Atklāj apskatei gleznojumus Viļānu klostera kapelā

Svētdien pēc svētās mises Viļānu Romas katoļu baznīcā visiem interesentiem un svētceļniekiem tiks pirmo reizi atdarītas durvis citkārt slēgtajai klostera kapelai, kura pavisam nesen restauratora vadībā tikusi pie grezna un simbolu pilna griestu gleznojuma. 

Kapelā atrodas arī no 18.gadsimta jeb klostera tapšanas laikiem saglabājies autentisks restaurēts koka altāris.

“Kad kāda ekskursantu grupa vaicā, ko Viļānos var apskatīt, es vienmēr prasu, cik viņiem ir laika, jo lielā ātrumā, lai apskatītu visu, kas te ir, nepieciešama vismaz pusotra stunda,” pa klostera gaiteni vezdams uz kapelu, savu stāstu uzsāk Viļānu klostera priekšnieks tēvs Benedikts.

“Es runāju ne tikai par klosteri, arī par baznīcu, apakšzemes baznīcu, par sveču kapelu, par sakrālo laukumu, krusta ceļu, klosteri mazliet, rožukroņa dārzu, tā ka te ir ļoti daudz, ko redzēt. 1753. gadā Miķelis Riks cēla šo baznīcu un klosteri, ja tā būtu saglabājusies līdz mūsu dienām tā, kā tā tika uzcelta, mēs noteikti varētu teikt, ka Viļānu baznīca un klosteris būtu viena no Ziemeļu klosteru pērlēm,” turpina tēvs Benedikts.  

Lai arī līdz mūsu dienām no savulaik uzceltā klostera ir palikusi tikai aptuveni ceturtā daļa, tomēr tā godība šobrīd pamazām tiek atjaunota, tajā skaitā nu izveidota īpašā klostera kapela ar senajiem simbolu pilnajiem grieztu gleznojumiem pēc to laiku zīmējumu paraugiem un autentisko tā laika altāri.

“Klostera kapela ir klostera sirds un svarīgākā vieta klosterī, šeit ir vieta kur mēs pulcējamies uz lūgšanām,” saka tēvs Benedikts.

Viļānu klosterī pašreiz dzīvo četri tēvi, kas šajā nelielajā kapelā uz ikdienas lūgšanām pulcējas līdz pat 12 reizēm dienā. “Te redzams vienīgais koka altāris kurš ir saglabājies Viļānos no muižkunga Miķeļa Rika laikiem,” stāsta tēvs Benedikts.

Altāris, kurš šobrīd nesen veiktās restaurācijas laikā atkal atdzimis tā iepriekšējā spozmē, līdz mūsu dienām saglabājies tikai pateicoties tam, ka savulaik tas bija izvests uz vienu no Rēzeknes baznīcām, stāsta tēvs Benedikts.

“Ja tas būtu palicis šeit Viļānos, tas būtu iznīcināts, jo krievu laikā klosteris tika atņemts, te bija gan šautuve, gan traktormācības kabineti, gan internātskola, gan telpas, kur skolotāji dzīvoja. Un pagājušajā aizpagājušajā gadā altāris, pateicoties restauratora darbam, ir kļuvis tāds, kāds tas kādreiz bija. Mēs varam tikai iedomāties, cik tolaik bija skaista Viļānu baznīca, ja visi altāri bija tādi, un tas skaitās mazais altāris - pārējie altāri bija vēl greznāki,” saka tēvs Benedikts.

Pagājušajā gadā savukārt tika uzsākts un nesen nobeigts klostera kapelas grieztu gleznojums restauratora vecmeistara Staņislava Astiča vadībā. “Te mēs redzam ļoti filigrānu darbu, un šeit pašā centrā kapelā ir attēlots Dieva jērs – Jēzus Kristus simbols kā dieva jērs un apkārt ir šie zīmējumi, kas simbolizē gan redzamo pasauli, gan neredzamo pasauli, gan to pasauli, kas ir virs zemes, gan to pasauli, kas ir zem zemes, tā ka šeit ir ļoti daudz simbolu.”

Gan altāra restaurācija, gan griestu gleznojumi, gan daudz kas cits  Viļānu klosterī atjaunots, pateicoties draudzes locekļu un svētceļnieku ziedojumiem, nevar nepieminēt ka Viļānu Romas katoļu baznīca un klosteris ir visai biežs svētceļnieku galamērķis, kur ticīgie dodas ne vien no visas Latvijas, bet arī no ārzemēm. “Tā tas ir izveidojies, pēdējos gados es pat neatceros tādu dievkalpojumu, kurā piedalītos tikai Viļānu draudzes ticīgie,” saka tēvs Benedikts.

Nesen atjaunotā un nu greznu griestu gleznojumu ieguvusī klostera kapela ikdienā cilvēkiem no malas ir slēgta, jo tā paredzēta vien klostera iemītnieki, tās durvis interesentiem un svētceļniekiem tiek atdarītas vien īpašos gadījumos. Un pirmo reizi Viļānu klostera kapelu jaunā spožumā ikviens varēs aplūkot tieši svētdien pēc svētās mises pulksten 9.00 un pēc svētās mises 12.00, kad nedēļu pēc lieldienām baznīcā tiek svinēti Dieva žēlsirdības svētki. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt