Vairākās dienas šonedēļ pie Rēzeknes novada pagastu tautas namiem, arī Rēzeknes pilsētā pie kultūras nama bija novērojams neizsīkstošs cilvēku pūlis. Ļaudis te drūzmējās un pat vairākkārt pacietīgi rindas izstāvēja, lai saņemtu ēdienu, dažādas saimniecības lietas un drēbes, kas lielā daudzumā bija savestas starptautiskās kristīgās žēlsirdības projekta ietvaros, palīdzot šīspuses trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.
„Nevajadzēs vienu dienu pirkt vismaz. Mēs visi strādājošie, bet vienalga nepietiek. Tādiem kā mēs - tas ir kā ūdeni padzert, visu vajag. Pamēģiniet nopirkt deķi, palagu, ja pensija ir 70 eiro,” teic kāda vietējā iedzīvotāja.
Palīdzību un dažādas akcijas, tostarp pasākumu Latgales vēstniecībā „Gors”, šajās dienās rēzekniešiem un apkārtnes iedzīvotājiem sniedza no 34 pasaules valstīm sabraukušie vairāki simti organizācijas “Jaunatne ar misiju” pārstāvji.
„Mēs darbojamies vairāk nekā simt pasaules valstīs, un šādi projekti jau notiek vairāk nekā 17 gadus Latvijā. Mēs katru gadu izvēlamies vienu pilsētu. Mūsu mērķis ir aizsniegt cilvēkus, svētīt viņus, iedrošināt. Un tas ir vienīgais, kāpēc mēs esam šeit, un, protams, mums ir daudz palīglietu, kas mums ir līdzi - ēdienu pakas, drēbes. Ar sociālo dienestu mums ir izveidoti saraksti - cilvēki, kuriem visvairāk vajadzētu palīdzēt,” stāsta projekta koordinatore Anda Pūliņa.
Tādas humānās palīdzības agrāk regulārāk notika, saka Rēzeknes pilsētas sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns: „2013.gada decembrī bija tāda diezgan liela humānā palīdzība. Dievmātes fonds mums bija saorganizējis mazākas kravas. Humānās palīdzības nāk pa taisno pansionātiem, sociālās aprūpes struktūrām vai bērnu centram.” Līdz šim arī Rēzeknes novada trūcīgie regulāri palīdzību saņēma no nu jau mūžībā aizgājušās Zviedrijas pilsones Margitas Rappas.
Lai arī nav šaubu, ka šāda veida humānā palīdzība trūcīgajiem cilvēkiem ir nepieciešama, Rēzeknes novada sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale atklāj - daudzkārt uz šādas palīdzības rēķina ir centieni arī nopelnīt: „Teikt, ka humānās palīdzības nevajag, es nevaru. Ir ģimenes, kurām tas ir ļoti vajadzīgs un kuri ir pateicīgi par katru sīkumu. Bet tajā pašā laikā ir daudz to ģimeņu, kas ļoti ļaunprātīgi to visu izmanto. Tas ir kārtējais ienākumu gūšanas avots. Esam dzirdējuši arī atskaņas par to, ka iegūtās mantas pēc tam ir pārdotas.”
Arī trūcīgā vai maznodrošinātā statusa iegūšanai bieži vien tiekot izmantoti dažādi negodprātīgi līdzekļi. Trūcīgo un maznodrošināto skaitu pilsētā, novadā un valstī kopumā nosaka arī aplokšņu algas, kas ļauj kļūt par pabalsta saņēmēju arī tādam, kam ienākumi ir lielāki nekā oficiāli tiek uzrādīti.
Valstī kopumā šī gada janvārī bija reģistrēti vairāk kā 65 tūkstoši trūcīgos personu, un šim skaitlim, salīdzinot ar aizvadītā gada decembri, ir tendence nedaudz palielināties. Savukārt Rēzeknes pilsētā un novadā, lai arī iedzīvotāju nodarbinātības rādītāji nav no labākajiem valstī, trūcīgo un maznodrošināto personu skaitam ir tendence samazināties. Izskaidrojums – kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Ne vien Rēzeknes novadā trūcīgos iedzīvotāju skaits samazinājies, arī Rēzeknes pilsētā pēdējo četru gadu laikā tas sarucis par 13%. Kopumā sociālajā palīdzībā un pabalstos Rēzeknes pilsētā un novadā aizvadītajā gadā iztērēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.
