Panorāma

Valdība atliek lemšanu par budžeta prioritātēm

Panorāma

Panorāma

B. Džonsons: labāk nomirt nekā atlikt “Brexit

Džonsons: Labāk nomirt, nekā atlikt «Brexit»

Lai gan Lielbritānijas parlamentā šonedēļ tiek lemts par to, ka bezvienošanās “Brexit” nedrīkst pieļaut, jo tam būtu smagas ekonomiskās sekas, britu premjerministrs Boriss Džonsons parlamentam nepiekrīt.  

Britu parlamentā šobrīd tiek skatīts likums, kas neļauj izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez līguma, un, ja šis jaunais līgums netiek panākts, tad premjeram ir pienākums prasīt “Brexit” pagarinājumu.

No Briselē pieejamās informācijas var spriest, ka nekādi jauni piedāvājumi no britiem attiecībā uz jaunu risinājumu Ziemeļīrijas robežas kontekstā nav saņemti, un tas nozīmē, ka jauna vienošanās starp ES un Lielbritāniju netiks panākta.

Taču Džonsons iespēju lūgt “Brexit” pagarinājumu ir kategoriski noraidījis.

Uz jautājumu, vai viņš var apsolīt, ka nelūgs pagarinājumu, Džonsons sacīja: “Jā! Es labāk nomirtu grāvmalā.”

Jautāts, vai viņš būtu gatavs atkāpties, nevis lūgt pagarinājumu, premjers norādīja, ka “tas mums maksā miljons mārciņu mēnesī. Tas neko nedod. Kāda vispār jēga to vēl tālāk atlikt. Manuprāt, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi.”

Džonsons pirmdien atkal mēģinās piespiest opozīciju atbalstīt savu ideju par ārkārtas vēlēšanām jau oktobra vidū. Ja tas tā notiktu, tad premjeram būtu brīvākas rokas ar jauno parlamentu, un Džonsons acīmredzot nešaubās, ka viņš spēs savai partijai atnest uzvaru vēlēšanās. Šobrīd viņa partija ir zaudējusi vairākumu parlamentā.

Tikmēr Londonas tiesa noraidījusi prasību, kurā apstrīdēts Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Taču tiesa atļāva šo lietu nodot Augstākajā tiesā, kuras lēmums gaidāms 17. septembrī.

Ja arī Augstākā tiesa prasību noraidīs,  9. septembrī parlamenta darbs tiks apturēts un atsāksies tikai 14. oktobrī – dažas dienas pirms “Brexit” termiņa. Tam ir piekritusi arī karaliene Elizabete II.

Prasību tiesā iesniedza viena no  “Brexit” pretinieku kampaņas aktīvistēm uzņēmēja Džīna Millere. To atbalsta arī bijušais Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidžors. Millere iepriekš uzvarējusi Augstākajā tiesā, panākot, ka valdībai jāsaņem parlamenta atbalsts, pirms tā var sākt sarunas ar Eiropas Savienību.  

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

Lai to nepieļautu Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4.septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31.janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. Tiesa, "Brexit" atbalstītāji Lordu palātā var novilcināt likuma apstiprināšanu.

Savukārt Džonsons aicinājis parlamentu balsot par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu 15.oktobrī, bet šī iecere tika noraidīta.  

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti