Lielbritānijas parlaments centīsies bloķēt bezvienošanās «Brexit»

Lielbritānijas parlamentā trešdien gaidāms balsojums par likumprojektu, kas bloķēs tā dēvēto bezvienošanās "Brexit". Tas kļuva iespējams pēc opozīcijas partiju un vairāku valdošās Konservatīvās partijas deputātu otrdienas balsojuma. Šāds lēmums tiek uzskatīts par triecienu premjerministra Borisa Džonsona valdībai. Pats Džonsons uzskata, ka viņa valdībai ir atņemta nopietna ietekmes svira sarunās ar Briseli, un sola izsludināt ārkārtas vēlēšanas.  

ĪSUMĀ:

  • 3.septembrī Džonsona valdība zaudēja vairākumu parlamentā.
  • Parlaments nolēma 4.septembrī balsot par bezvienošanās “Brexit” bloķēšanu.
  • Šo ieceri atbalstīja arī vairāki valdošās Džonsona partijas deputāti.
  • Džonsons solīja izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
  • Pagaidām nav skaidrs, kad vēlēšanas varētu notikt – pirms vai pēc “Brexit”.
  • Vēlēšanas var izsludināt ar 2/3 parlamenta atbalstu.
  • Taču leiboristi sola bloķēt ārkārtas vēlēšanas, kamēr nav izslēgts bezvienošanās “Brexit”.
  • Premjers var arī piedāvāt konkrētu vēlēšanu datumu; tad pietiek ar vienkāršo balsu vairākumu.
  • Konservatīvo “nemierniekiem” daudz liegums kandidēt vēlēšanās.
  • Britu preses komentētāji: Džonsons faktiski ir iznīcinājis Konservatīvo partiju.
  • Taču aptaujas torijiem joprojām vēlēšanās prognozē uzvaru.

2019.gada 3.septembris noteikti nebija labākā diena britu premjerministra Borisa Džonsona politiskajā karjerā. Sākotnēji Džonsona valdība zaudēja vairākumu parlamentā, Konservatīvās partijas pārstāvim Filipam Lī paziņojot par pāriešanu pie liberāldemokrātiem.

Lielbritānijas parlaments centīsies bloķēt bezvienošanās «Brexit»Uģis Lībietis

    Savukārt vēlu vakarā Pārstāvju palāta nobalsoja par parlamenta dienaskārtības pārņemšanu savās rokās, lai jau trešdien, 4.septembrī, varētu balsot par likumprojektu, kas noraidītu bezvienošanās “Brexit” scenāriju.

    Par šādu iniciatīvu balsoja 328 deputāti, pret – 301.

    Tas nozīmē, ka vairāku opozīcijas partiju piedāvāto likumprojektu ir atbalstījuši arī vairāk nekā 20 Konservatīvās partijas deputāti.

    Tūlīt pēc balsojums premjerministrs Boriss Džonsons pauda savu vilšanos par šādu iznākumu, solot izsludināt ārkārtas vēlēšanas.

    “Parlaments ir nonācis tuvu tam, lai pilnībā nogremdētu jebkādu vienošanos, ko mēs varētu panākt ar Briseli. Rītdienas balsojums nodotu vadību pār sarunām Eiropas Savienībai. Tas nozīmētu vēl ilgāku kavēšanos un vēl lielāku neskaidrību,” paziņoja premjers.

    “Eiropas Savienībai būtu iespēja pašai izlemt, cik ilgi paturēt šo valsti Eiropas Savienībā.

    Un tā kā es atsakos sekot šādam plānam, mums būs jāizdara izvēle. Es nevēlos vēlēšanas, opozīcijas līderis nevēlas vēlēšanas, un sabiedrība nevēlas vēlēšanas. Bet, ja parlaments nobalsos par šo likumprojektu, sabiedrībai būs jāizvēlas, kurš 17.oktobrī dosies uz Briseli, lai viestu skaidrību un vestu šo valsti uz priekšu,” sacīja Džonsons.  

    Viņš ir pārliecināts - ja viņš joprojām būs atbildīgs par sarunu turpināšanu, viņam izdosies panākt jaunu vienošanos ar Briseli.

