Kam jābūt Eiropas Parlamentā? Jaunā VIENOTĪBA: Progresīvie

Valdis Dombrovskis, Elīna Pinto, Dace Melbārde, Agnese Lāce, Mārtiņš Daugulis, Dace Cīrule

Jānis Domburs 20.maijs, pirmdiena 14:00

Kam tiek valsts budžets? 11 miljoni pētījumiem – jaunajai Klimata ministrijai detalizētu aprēķinu nav, klimats «apdalīts»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Pagājušā gada pēdējos mēnešos, runājot par nepieciešamību veidot jauno Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), politiķi un amatpersonas apgalvoja, ka budžeta izdevumi jauna resora dēļ būtiski nepieaugs, jo tiks pārdalīti esošo ministriju resursi. Taču šā gada un turpmāko divu gadu valsts budžetā noteikts, ka KEM papildus saņems 11 miljonus eiro pētījumu veikšanai. Enerģētikas sistēmas attīstības scenāriju modelēšanas rīks, ziņojums Saeimai par kodolenerģijas attīstības perspektīvām Latvijā un valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību veicinoša regulējuma izstrāde – šie ir daži no pasākumiem paskaidrojumos par miljonu tēriņiem. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērtēja sīkāk, kāds ir to pamatojums, izvaicājot Latvijas un aizrobežu lietpratējus.

Kopsummā jaunās ministrijas izdevumi saistībā ar valsts pamatfunkciju veikšanu šogad pārsniegs 17 miljonus eiro, turpmākajos divos gados prognozēti attiecīgi 31 un gandrīz 38 miljoni, liecina valsts budžetam pievienotie paskaidrojumi.

11 miljonu papildu finansējums Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) prioritātei "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā"  triju gadu laikā, tajā skaitā 1 miljons eiro jau šogad, iekļauts starp janvārī valdības akceptētajām valsts prioritātēm. Jau vēstīts, ka šogad prioritātēm atvēlēti 710 miljoni eiro, taču daudzās jomās prasītais papildu finansējums piešķirts tikai daļēji vai nav piešķirts vispār. Piemēram, veselības nozarei – onkoloģijai no prasītajiem 98 miljoniem eiro piešķirti vien 30 miljoni eiro.

Ideju par jaunas ministrijas veidošanu valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmo reizi publiskoja vēl pirms 14. Saeimas vēlēšanām: "Tas, ka ap Ministru kabineta galdu ir par vienu vai diviem ministriem vairāk, jau nebūt nenozīmē lielāku valsts aparātu, jo var pārdalīt ministriju departamentus pēc vajadzības" – tā  pērnruden intervijā aģentūrai LETA pauda Kariņš. Pēc vēlēšanām, uzstājot uz KEM izveidi, atkārtots ne reizi vien – ministrija būšot kompakta, to veidos, nodalot atsevišķus departamentus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Ekonomikas ministrijas, tādēļ papildu izmaksas būšot pavisam nelielas.

Rīki "zinātnē balstītai" lēmumu pieņemšanai

Vēl aizvadītā gada 22. decembrī, kad valdībā pirmoreiz tika spriests par to, kādiem pasākumiem atvēlēt papildu finansējumu, Finanšu ministrijas apkopotajā informācijā nebija nekādu ierakstu par iespējamām izmaksām saistībā ar KEM izveidi. Tomēr šā gada februārī valdība Saeimai iesniedza budžetu ar papildu finansējumu ministriju prioritātēm, kas ietvēra arī papildus finansējumu KEM – 1 miljonu eiro pētījumiem šogad, bet 2024. un 2025. gadā šim pašam mērķim – vēl pa 5 miljoniem eiro ik gadu.

Saskaņā ar budžeta likuma paskaidrojumiem, uz KEM atbilstoši Ministru kabineta rīkojumiem pārdalītas 23 amata vietas no Ekonomikas ministrijas, 24 amata vietas no VARAM un divas amata vietas no Tieslietu ministrijas, bet vēl trīs amata vietu izveide saistīta ar iestāšanos Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā.

Publiski pieejamos budžeta paskaidrojumos nav nekāda izvērsuma, kas saņems miljonus par pētījumiem, tur tikai uzskaitītas deviņas pasākumu pozīcijas – no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pārskatītās redakcijas līdz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšanai. Tām iepretim trīs gadu ietvaros atzīmēts, vai attiecīgajā pozīcijā ir vai nav plānotas aktivitātes.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērsās Finanšu ministrijā, lai noskaidrotu, vai eksistē sīkāki aprēķini, kāpēc tieši šādas summas atvēlētas pētījumiem. Tur izsniegtie faili liecina, ka šā gada budžetā "iezīmētais" miljons paredzēts kopumā sešiem pētījumiem, lielākā daļa no summas jeb 600 tūkstoši eiro – tādiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības regulējuma pārņemšanu nacionālajā regulējumā: tapšot izvērtējums, politikas rekomendācijas, analītiskie un tehniskie rīki, kā arī vadlīnijas to izmantošanai.  Vēl pa 200 tūkstošiem eiro plānots tērēt energoapgādes infrastruktūras attīstības perspektīvu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izveidei klimata un enerģētikas politikas mērķu noteikšanai.

2024. un 2025. gadā, kad pētījumiem ieplānoti jau 5 miljoni eiro gadā, šiem pašiem mērķiem plānots tērēt jau 1,5 līdz 2 miljonus eiro gadā. Šie skaitļi redzami dokumentos, taču sīkāks izvērsums, kādēļ izmaksas plānotas tieši tādas un kā īsti plānots izmantot pētījumu rezultātus, nav atrodams arī prioritārā pasākuma pieteikuma sadaļā "Detalizēts aprēķins". Tajā vien norādīts, ka visi sasniedzamie rezultāti un izstrādātie rīki būšot komplicēti un tādēļ aprēķini ir provizoriski.  

Dokumenti

20.KEM_01_P kem petijumi.xlsx

Lejuplādēt

21.39 KB

Kad raidījums "Kas notiek Latvijā?" interesējās par ieguvumiem no tik lielu summu atvēlēšanas pētījumiem un lūdza sīkāk skaidrot iecerēto, KEM pārstāve Beāte Barkāne atbildēja šādi: "Pētījumu nepieciešamība cieši saistīta ar Eiropas Zaļo kursu un Latvijas ekonomikas transformāciju, kā arī atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam." Ieguvēji būšot arī privātais sektors, piemēram, izstrādātais klimata politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta modelēšanas instruments nodrošināšot "zinātnē pamatotu lēmumu pieņemšanu un normatīvo aktu izstrādi".

"Rezultātā plānojam izstrādāt praktiskus un īstenojamus risinājumus dažādu nozaru pārstāvjiem, tādējādi izvairoties no tā, ka šādi pētījumi jāveic katram uzņēmumam atsevišķi. Šādi varēsim samazināt kopējās tautsaimniecības izmaksas, kā arī labāk varēsim paredzēt nākotnes izaicinājumus dažādām nozarēm," rakstiskā  atbildē uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem solīja KEM pārstāve.

Dāsns finansējums, bet ieceres nepilnīgas

Izvērtēt KEM ieceres "Kas notiek Latvijā?" lūdza divām ekspertēm no nevalstiskā sektora – Latvijas Dabas fonda ekspertei Baibai Vitajevskai-Baltvilkai un "Zaļās brīvības" enerģētikas ekspertei Kristai Pētersonei. Pēc iepazīšanās ar KEM sagatavotajā prioritārā pasākuma pieteikumā minēto pētījumu uzskaitījumu un izmaksu aprēķinu abas atzīst – plānoto izmaksu pamatotību novērtēt ir grūti, jo nav zināmas konkrētas veicamo darbu specifikācijas.

Vitajevska-Baltvilka akcentē, ka, kaut arī enerģētikas modeļi ir dārgs pakalpojums, "es gribētu detālāku paskaidrojumu tik lielas summas rezervēšanai".

"Viennozīmīgi, ka ar šādu finansējumu var atļauties starptautiski konkurētspējīgu pakalpojuma sniedzēju," viņa piebilst.

"Tēmu loks ir specifisks tieši enerģijas tirgus un infrastruktūras departamentam – tas nekādā ziņā nepārklāj visas enerģētikas vai klimata jomas," pēc iepazīšanās ar KEM ieceru sarakstu, kas pamato 11 miljonu eiro piešķīrumu, to komentēja biedrības "Zaļā brīvība" enerģētikas eksperte Krista Pētersone.

"Līdzekļi tiek paredzēti salīdzinoši vienkāršām pamatlietām, ne jaunām izpētēm. Kā rakstīts paskaidrojumā, lai nosegtu KEM trūkstošo kapacitāti. Tādā ziņā politikas veidošanas un pētnieku funkcijas pārāk satuvinās,"

atzina Pētersone.

Viņasprāt, atvēlēt naudu pētījumiem ir pareizi, taču, izskatot KEM ieceru sarakstu, secināmi trūkumi. Piemēram, neesot saprotams, vai "regulējuma izstrāde/pilnveidošana, kas veicina valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību", ietver arī 100% atjaunīgajā elektroenerģijā balstītus scenārijus, kādi tiek veidoti Igaunijai un Lietuvai. Skaidrojot iemeslus, kādēļ šādi scenāriji būtu jāvērtē, Pētersone norāda: ir daudz būtisku infrastruktūras jautājumu par tīklu attīstību, bāzes jaudām, sistēmas balansēšanu un elastību, patēriņa pārvaldību.

Viņas uzmanību saistījis fakts, ka iecerētie pētījumi neietver telpisko plānošanu un atjaunojamo energoresursu attīstībai piemērotāko teritoriju noteikšana nacionālā mērogā. "Īpaši vēja enerģijas jomā "stratēģiskā karte" ir nepieciešamība, uz kuru norāda gan institūcijas, gan attīstītāji," uzsver enerģētikas eksperte no "Zaļās brīvības".

Vitajevska-Baltvilka vērš uzmanību uz vēl vienu aspektu, proti, pētījumi ir ne tikai jāizstrādā, bet arīdzan jāliek lietā:

"Ja ir iespējams novirzīt pētniecībai tik daudz līdzekļu, vai ir rezervēta nauda arī kapacitātes stiprināšanai ministrijā? Jo pēc tam šie izstrādātie modeļi ir arī ikdienā jāpielieto. Un tieši šim mērķim vislabāk nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu pāris pozīcijām organizācijas iekšienē, nevis visu laiku pirkt ārpakalpojumu."

Kā izmantos līdzšinējos pētījumus, un vai "jāizgudro divritenis"?

Jāatzīmē, ka enerģētikas jomā aizvadītajos gados, kad par to atbildēja Ekonomikas ministrija, pētījumiem ir novirzīti visai ievērojami līdzekļi – 2018. gadā valsts pētījumu programmas "Enerģētika" īstenošanai tika izsludināti četri projektu konkursi ar kopējo pieejamo finansējuma apjomu 5,1 miljona eiro apmērā. Projektu konkursa rezultātā tika atlasīti izraudzīti 11 projekti, tos visus īstenoja Rīgas Tehniskā universitāte. 2021. gadā Valsts kontroles revīzijā "Vai pētījumu projektu plānošana un konkursu organizēšana atbilst tiesību aktiem un veicina zinātnes politikas mērķu sasniegšanu?" Ekonomikas ministrija apstiprinoši atbildējusi uz kontrolieru jautājumu, vai pētījumu rezultāti tiek pielietoti rīcībpolitikas īstenošanā. Šajā atbildē arīdzan norādīts, ka minēto pētījumu rezultāti tiks izmantoti Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2023. gadam pārskatīšanā. Savukārt KEM prioritārā pasākuma pieteikumā, kurā pamatots 11 miljonu eiro pieprasījums, kā viens no sasniedzamajiem rezultātiem 2023. gadā arī minētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pārskatītās redakcijas apstiprināšana.

Enerģētikā procesi lielākoties ir līdzīgi starptautiskā mērogā, kur katrai valstij nav "jāizgudro divritenis" no jauna, tāpēc Polijas Nacionālā emisiju menedžmenta centra Klimata un enerģijas stratēģijas analīzes centra vadītājam Robertam Ješkem raidījums "Kas notiek Latvijā?" vaicāja, vai pastāv iespēja novērtēt, cik adekvātas ir KEM iecerētās pētījumu izmaksas. Viņa vadītajā centrā patlaban strādā 15 speciālisti, tajā skaitā desmit kvalificēti speciālisti, kas nodarbojas tieši ar klimata politikas analīzi un analītisko rīku izstrādi. Pēdējo gadu laikā centrs veicis vairākus pētījumus saistībā ar tā dēvētās "Fit for 55" paketes ieviešanu, izstrādāts arī analītisko rīku komplekts, kas ietver makroekonomikas modeli, kā arī enerģētikas, transporta un lauksaimniecības modeļus.

Ješke norāda, ka, lēšot ar klimata un enerģētikas jomas pētījumu izstrādi saistītās izmaksas, vispirms būtu jāvērtē, vai pētījumu, balstoties uz kuru plānots pieņemt ar valsts drošību un interesēm saistītus lēmumus, veic ārēja institūcija, taču vairākas valstis ir izmantojušas neatkarīgu institūtu, piemēram, Vācijas Potsdam Institute for climate impact research vai Austrijā bāzētā International Institute for Applied Systems Analysis pakalpojumus, jo tie ar dažādu ar klimata un enerģētikas modelēšanu saistītu "instrumentu" izstrādi nodarbojas jau gadiem. Jautāts, vai pastāv iespēja šādus instrumentus pielāgot dažādu valstu vajadzībām, Ješke atbild apstiprinoši, taču ar piebildi: "Mēs nerunājam par vienkāršu programmatūru, ko var izmantot daudzi cilvēki, bet gan par uzlabotām un visaptverošām "rīku kastēm", kuras izmanto kvalificēti eksperti."

Citviet "rīkus", kurus gan nepieciešams adaptēt katras valsts vajadzībām, izstrādājot, piemēram, sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertu komandu. Šādu pieeju, pēc Ješkes paustā, izmantojusi gan Polija, gan Slovākija. Vai KEM Latvijā, ekonomējot nodokļu maksātāju līdzekļus, ir izvērtējusi šādus risinājumus, līdz šim ziņu nav.

Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rakstu sērijas "Kam tiek valsts budžets?" rakstus varat lasīt šeit, šeit un šeit

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti