Junkera un Džonsona «Brexit» sarunas beidzas bez progresa

Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera un Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Luksemburgā noslēgušās bez rezultāta. Tā teikts Eiropas Komisijas izplatītajā paziņojumā.  

Junkers teicis Džonsonam, ka tā tagad ir Lielbritānijas atbildība – nākt klajā ar reālistisku risinājumu, kas varētu būt savienojams ar pašreizējo izstāšanās vienošanos.

Brisele esot gatava uzklausīt priekšlikumus par alternatīvu tā dēvētajam Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājumam, taču šādus priekšlikumus Džonsons neesot izteicis.

Džonsons un Junkers abi esot bijuši vienisprātis, ka “Brexit” sarunām jākļūst intensīvākām - abu pušu amatpersonām būtu jātiekas katru dienu. Džonsons arī Junkeram apliecinājis, ka nelūgs pagarināt “Brexit” termiņu pēc 31. oktobra.

Pēc tikšanās notikusī preses konference pārsteidza, parādot ārkārtīgo neapmierinātību Eiropas politiskajās aprindās ar britu politiku.

““Brexit” process ir kļuvis par murgu,”  tik skarbi izteicās Luksemburgas premjers.

Preses konference izvērtās ļoti negaidīti, tajā vajadzēja piedalīties gan Luksemburgas premjeram, gan Džonsonam, bet pie žurnālistiem iznāca tikai luksemburgietis.

Īpaši pārsteidzoši bija Luksemburgas premjera Ksavjēra Betela izteikumi. Viņš ir labi zināms kā laipns, vienmēr runātīgs, diplomātisks un draudzīgs politiķis – vismaz spriežot pēc viņa izturēšanās Briseles Eiropadomēs.

Taču šoreiz viņa dusmas nebija noslēpjamas. Viņš ļoti asi kritizēja veidu, kā britu politiķi vada “Brexit”, un pašu  Džosnonu.

Betels “Brexit” procesu nosauca par murgiem un norādīja, ka nekādi jauni risinājumi vai piedāvājumi no Džonsona tā arī nav saņemti. Viņš arī apstiprinoši atbildēja, kad žurnālisti viņam vaicāja, vai Džonsons neplāno visu vainu par “Brexit” novelt uz Eiropu un nemaz necenšas panākt jaunu vienošanos.

“Vēsturiski Lielbritānija vienmēr ir bijusi nozīmīgs sabiedrotais un stratēģisks partneris manai valstij, bet pats galvenais - tuvs draugs. Mūsu cilvēkus vieno spēcīgas saites, un tās nemainīsies ar “Brexit”. Bet mūsu cilvēkiem ir jāzina, kas ar viņiem notiks pēc sešām nedēļām. Viņiem ir vajadzīga skaidrība, viņiem ir vajadzīga noteiktība un stabilitāte. Nevar turēt viņus kā ķīlniekus savas partijas politiskajam labumam!” uzsvēra Betels.

“Tas ir atkarīgs no Džonsona kunga. Viņa rokās ir visu Lielbritānijas pilsoņu un visu Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu nākotne. Tā ir viņa atbildība.

Jūsu tauta, mūsu cilvēki paļaujas uz jums. Bet pulkstenis tikšķ, izmantojiet savu laiku saprātīgi,” sacīja Luksemburgas premjers.

Žurnālisti arī vaicāja, kā Luksemburgas premjers vērtē to, ka Džonsons noraida iespēju prasīt “Brexit” pagarinājumu, lai gan parlaments pieņēmis likumu, kas to paredz neveiksmīgu sarunu gadījumā. Betels teica, ka Luksemburgā nekas tāds nebūtu iespējams.

Parasti valstu vadītāji ir ļoti ieturēti, runājot par “Brexit” un citu valstu iekšpolitiku nekritizē. Šie bija ļoti netipiski izteikumi.

Arī  Junkers paziņojumā norādījis, ka no britiem nekādi jauni konstruktīvi un noformulēti priekšlikumi nav saņemti, lai gan britu premjers Boriss Džonsons apgalvo, ka daudz ir jau paveikts un viņš jau redzot jaunās vienošanās aprises.

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons  aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta. 

Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti