Bērziņš, vērtējot Ekonomikas ministrijas sagatavoto dokumentu, kuru nākamnedēļ plānots izskatīt valdībā, atzīmēja, ka tajā pietrūkst sadaļas par konkurētspēju, proti, skatījuma par to, kas darāms, lai Latvijā radītu biznesa vidi, kas palīdz konkurēt ar kaimiņvalstīm. "Ko nozīmē – palīdz? Tas nozīmē, piemēram, apņemšanos, ka elektrības sadales un pārvades tarifi mums būs lētākie Baltijā," skaidroja ekonomists, piebilstot, ka šāda apņemšanās nozīmētu izvērtēt, piemēram, "Gaso" pārdošanu, ieceri kotēt valsts kapitālsabiedrību akcijas biržā un tamlīdzīgi.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka konkurētspējas vārdā būtu būtiski jāsamazina izmaksas, ko uzņēmējiem un iedzīvotājiem rada sadarbība ar valsti. "Mēs radām procedūras, kas ir ļoti dārgas gan no cilvēka puses, gan apkalpošanā," teica Bērziņš.
Konkrētu piemēru pašreizējās sistēmas trūkumiem diskusijā minēja Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Veckalne: "Jaunuzņēmumu nozarē mēs burtiski pēdējos divos gados esam sākuši apkopot informāciju par to, cik ir jaunuzņēmumu, cik viņi maksā nodokļos un tamlīdzīgi. To dara manuāli viens cilvēks pilnā laikā. Tas, kā tas strādā Igaunijā un Lietuvā – viņi ir integrējušies kopā ar viņu VID sistēmām un viņiem katru ceturksni nāk informācija."
"Mēs savukārt to darām manuāli, gaidām, kad iesniegs gada pārskatus, cenšamies "izpurināt" no aizņemtiem uzņēmējiem informāciju un tad redzam pusgadu senu pagātni."
"Pēdējo astoņu gadu laikā mēs esam nonākuši pie tā, ka nozarēs, dažādās nozarēs – klimatā, ēnu ekonomikā – mēs atduramies pret vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Un tie ir – datu pieejamība, lai mēs vispār varētu saprast, kur mēs esam, kas ir reālistisks mērķis, kā mēs kaskadējam, dodam darba uzdevumu un tā tālāk. Otrs ir datu un valsts pārvaldes funkciju centralizācija, jo tad, kad mēs saprotam, kā izskatās valsts pārvalde, kā izskatās tie dati, ar ko strādā valsts pārvalde un kā viņai ir jāizskatās. Un, visbeidzot, tad no tā mēs spējam izvirzīt mērķus un rezultatīvos rādītājus," norādīja Reinis Āzis, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Publiskā sektora reformas darba grupas vadītājs.
"Nav tā, ka nekas nenotiek, bet mums nav datu, lai mēs saprastu, kur mēs gribam nonākt un kā mēs tieši to izdarīsim."
Savukārt Bērziņš atklāja, ka pat sarunās ar Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) ekspertiem viņam nācies uzklausīt neizpratni par to, kādēļ Latvijai "nesanāk" īstenot dažādus plānus un ieteikumus. Diskusijas rezultātā šajā sarunā nonākts pie vairākiem secinājumiem. "Pirmā lieta – mēs neuzstādām konkrētus īstermiņa mērķus. Viss ir ilgtermiņa. Otra lieta – lai to realizētu, katru reizi, kad lēmumu pieņem, vajag izvērtēt visus tos likumdošanas aktus, kuri šobrīd ir saistīti ar to lēmumu. Jebkurš lēmums, kas tiek uzrakstīts… tur ir n-tie likumdošanas akti. Un trešais – katru reizi, kad mēs kādu lēmumu pieņemam, mums uzreiz ir jārada institucionālais mehānisms, kā tas tiks realizēts," stāstīja ekonomists.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, līdzīgi kā Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, diskusijā vērsa uzmanību uz centralizācijas nepieciešamību. "Ekonomikas ministrija izstrādā savu plānu, kurā ir daudzas labas lietas, ko nākotnē varētu realizēt. Izglītības ministrijai ir kaut kāds plāns, Finanšu ministrija strādā pie nodokļu pamatnostādnēm. Un tā kaut kā fragmentāri tas viss notiek," viņš teica.
