Lieldienu olas uz Rīgu ceļo arī no bioloģiskās saimniecības Viļakas novadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pašos Latvijas ziemeļaustrumos, Viļakas novada Susāju pagastā, aptuveni 250 kilometrus no Rīgas bioloģiskajā saimniecībā "Rūči" izaudzēto produkciju īpaši tagad, laikā pirms Lieldienām olas galvenokārt pasūta galvaspilsētas iedzīvotāji. Tā kā laukos varot izdzīvot, audzējot un patērētājiem piedāvājot vien maksimāli daudzveidīgāku produkcijas sortimentu, "Rūčos" tagad tiekot audzēti arī truši un dārzeņi.

"Mēs darām visu, ko var izdarīt laukos, piemēram, malku skaldām," saka Andrejs Mieriņš. Viņš ar sievu Lindu ir jauni cilvēki, kuri Viļakas novada Susāju pagasta "Stāvrūčos" jau vairākus gadus blakus vecāku saimniecībai attīsta arī savu bioloģisko saimniecību.

"Maniem vecākiem ir 48 liellopi. Mēs esam divas ģimenes, mēs arī kopīgi strādājam pa divām saimniecībām. Otrais gads jau būs, ka ar liellopu realizēšanu nodarbojamies paši - sēdinām bullīti mašīnā, vedam uz Cēsīm, tur viņu apstrādā, tad mēs braucam pakaļ jau safasētam produktam un tālāk - uz Rīgu tirgoties. Linda faktiski bullīti notirgo, pirms mēs viņam vēl aizbraucam pakaļ. Ieliec tviterī, tev pieseko cilvēki, kam interesē bioloģiskā gaļa," stāsta Andrejs Mieriņš.

Otra bioloģiskā saimniecība, kas iekārtota kaimiņu sētā, ir Andreja Mieriņa un viņa sievas lolota. Saimniecībā tiek audzētas vistas un tiek attīstīta truškopība. Šobrīd ir 48 trušu mātes, kopā - ap 300 trušiem, kas pagaidām tiek pārdoti vaislai, bet tuvākajā nākotnē ieplānota arī kautuve. "Trušiem barotavas ir tik modernas, ka daudz no granulām izbirst cauri, tad vajadzēja domāt, kur to likt. Tad sākām vistas audzēt," saka Andrejs Mieriņš.

Izrādot savu saimniecību, viņš neslēpj, ka ar lauksaimniecību sākumposmā ir pagrūti izdzīvot, tāpēc paši papildus vēl strādā, arī vecāki nodarbināti valsts darbos, tomēr pamazām arī saimniecības nosatbilizējas.

"Man ienākumus nes tas viss, kas ir te. Šobrīd, pēc triju gadu strādāšanas, ar otras saimniecības palīdzību var izdzīvot, vēl pēc dažiem gadiem varēs arī labi dzīvot," norāda Andrejs Mieriņš.

Lai bioloģiskajā lauksaimniekošanā attīstītos, jaunie saimnieki nebaidās no dažādu nozaru attīstības savā saimniecībā, piemēram, šobrīd viņi ir sākuši skatīties arī aitkopības virzienā.

"Ja pievēršas vienai konkrētai nozarei, tad vajag kvanitāti un ar to arī pazūd kvalitāte un bioloģiskums. Mums kundes jau paši pasaka, ko gribētu vēl. Kad sākām vest olas, mums prasīja pēc lauku vistām, kas mums jau arī ir nākotnes plānos," atklāj Andrejs Mieriņš.

Lielākais noiets Viļakas novada Susāju pagastā izaudzētajai biloģiskajāi pārtikai esot galvaspilsētā. Bet Lieldienās jaunie saimniekotāji uz pilsētu vedīšot ne vien bioloģisko pārtiku, bet bērniem par prieku uz pilsētu brauks arī truši.

Bioloģiskās olas no Andreja un Lindas Mieriņu  saimniecības "Rūči" Lieldienām uz galvaspilsētu pircējiem tiek vestas jau tagad, nedēļu pirms svētkiem. Visas jau jau esot iepriekš aizrunātas un jau praktiski pārdotas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti