Ekonomika 2022. gadā: Covid-19 omikrona variants, inflācija un enerģijas cenas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 4 mēnešiem.

Līdz ar Covid-19 vīrusa jaunā omikrona varianta parādīšanos nav precīzi zināms, cik lielā mērā tas ietekmēs ekonomiku. Tomēr skaidrs ir tas, ka pandēmijas radītie izaicinājumi pasaules ekonomikai nekur nepazudīs arī nākamgad. Grūts nākamais gads vai vismaz liela tā daļa solās būt arī inflācijas un enerģijas cenu pieauguma dēļ.

Ekonomika 2022. gadā: Covid-19 omikrona variants, inflācija un enerģijas cenas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēsēm, pasaules ekonomika nākamgad augs par 4,5%. Arī citu prognozētāju aplēses pārsvarā svārstās ap šo robežu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), piemēram, lēš, ka izaugsme varētu sasniegt 4,9%. Tomēr skaidrs ir tas, ka tā būs zemāka nekā šogad. Ja skatās detalizētāk, tad Starptautiskais Valūtas fonds ASV paredz izaugsmi 5,2% apmērā. Bet „Bloomberg” ekonomisti lēš, ka Ķīnas izaugsme 2022. gadā pieaugs līdz 5,7%, brīdinot, ka izaugsmes samazinājums līdz 3% radītu saviļņošanos visā pasaulē. Tikmēr Eiropas Centrālā banka sagaida, ka ekonomika eirozonā pieaugs par 4,2%.

Kā Latvijas Radio norādīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, vērtējams, ka situācija nākamgad kopumā būs stabila, pat neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas nākamā gada sākumu padara sarežģītu.

“ASV ekonomikas izaugsme tiek vērtēta nedaudz zemāk, bet eirozonā joprojām prognozes ir pozitīvas un pat nedaudz uzlabotas. Savukārt Ķīnai arī izaugsme nedaudz aktivizēsies no salīdzinoši lēnas izaugsmes, kas bija vērojama 2021. gadā. Bet kopumā skatījums joprojām ir gana stabils, neskatoties uz salīdzinoši sarežģītajām gada beigām un visai izaicinošo jaunā gada sākumu," viņš teica.

Vīrusa jaunais variants

2022. gads solās būt nākamais atkopšanās gads – ar kāpumiem un kritumiem. Dažādi izaicinājumi prognozes un reālo situāciju var mainīt. Un nebūs pārsteigums, dzirdot, ka lielāko neskaidrību un risku rada pandēmija, ko intervijās medijiem atzina arī virkne ekonomistu.

Šobrīd būtiskākais drauds ir jaunais vīrusa omikrona paveids, un tā potenciālie riski vēl neatspoguļojas nākamā gada prognozēs par ekonomisko izaugsmi. Arī ASV informācijas aģentūras „Bloomberg” ekonomisti uzskata, ka galveno izaicinājumu vidū nākamgad būs tieši omikrona variants un tā izplatības dēļ noteiktie vietējie ierobežojumi. Tāpat sagaidāms, ka ekonomiku ietekmēs arī starptautiskās kustības ierobežošana. Aģentūras ekonomisti spriež – ja omikrona paveids tiešām neizrādīsies tik bīstams kā delta paveids, tas pasaules ekonomikas izaugsmi varētu palielināt. Tomēr scenārijā ar daudzu valstu ieviestām vairākus mēnešus ilgām mājsēdēm šī izaugsme var kristies.

Sagaidāms, ka nākamgad turpināsies arī piegādes ķēžu problēmas.

Ekonomists Gašpuitis norādīja: „Protams, jautājums ir par to, vai tas pavērsīsies uz normalizācijas pusi vai drīzāk pretējā virzienā. Ļoti liela iespēja, ka uzlabojumi būs, bet tie būs ļoti maz izteikti. Un primārais nosacījums normalizācijai ir, ka ir parādījies omikrona paveids, kas liek pastiprināt ierobežojumus. Cerības, ka normalizēšanās paātrināsies, kas bija viena no pamatotām cerībām, šobrīd tiek atlikta, kas nozīmē, ka sarežģījumi piegādes ķēdēs saglabāsies pietiekami ilgstoši.”

Saistībā ar piegādes ķēžu saīsināšanu arvien skaļāk tiek runāts par uzņēmēju aizplūšanu no Ķīnas. Lai gan noteiktas pārbīdes ķēdēs varētu notikt, Gašpuitis norādīja uz to, ka uzņēmēju aptaujas un reālā rīcība neliecina, ka Ķīna varētu zaudēt pašreizējās pozīcijas.

Enerģijas cenas un inflācija

Tāpat klātesošas joprojām būs arī augstās enerģijas cenas, un kā būtisks drauds tiek saskatīta arī inflācija, kas nākamgad joprojām būs augsta. Piemēram, Eiropas Centrālā banka lēš, ka eirozonā inflācija nākamgad nebūt nemazināsies, bet gan palielināsies līdz 3,2%.

„Eiropā ļoti izteikts izaicinājums būs pieaugošās enerģijas cenas, un ļoti iespējams, ka augstākais punkts vēl ir priekšā, kas rada papildu politiskus izaicinājumus. Jo tas tiešā veidā skar ļoti daudzu mājsaimniecību pirktspēju un ir viens no riskiem, kas var ietekmēt jau tā augsto inflāciju un rada riskus no nepareizu lēmumu pieņemšanas gan no valdību, gan no centrālo banku puses," komentēja Gašpuitis.

Pēc ekonomista domām, ja centrālās bankas būs pārlieku noskaņotas ietekmēt augsto inflāciju, tas draud ar riskiem ekonomikas izaugsmei, kas var tikt sabremzēta.

Investīciju speciālists Marks Konins skaidroja, ka, neskatoties uz dažādiem riskiem, pasaule arvien labāk spēj pielāgoties situācijai.

“Ir daudz nezināmā, bet tas, ko mēs zinām, ir, ka, laikam ejot, mūsu spējas pielāgoties uzlabojas. Ja runājam par makroekonomikas pusi, tad sagaidām lielāku balansu starp pieprasījumu pēc precēm un pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Un 2022. gada laikā tas noņems daļu spiediena no inflācijas, īpaši attīstītajās ekonomikās, un ekonomika globāli joprojām augs, tajā skaitā ASV, lai gan ir vairāk neskaidrības par Ķīnu," viņš norādīja.

Globālais ārvalstu investīciju apjoms šī gada pirmajā pusē saskaņā ar OECD datiem, neskatoties uz pandēmiju, pieauga par 43%, salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni. Lielākā ieguvēja bija Ķīna, kam sekoja ASV un Lielbritānija. Pirms dažām dienām britu konsultāciju uzņēmuma “Cebr” publicēts pētījums norādīja uz to, ka Ķīnai būs nepieciešams nedaudz ilgāks laiks, nekā tika uzskatīts iepriekš, lai apsteigtu ASV un kļūtu par pasaules ekonomiku numur viens. Proti, tas notiks divus gadus vēlāk jeb 2030. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti