“Paskatieties ka te darās! Cik mašīnu. Te ir cilvēki no Alūksnes Gulbenes, Balviem, Madonas Jēkabpils pat no Ogres ir pacienti katru dienu,” Rēzeknes veselības aprūpes centra valdes loceklis Jānis Krišāns pa sava kabineta logu norāda uz lielo skaitu automašīnu. To ikdienu veido vērā ņemamais pacientu pieplūdums ne vien no Rēzeknes apkārtnes, bet arī no tuvākām un tālākām pilsētām.
“Balvi, Ludza.... nav jau dakteru. Ludza ir tukša. Bez dakteriem,” viņš piebilst. Šobrīd Rēzeknes poliklīnikā strādā ap 360 medicīnas darbinieki. No tiem tikai ārsti ir vairāk nekā 130, un noslogojums, pēc iestādes vadītāja vārdiem, pamatīgs. Tomēr tieši šobrīd Rēzeknes pilsētas dome apsver iespēju apvienot Rēzeknes veselības aprūpes centru ar Rēzeknes slimnīcu iestāžu darbības optimizēšanai.
“Sākām mēs visu to procesu, kad pie mums vizītē bija veselības ministrs [Guntis Belevičs (ZZS)]. Viņš ieteica padomāt par šo iespēju - apvienot poliklīniku ar slimnīcu, atsaucoties uz to, ka šāds veidojums būs stiprāks nekā divas atsevišķas iestādes - poliklīnika un slimnīca,” savu pozīciju skaidro Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Viņš uzsver, ka lēmums par apvienošanu vēl nav pieņemts. Šobrīd notiek situācijas analīzes process, un līdz 1.jūnijam gan poliklīnikai, gan slimnīcai ir uzdots izanalizēt esošo situāciju un piedāvāt savu redzējumu par iespējamo apvienošanās modeli.
“Protams, ka galvenais pozitīvais ir ekonomiskais labums, ko mēs varam iegūt no šīs apvienošanas. Ļoti bieži poliklīnikas un slimnīcas funkcijas dublējas: iekārtas dublējas, funkcijas dublējas… Ambulatorā apkalpošana ir gan slimnīcā, gan poliklīnikā… Kaut kur ir rindas, kaut kur ir tukšas vietas. To visu to var sakārtot tikai apvienojot šīs iestādes,” argumentus par labu apvienošanai uzskaita Bartaševičs.
“Ja šodien ir vienā adresē divas iestādes, tad saimniecības daļas ir abām atsevišķi, administrācijas abām atsevišķi, grāmatvedības abām atsevišķi, personāldaļas abām atsevišķi. Tas viss uz veselības aprūpes rēķina” šībrīža situāciju komentē "Rēzeknes slimnīca" valdes locekle Irēna Rimša,
Pret abu iestāžu apvienošanu iestājas ārsts Jāzeps Korsaks, kurš ir opozīcijā esošs pašvaldības deputāts. „Poliklīnika ar slimnīcu vairāk nekā 20 gadus ir bijušas atsevišķi. Pašlaik nav pārliecinošu datu par ekonomiski lieliem ieguvumiem, kas varētu būt apvienojot šīs divas iestādes,” uzskata Rēzeknes slimnīcas Veselības aprūpes vadītājs un Rēzeknes pilsētas domes opozīcijā esošais deputāts Jāzeps Korsaks. “Vairāk izskatās ka tas ir politisks gājiens. Šādas reorganizācijas ir notikušas. [Tajās nav] gūts nekāds šis te ekonomiskais tāds ieguvums lielākoties vien populistiski izteicieni,” saka Korsaks.
Viņš uzskata ka šādam divu iestāžu apvienošanas lēmuma pamatā jābūt pamatīgam izvērtējumam no ārpuses. Pretējā gadījumā pie šī brīža likumdošanas un situācijā, kad reģionā jau tāpat trūkstot speciālistu, zaudētāji var būt gan iedzīvotāji, gan pilsētā šobrīd strādājošie medicīnas darbinieki.
“Tā nav tikai Rēzeknes problēma bet visas valsts kopumā. Ārsti strādā dažās medicīnas iestādēs, jo pēc likuma mēs vienā darba vietā varam strādāt tikai uz slodzi un vēl uz pusslodzi tajā pat iestādē ar papildlīgumslēgšanu,” situāciju, ka daļa ārstu piestrādā otrā veselības aprūpes iestādē, lai palielinātu slodzi un iespēju nopelnīt, skaidro Rēzeknes veselības aprūpes centra ārste Ērika Jurina.
“Par pusotrām slodzēm vairāk neviens strādāt nevarēs. Tādā gadījumā poliklīnika vai stacionārs zaudē speciālistus. Tā ir likumdošana. Es arī labprāt strādātu vienā vietā, ja man būtu atbilstoša alga,” saka Jurina.
Arī viņa šobrīd piestrādā slimnīcā un ir kategoriski pret iestāžu apvienošanu. “Pacienti zaudē speciālistus. Pacienti būs spiesti braukt uz citu pilsētu pie speciālista un turpat sastaps to pašu ārstu, kurš varēja strādāt Rēzeknē, jo Rēzeknē viņš juridiski nedrīkstēs strādāt,” kritiska ir Jurina.
“Ja pavisam godīgi, tad šodien es neredzu tos ieguvumus, kas varētu būt steigā apvienojot abas iestādes. Pirmkārt, nebūs pieejami dakteri” pauž Krišāns. „Man nav īsti skaidrs, kā mēs varam runāt par kaut kādiem ekonomiskiem ieguvumiem, ja tajos otrajos svaru kausos ir cilvēku veselība un dzīvība,” viņš norāda.
Bartaševičs noliedz izskanējušos argumentus, ka, apvienojot divas iestādes uz poliklīnikas rēķina tikšot stiprināta slimnīca, kam šobrīd klājoties grūtāk.
