2017. gadā britu valdība izdeva vairāk nekā 90 tūkstošus dzīvnieku pasu. Viena no tām ir arī Katerīnas sunim Džordžam. Šim mazajam taksim ir bagātīga ceļošanas pieredze – viņš ir apmeklējis pat ekstravagantos Francijas rajonus. Katerīnai Džordžs ir vairāk nekā tikai mājdzīvnieks – viņa to uzskata par sava veida ģimenes locekli.
Lai atpūstos Eiropā, dzīvniekiem vajag pasi, jābūt potei pret trakumsērgu un mikročipam. Pēc atgriešanās mājās dzīvnieks tiek attārpots. Ja trakumsērgas potei nebeidzas termiņš, tad pase ir derīga trīs gadus. Bet ja notiek bezvienošanās "Brexit", tas var nozīmēt beigas arī šai pasu programmai. Katerīna saka, ka vairs neceļos ar Džordžu, ja šīs sistēmas vietā stāsies kaut kas sarežģītāks. To apgalvo arī citi mājdzīvnieku īpašnieki – ja process kļūs birokrātiskāks ar ilgāku gaidīšanas laiku, tas vairs nebūs tā vērts.
Katru gadu uz Eiropu no Lielbritānijas ceļo aptuveni 250 tūkstoši kaķu un suņu.
