Meļke pieļāva, ka sabiedrības reakcija uz viņas atsacīšanos no nacionālās kinobalvas "Lielais Kristaps", to pamatojot ar nevēlēšanos pieņemt valsts apbalvojumu, kamēr Latvijā nav nodrošināta aizsardzība tādiem cilvēkiem, kādu viņa attēlo filmā "Neona pavasaris", apliecina sabiedrībā esošo neiecietību pret LGBT kopienai piederīgajiem.
"Ja šī atsacīšanās būtu notikusi par to, ka ir pārāk slikti apmaksāti mediķi vai kaut kas tamlīdzīgs… es nezinu, pret vardabību ģimenē vai tamlīdzīgi, tad intuitīvi man šķiet, ka tā rezonanse nebūtu tik liela,"
sacīja jaunā aktrise, atzīstot, ka, viņasprāt, attiecībā pret seksuālajām minoritātēm daļā sabiedrības vērojama īpaši agresīva attieksme.
Tikmēr kultūras ministrs Puntulis viņai oponēja, atsaucoties uz personisko pieredzi: "Strādājot operā, multikulturālā vidē, kur ir visdažādāko nacionalitāšu, seksuālo orientāciju cilvēki, mēs kopā esam radījuši mākslas darbus, un es nevienā mirklī neesmu manījis, ka kāds kādu turētu nostāk tikai tādēļ, ka viņam būtu atšķirīga ideoloģiska pārliecība."
Savukārt atbildot uz jautājumu, vai aplausi, kurus "Lielā Kristapa" pasniegšanas cermonijā izpelnījās Meļķes atsacīšanās, zināmā mērā neapliecina, ka daļa sabiedrības viņai piekrīt, Puntulis izteicās, ka dažkārt šādi aplausi neparāda lietas patieso būtību.
Skaidrojot iemeslus, kādēļ viņš pats nav gatavs atbalstīt Civilās savienības likumu, kas tika izstrādāts, lai panāktu viendzimuma pāru tiesību aizsardzību, Nacionālo apvienību pārstāvošais ministrs uzsvēra – viņam rūp "laulības institūcija", kas jau tā kļūstot arvien vājāka. To viņš sakot arī saviem draugiem un paziņām, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās.
"Es viņiem saku – jūs esat tie, kas sper pirmo soli ceļā uz laulības degradāciju,"
sacīja Puntulis.
Savukārt aktrise Meļķe atzina, ka viņai nav īsti saprotams, kādēļ šādās diskusijās pretēju viedokļu pārstāvji tik ļoti nevēlas ieklausīties viens otrā, kareivīgi uzsverot, ka ir konservatīvi vai liberāli. "Viens uz otru rāda ar pirkstu un mēģina tā kā saņemt aplausus savā lauciņā, un kaut kādu interesantu reakciju otrā lauciņā, kamēr ir cilvēki, īsti mūsu cilvēki, kas dzīvo Latvijā, kuru reālās privātās dzīves šie lēmumi ietekmē," viņa teica.
"Ja jūs sakāt, ka jums nepatīk, ka mēs tik ļoti uzsveram, ka viens no mums ir konservatīvs un viens – liberāli domājošs, tad mana atbilde ir vienkārša. Tā slēpjas apstāklī, cik mēs katrs ar savu konservatīvismu vai liberālismu esam karojoši. Tas ir līdzīgi kā ar veģetārismu vai vegānismu – tā ir katra izvēle būt veģetārietim vai vegānam, ciktāl tā ir katra izvēle. Mēs dzīvojam kopā sabiedrībā un katram ir tiesības tādam būt," atbildot Meļķei sacīja ministrs.
Meļķe bija viena no vairākiem simtiem dažādas kultūras un mākslas nozares pārstāvošajiem cilvēkiem, kas aizvadītā gada decembrī atklātā vēstulē Puntulim norādīja uz viņa balsojumu pret 23 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju parakstīto sabiedrisko iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", paužot viedokli, ka viņa balsojums ir pretrunā ar Kultūras ministrijai saistošos plānošanas dokumentos uzsvērto saliedētas un iekļaujošas sabiedrības ideju.
"Ticību valsts institūcijām iedragā tas, ka kultūras ministrs, no vienas puses, pasniedz valsts un starptautiski nozīmīgus apbalvojumus LGBTQ+ kopienas cilvēkiem, izceļ viņu nozīmi Latvijas vārda nešanā pasaulē, bet, no otras puses, atņem tiesības viņu ģimenēm tapt atzītām un aizsargātām likuma priekšā. Šāda dubultmorāle nenoliedzami liek apšaubīt taisnīguma izpratni, mazina ticību valsts varai un nozares definētajai iekļaujošajai politikai," pausts vēstulē, kuras parakstītāju vidū ir, piemēram, kinorežisore Signe Baumane, Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs, aktrises Baiba Broka un Ināra Slucka.
