Ārkārtējā situācija Baltkrievijas pierobežā turpinās; katru dienu līdz 20 cilvēku mēģina nelikumīgi šķērsot robežu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc Ministru kabineta rīkojuma par tiesībām lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja Latvijas robežu, pēc robežsardzes sniegtās informācijas, mēģinājumu šķērsot robežu kļuvis mazāk, tomēr ik dienu tiek novērsti 10 līdz 20 šādi mēģinājumi. Situācija Baltkrievijas pierobežā nav vienkārša, bet tiek kontrolēta un ir stabila, uzsver Latgales reģionālajā pārvaldē. Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti vairāk nekā pusotrs tūkstotis bēgļu, 38 humānu apsvērumu dēļ mūsu valstī ir ielaisti. Kamēr žogs pilnībā nav uzbūvēts, riski pastāv.

Ārkārtējā situācija bēgļu dēļ Baltkrievijas pierobežā turpinās
00:00 / 05:11
Lejuplādēt

Pirms diviem mēnešiem 10. augusts pierobežā sakarā ar nelikumīgās robežas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu iezīmējās ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados un Daugavpils pilsētā.

Silenes robežapsardzības nodaļa kļuva par pirmo, kuru vistiešāk skāra pirmās bēgļu plūsmas no Baltkrievijas puses, stāsta Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks robežkontroles un imigrācijas jautājumos pulkvežleitnants Juris Kusiņš: "Mēs jau zinājām, ka Lietuvā bija izveidojusies kritiska situācija un, Lietuvai pieņemot stigrākus mērus, ierobežojot nelegālo migrāciju, šis vilnis turpinājās uz Latvijas republikas pusi. Šobrīd šī situācija ar bēgļu plūsmu ir iespējama jebkurā no 172,9 kilometriem Latvijas un Baltkrievijas robežas.”

Darbs robežapsardzē rit nepārtraukti, skaidro Kusiņš: "Ir gan kājnieku patruļas, gan kvadracikli, gan kinologi, kas, izmantojot dienesta suņus, veic robežas apsardzību. Protams, ir arī tehniskie līdzekļi – videonovērošanas kameras, gan klātbūtnes uztveršanas sensori un citi līdzekļi. Gan Nacionālie bruņotie spēki ir iesaistīti.”

Komunikācijai ar bēgļiem, to informēšanai robežsargi izmanto īpaši sagatavotus vēstījumus, kuri ar skaļruņiem tiek atskaņoti vairākās valodās.

„Personas tiek apturētas, šķērsojot valsts robežu, priekšā ir Latvijas valsts robežsargi un dažādās valodās aicinājumi liek saprast, ka tā ir kriminālsodāma rīcība, ja viņi mēģinās robežu šķērsot. Vairumā gadījumā tas nostrādā. Bet, ja robežas šķērsošanas fakts ir jau noticis, tad šīs personas nekavējoties tiek atgrieztas atpakaļ uz Baltkrievijas republiku.

Šīs personas ir pārsvarā grupās no 3 līdz 20 cilvēkiem, tie pārsvarā ir Irākas pilsoņi, bet ir arī no Afganistānas, Jemenas, Kubas, Bangladešas. Tās ir gan ģimenes, gan atsevišķas personas," uzsver Kusiņš.

Sākotnēji bēgļiem arī tepat Silenes robežapsardzības nodaļā tika izvietotas teltis, to īslaicīgai aizturēšanai, teltis joprojām te ir, taču pēdējo reizi izmantotas vēl augustā. Situācija uz robežas ir stabilizējusies, lai arī joprojām mēģinājumi iekļūt pāri robežai ir, neslēpj Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks robežkontroles un imigrācijas jautājumos, „Reāli šeit bija nelegālo migrantu pieplūdums līdz 10. augustam, kad īsā laika posmā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas bija konstatētas vairāk nekā 360 personas, kas bija nelegāli šķērsojušas valsts robežu. Daļa no šīm personām īslaicīgi tika izmitināti šeit teltīs, lai veiktu primāro nepieciešamo medicīnas apskati, primāro dokumentu noformēšanu. Tie arī bija pēdējie bēgļi šajās teltīs.”

Tad stājās spēkā MK rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas robežsargiem deva visas iespējas, lai personas nekavējoties atgrieztu valstī. Protams, ir arī izņēmumi, stāsta Juris Kusiņš: "Humānu apstākļu dēļ bija tomēr ļauta iespēja šķērsot valsts robežu 38 personām. Pārsvarā tās bija ģimenes, ģimenes ar bērniem. Pēdējais šāds gadījums bija 20. septembrī, kad tika atļauts šķērsot valsts robežu ģimenei no Afganistānas, kur bija vīrs, sieva un 4 nepilngadīgi bērni, no kuram jaunākajam bija 3,5 gadi. Viņi tikai izmitināti Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpilī.”

Šajā centrā Daugavpilī, kura kapacitāte ir 84 personas pagājušās nedēļās nogalē jau uzturējās ap 70 bēgļi, puse no tiem ir aizturēto ārzemnieku statusā, puse patvēruma meklētāji.

Bet uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mēģinājumi šķērsot robežu turpinās. Ja salīdzina ar kaimiņvalstīm, tad Latvijas pierobežā situācija tomēr ir salīdzinoši mierīgāka, atzīst Juris Kusiņš: "Lietuvā nedēļas laikā šis skaitlis sasniedz aptuveni 400 personas, bet Polijas robežsargi vienas diennakts laikā novērš līdz 500 mēģinājumu nelikumīgi šķērsot valsts robežu.”

Situācija pierobežā ar Baltkrieviju ir ne tikai vietējo žurnālistu redzeslokā, Silenē viesojas arī Somijas televīzijas pārstāvji, kuri skaidro: "Esam atbraukuši uz šejieni tieši sakarā ar Baltkrievijas krīzi. [..] Tas ir politiski ļoti karsts jautājums, jo tauta ir sadalījusies divās daļās, vienus uztrauc, ka var būt liela bēgļu plūsma no šejienes - no Baltkrievijas puses uz Somiju, kāda jau pieredzēta Somijā 2015. gadā. Ir otra daļa, kas saka, ka jāaicina visi un jādod iespēja bēgļiem palikt Somijā. Šobrīd Somijā ir divas tēmas, par kurām notiek visvairāk diskusiju - par Covid un par tiem cilvēkiem (kuru gan Somijā ir maz), kas ir pret vakcinēšanos, un otra ir par bēgļu jautājumu.”

Somijas kolēģi secina, ka Latvijas robeža ir labi apsargāta: "Tajā pašā, salīdzinot ar Ungārijas robežu, kur ir uzcelti milzīgi žogi, atšķirība ir ļoti liela. Ungārijai noteikti ir lielāka pieredze un arī lielākā bēgļu plūsma ir bijusi.”

Atšķirībā no Latvijas un Krievijas robežas un situācijas citās Eiropas valstīs pagaidām gan Latvijas-Baltkrievijas robeža vēl ir bez žoga. Taču kustība žoga izbūves ziņā ir sākusies, darbi rit, apliecina Juris Kusiņš: "Iepriekšējā nedēļā Nacionālie bruņotie spēki veica dzeļoņstiepļu žoga izbūvi, kurš bija saņemts dāvinājumā no Slovēnijas. Žogs ir vienu kilometru un 430 metrus garš. Tas izbūvēts vienā no tādiem robežas posmiem, kurš bija "viskarstākais", tur bija konstatēts visvairāk nelegālās migrācijas pārkāpumu. Nākošā posma uzstādīšanas darbi jau tiek uzsākti, šī dzeloņžoga kopējais garums sasniegs 36,9 kilometrus. Savukārt tuvākajā nākotnē uz Latvijas-Baltkrievijas robežas plānota pamatžoga izbūve.”

Tikmēr ārkārtējā situācija bēgļu dēļ pierobežā turpinās, sākotnēji tā izsludināta līdz 10. novembrim. Iespējams aukstāka laika iestāšanās arī mazinās bēgļu plūsmu uz robežas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti