrāk mūsu iedzīvotājiem sasniegt savu galamērķi."
Tuvākais tilts pāri Daugavai atrodas 15 kilometru attālumā Sventes pagastā. Pirmie soļi jauna tilta būvniecības idejas īstenošanā jau sperti.
"Šobrīd dots uzdevums gan Daugavpils Pilsētplānošanas un būvniecības departamentam, gan Komunālajam dienestam apzināt ieceri par otrā tilta būvniecībai pāri Daugavai. Ir apspriestas vairākas vietas, un tuvāko divu gadu laikā plānojam uzsākt projektēšanu, provizorisko izdevumu aprēķināšanu un, sadarbojoties ar Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, pacīnīties par šāda veida projekta īstenošanu Daugavpilī," sacīja Elksniņš.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) var sniegt atbalstu projekta dokumentācijas izstrādei, skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
"Kopējais finansējums ir 80 miljoni eiro, kas ir pieejami un uz ko var pretendēt, bet kādu konkrētu kvotu katrai pašvaldībai nav. Šis ir jau otrais gads, kad ministrija šādu atbalstu piedāvā," viņa norādīja.
Arī Satiksmes ministrijā apliecināja, ka finansiāls atbalsts tiltu būvniecībai ir iespējams. Ministrijas Autotransporta departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns pauda: "Satiksmes ministrija no Autoceļu fonda līdzekļiem katru gadu izdala mērķdotāciju divu miljonu eiro apmērā, un visas pašvaldības var pieteikties, tostarp arī tiltu remontiem un būvniecībai. Protams, ka izdala šo naudu tiem, kam slodze lielāka, un attiecīgi būs lielāks pienesumus no šīs valsts naudas kopējai satiksmei."
Pagaidām oficiāli pieteikumi no Latvijas pašvaldībām tiltu būvniecības atbalstam nav saņemti, taču indikācijas ir – jauni tilti nepieciešami arī citās pilsētās, tostarp pāri Daugavai. Daugavpilī, kas jaunu tiltu ir iekļāvusi savā teritorijas plānojumā, šobrīd ir iezīmēti trīs tā atrašanās varianti, bet provizoriskās tilta izmaksas mērāmas 34 miljonu eiro apmērā.