    Atsevišķi eksperti uzskata, ka lēmumu pieņemšanas atlikšana uz pēdējo brīdi tiešām varētu būt iespaidīgs ietekmes instruments.

    Ņemot vērā otrdienas balsojumu, ir ļoti liela iespēja, ka bezvienošanās scenārijs trešdien arī tiks noraidīts un tas novedīs pie valdības piedāvājuma sarīkot jaunas parlamenta vēlēšanas.

    Pagaidām gan nav skaidrs, kad vēlēšanas varētu notikt – pirms vai pēc “Brexit”.

    Šeit gan ir kāda nianse – jaunu vēlēšanu izsludināšanai ir nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, taču opozīcijā esošie leiboristi ir gatavi bloķēt šādu piedāvājumu līdz brīdim, kamēr netiek izslēgta bezvienošanās izstāšanās.

    Džonsons var piedāvāt arī konkrētu vēlēšanu datumu, piemēram, izskanējušo 14.oktobri, un tad vēlēšanu izsludināšanai būtu nepieciešams vien vienkāršais balsu vairākums.

    Balsojumam virzītā likumprojekta autori norāda - šī ir viena no pēdējām, ja ne pēdējā, iespēja apturēt bezvienošanās aiziešanu no Eiropas Savienībai.

    Turklāt šīsdienas balsojumam ir arī daudz nozīmīgāka loma, jo uz kārts ir likts jautājums par parlamenta suverenitāti un valdības centieniem ierobežot tā izteiksmes iespējas.

    Ja deputātiem izdosies nobloķēt “Brexit”, tad līdz 19.oktobrim būs jādebatē par citu vienošanos. Ja līdz tam laikam neizdosies nobalsot par jaunu vienošanos, valdībai būs jālūdz Briselei Brexit pagarinājums līdz janvāra beigām.

    “Tas, ko vakar redzējām, ir parlamenta centieni atgūt kontroli. Tas gan ir tikai viens neliels solis, nevis lēciens, taču tas nozīmē, ka turpmākā likumdošana tiks izskatīta nevis valdībā, bet parlamentā. Bet, protams, ka jautājumā par “Brexit” pagarinājumu no Briseles nevar gaidīt nekādas dāvanas – pagarinājums vēl būs jālūdz,” norādīja Kembridžas universitātes profesore Katerīna Barnarda.

     “Puse Lielbritānijas starptautiskās tirdzniecības ir ar Eiropas Savienību. Bezvienošanās “Brexit” gadījumā tirdzniecība pēkšņi tiktu pakļauta tarifiem un regulācijām un birokrātijai – šobrīd ar to nav jāsaskaras. Es neteikšu, ka debesis nokritīs un būs liela traģēdija. Taču būs negatīvs ekonomisks šoks, par to nav šaubu. Toriji teikuši, ka centīsies panākt jaunas vienošanās ar ASV un citām valstīm, bet tam visam būs nepieciešams laiks,” norādīja Kornela universitātes profesors Stīvens Kails.

    Pirms balsojuma visai nepatīkamā situācijā ir nonācis 21 Konservatīvās partijas nemiernieks, kuri atbalstīja opozīcijas piedāvājumu. Kļuvis zināms, ka šiem deputātiem, starp kuriem ir arī vairāki ietekmīgi bijušie ministri, tiks liegts nākotnē kandidēt vēlēšanās no Konservatīvās partijas.

    Šāds liktenis piemeklējis arī tos deputātus, kuri balsojumā atturējās. Tas nozīmē, ka Borisa Džonsona valdībai parlamentā līdz vairākumam trūkst nu jau 43 vietas.

    Kā uzsver britu preses komentētāji, Boriss Džonsons faktiski ir iznīcinājis Konservatīvo partiju, taču tagad vēlas ar to uzvarēt vēlēšanās. Interesanti, ka sabiedriskās domas aptaujas torijiem joprojām vēlēšanās prognozē uzvaru.

     

    KONTEKSTS:

    Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no ES tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

    Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

    2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti