“Re, kur mana veste, viņa ir jau jāmazgā, jo aktīvi tiek lietota, iešūta pēc auguma, lai nav tik plata, tad man ir lukturis vēl, tad man ir atstarotājs pie somas un man vēl ir arī atstarojoši elementi uz rokām…” atribūtiku, kas tiek izmantota, agri no rīta dodoties uz darbu vai vakarā atgriežoties mājās, izrāda Rēzeknes novada Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas pirmsskolas skolotāja Diāna Stafecka. “Līdz manai mājai no Subinaites pieturas pa šoseju ir jādodas uz Pērtnieku karjera pusi un ceļš ir apmēram kilometru garš, un tumšajā laikā, kad es dodos uz autobusu, tad es velku vesti un arī, ja atbraucu no Rēzeknes vai no Viļāniem, es autobusa pieturā jau uzvelku vesti un uzlieku arī atstarotājus, kas man vienmēr ir somā līdzi.”
Kā stāsta pati Diāna, viņa atstarojošu vesti diennakts tumšajā laikā izmantojusi, vēl pirms tas ticis iestrādāts noteikumos: “Es zinu, ka citiem cilvēkiem tas liekas varbūt arī neestētiski un to nelieto, bet man tomēr drošība ir pirmajā vietā un tas taču ir uz neilgu mirkli. Par cik ceļš uz karjeru ir ļoti noslogots sakarā ar ceļa remontu, tad tur ļoti bieži brauc mašīnas un tas ir ļoti, ļoti bīstams ceļa posms, kravas mašīnas brauc burtiski viena aiz otras.”
Lai arī atstarojošas vestes valkāšana diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos kājāmgājējiem jau kopš aizvadītā augusta ir atrunāta valdības pieņemtajos noteikumos, Diāna ir novērojusi, ka to daudzi joprojām neievēro. To atzīst arī uzrunātie Rēzeknes novada autovadītāji
“Jūs kā autovadītājs diennakts tumšajā laikā novērojat – cilvēki izmanto atstarojošās vestes?- Izmanto, bet ne tik daudz, cik vajadzētu, vajadzētu vairāk..... - Kā piespiest, lai cilvēki izmantotu?- Sodi, tikai sodi.”
Atstarojošu vestu izmantošanu vakaros nav pamanījusi arī kāda Rēzeknes novada Kantinieku pagasta veikala pārdevēja. Viņa gan to vairāk skaidro ar to, ka uz veikalu iepirkties no tālienes cilvēki vairāk ierodas dienas gaišajā laikā vai ar auto, bet pagasta centrs vakaros nesen ticis pie apgaismojuma.
“Staigā tie, kas tuvāk dzīvo; tie kas tālāk, nenāk ar vestēm, bet ar lukturīšiem un no tālienes naktī neviens nenāk, un arī centrs šeit ir izgaismots,” saka veikalniece.
“Lielāka problēma ir uz maģistrālajiem ceļiem, uz tranzītceļiem, kur paaugstinātas [intensitātes]kustība notiek - lielgabarīta mašīnas, fūres tā saucamās, kuras tiešām var vēlu ieraudzīt to gājēju,” stāsta Latgales reģiona patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Linkevičs, atklādams, ka tieši uz šāda veida lielceļiem, kā arī uz mazākas nozīmes ceļiem pēdējos mēnešos reidu laikos satiktie tā sauktie neredzamie gājēji tikuši informēti par bīstamību, un kopīgi ar Ceļu satiksmes drošības direkciju veiktajā kampaņā “Redzams, tātad dzīvs “ maznodrošinātajiem kājāmgājējiem par velti dalītas arī atstarojošās vestes.
“Cilvēkus, kuri saka, ka man ir, bet es aizmirsu, brīdinājām vai izrakstījām sodu atkarībā no viņa pārkāpuma smaguma, gandrīz divi tūkstoši gājēju tikai pa pēdējiem trīs mēnešiem tika brīdināti vai sodīti par to, ka viņi nelieto atstarojošās vestes vai atrodas uz ceļa tumšajā dienas laikā bez atstarojošajiem elementiem – tas priekš Latgales nav mazs cipars,” domā Linkevičs.
Latgalē kampaņas „Redzams, tātad dzīvs” ietvaros kopumā izdalītas vairāk kā 4000 gaismu atstarojošās vestes, galvenokārt maznodrošinātajiem vai trūcīgajiem kājāmgājējiem. Pēdējos gados ir palielinājies to cilvēku skaits, kas savā apģērbā diennakts tumšajā laikā izmanto atstarojošus elementus, secina arī Latgales reģiona patruļpolicijas pārstāvis Aleksandrs Linkevičs.
Par to bērniem māca arī Rēzeknes novada Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā, kas atrodas pašā Rēzekne-Rīga šosejas malā. Tomēr skolotāja Diāna Stafecka nav novērojusi, ka bērni uz skolu ietu atstarojošās vestēs, tā kā visbiežāk viņus atved vai nu vecāki vai pagastu autobusi, bet atstarojoši elementi apģērbā un piekarināmie atstarotāji esot lielākajai daļai skolēnu.
